Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
28. marts, 2012
Drukāt

SAB norāda uz Maskavas propagandu

kremlis_leta

Krievijas propagandas kampaņās savu artavu ieguldījuši televīzijas kompānija “TV centrs” un fonds “Vēsturiskā atmiņa”, bet Krievijas ziņu aģentūra “Regnum” aktīvi strādājusi, lai panāktu Visaginas atomelektrostacijas projekta atspoguļošanu negatīvā gaismā, atzinis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).


Kā norādīts SAB 2011. gada darbības pārskatā, kas vakar publicēts biroja interneta mājaslapā, būtisks ārpolitikas instruments ir informācijas politika un mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā tiek iesaistīt mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas. Šo kampaņu pamatā ir manipulācija ar faktiem vai to tendencioza atlasīšana.

Krievijas propagandas kampaņās savu artavu ieguldījuši “TV centrs” un fonds “Vēsturiskā atmiņa”. “TV centrs” ir specializējies tendenciozu dokumentālu filmu un video sižetu par vēstures tematiku pasūtīšanā, veidošanā un translēšanā. Kā piemēri SAB pārskatā minētas filmas “Baltijas nacisms” un “Baltija. Kādas okupācijas stāsts”, kas demonstrētas kanālā “TV centrs”. Sagatavotajos materiālos Latvijai tradicionāli tiek pārmesta vēstures pārrakstīšana, fašisma atdzimšana, SS karavīru glorifikācija.

Savukārt fonds “Vēsturiskā atmiņa” strādā gan ar vēstures, gan ar krievvalodīgo tiesību tematiku. Fonds tika izveidots 2008. gadā, lai cīnītos par PSRS skatījumu uz vēstures jautājumiem, īpaši saistībā ar Otrā pasaules kara notikumiem. Savā darbībā fonds liekot uzsvaru uz tendenciozu grāmatu rakstīšanu un popularizēšanu, publisku diskusiju un konferenču rīkošanu. Vāji apmeklētajiem pasākumiem tiek nodrošināta plaša publicitāte Krievijas un Latvijas krieviski rakstošajos medijos. Pasākumu dalībnieki tiek īpaši atlasīti, lai nodrošinātu nepieciešamo viedokļu izskanēšanu. Bieži viesi fonda rīkotajos pasākumos ir Krievijas tautiešu politikas aktīvisti no Latvijas.

 

Ārvalstu propagandas ietekmē

Atsevišķos gadījumos propaganda var būt vērsta arī uz ļoti konkrētu mērķu sasniegšanu, norāda SAB, kā piemēru minot to, ka vairāki Krievijas mediji 2011. gada pirmajā pusē aktivizēja darbu pie tā, lai pēc iespējas negatīvākā gaismā atspoguļotu Visaginas atomelektrostacijas projektu, kā labāko risinājumu reģionā enerģētikas jautājumu risināšanā izceļot Kaļiņingradas atomelektrostaciju. Aktīvi šajā virzienā strādāja Krievijas ziņu aģentūra “Regnum”, kas tradicionāli tiek izmantota Krievijas informācijas politikā.

 

Vajadzīgais informatīvais fons tiek veidots, tendenciozi variējot ar dažādu ekspertu viedokļiem, katram projektam piemeklējot attiecīgu uzskatu pārstāvjus. Šīs propagandas kampaņas uzdevums ir veidot sabiedrisko domu un jomas ekspertu viedokli noteiktā virzienā, un tai tiek pieskaņoti arī citi dažādu institūciju, tai skaitā specdienestu, īstenoti pasākumi.

 

Ilgstoša ārvalstu propagandas ietekme un centieni manipulēt ar diasporu var kaitēt Latvijas starptautiskajam tēlam. Veiksmīgai diskreditējošo kampaņu neitralizēšanai nepieciešams komplekss dažādu valsts institūciju darbs, norāda SAB.

 

Izlūkddienestu aktivitāte

Pērn Latvijā izlūkošanas aktivitātes īstenojuši vairāku ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) valstīm esoši izlūkdienesti, kuru aktivitāte līdzinājusies iepriekšējos gados novērotajai, variējot no zemas līdz mēreni augstai atkarībā no konkrētā izlūkdienesta un tā pārstāvētās valsts, teikts SAB pārskatā.

Kā būtiskākās nozīmīgākās ārvalstu izlūkdienestu interešu jomas Latvijā SAB min Latvijas iekšpolitiku, kur, spiegu skatījumā, svarīgākie politiskie notikumi bijuši 10. Saeimas atlaišanas ierosinājums un tam sekojošais referendums, prezidenta vēlēšanas, ārkārtas Saeimas vēlēšanas, procedūra Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Tradicionāli ārvalstu izlūkdienestu intereses skar politisko partiju un to līderu savstarpējās attiecības un partiju aizkulišu informāciju, prognozes par partiju izredzēm vēlēšanās, iespējamiem koalīcijas modeļiem, amatu sadalījumu, norāda SAB.

Ekonomiskās situācijas ziņā uzmanības lokā bijuši ar ekonomisko krīzi saistītie procesi – politiskie un finanšu risinājumi un lēmumi, būtiskākie procesi ekonomikas jomā, tai skaitā situācija banku sektorā, ekonomiskās situācijas novērtējums un attīstības prognozes.

 

Militārajā jomā un drošības politikas ziņā interese bijusi par Latvijas bruņotajiem spēkiem, līdzdalību starptautiskajās misijās, starptautiskās militārās mācības, kas notiek Latvijā vai kur pārstāvēta Latvija, Latvijas dalība starptautiskajās drošības organizācijās, kā arī tiesībsargājošās iestādes.

 

Tāpat ārvalstu izlūkdienestu interešu joma bijušas zinātnes un tehnikas jomas aktualitātes, Latvijas zinātnieku starptautiskās aktivitātes un vērienīgākie projekti, bet Latvijas ārpolitikas jomā – pret ārvalstu specdienesta pārstāvēto valsti īstenotā Latvijas ārpolitika, lēmumu pieņemšanas process un viedokļu līderi, proti, amatpersonas, politiķi un eksperti, kā arī Latvijas aktivitātes starptautiskajās organizācijās, nostāja aktuālajos starptautiskajos jautājumos.

 

Pārlieku aktīvs militārais atašejs

Pastiprinātā SAB uzmanības lokā 2011. gadā atradies viens no ārvalstu militārajiem atašejiem, kurš aktīvi veidojis kontaktus ar Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas un ekonomikas ekspertiem, kā arī mediju pārstāvjiem, kas spēj sniegt ekspertīzi un redzējumu par plašu jautājumu loku. Tieši augstā aktivitāte kontaktu veidošanā un interese par jautājumiem, kas neietilpst militārā atašeja darba pienākumos, SAB likusi pievērst pastiprinātu uzmanību šīs personas aktivitātēm.

 

Lielākoties sākotnējie kontakti tiek veidoti publiskos pasākumos, piemēram, konferenču kafijas pauzēs, vēlāk eksperti tiek ielūgti pusdienās. Neformālā, nepiespiestā sarunā eksperti tiek iztaujāti par plašu jautājumu loku, pārrunātas politiskās un ekonomiskās aktualitātes.

 

Lai arī militārā atašeja sarunās partnerim visbiežāk paliek iespaids, ka saruna skārusi tikai visiem zināmas tēmas, faktiski militārais atašejs tādējādi ir ieguvis izlūkošanas informāciju, kas viņam citā veidā nebūtu pieejama. SAB norāda, ka eksperti tuvākam kontaktam tiek izvēlēti mērķtiecīgi, par tiem jau iepriekš ir ievākta informācija, sarunas struktūra pārdomāta.

Ilgtermiņā nevainīgi sākts kontakts var attīstīties kā izlūka un informācijas avota attiecības, kurās par informācijas sniegšanu tiek atlīdzināts ar dārgām pusdienām, dāvanām un kurās tiek ievēroti arī konspirācijas pasākumi, norāda SAB.

 

Diplomātisko pārstāvniecību aizsegā

Pārskatā teikts, ka ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega jeb no legālo rezidentūru pozīcijām. Vienlaikus ārvalstu izlūkdienestu darbs pret Latviju un tās valstspiederīgajiem tiek īstenots, strādājot no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas.

Aizvadītajā gadā vērā ņemamas izmaiņas pret Latviju strādājošo specdienestu darba paņēmienos nav konstatētas.

2011. gadā SAB visbiežāk novērojis, ka ārvalstu izlūkdienesti informāciju iegūst no kontaktpersonām un informācijas avotiem, kā arī no atklātiem avotiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+