Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. februāris, 2015
Drukāt

Sabiedrība vēlas govis dzīt ganībās (9)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Nīderlandē piena iepirkuma cena vēl turas pašizmaksas līmenī, tomēr piena ražošanā izaugsme iespējama vien uz efektivitātes rēķina. Iemesls – ar intensīvo saimniekošanu ir sasniegts maksimāli atļautais piesārņojuma līmenis.

Ganību piens dārgāks

Nīderlandē ir ļoti grūti saņemt jaunu atļauju jaunas fermas būvniecībai. Sabiedrība saka – tā nevēlas vairāk fermu. Tas nozīmē, ka tām fermām, kas vēlēsies paplašināties, būs jāmeklē citas iespējas.

Nīderlandes sabiedrība prasa ganīt govis ārpus kūts – ganībās. Latvijā šāda diskusija vēl pat nav sākusies. Patlaban daudzas Nīderlandes piena pārstrādes rūpnīcas par pienu, kas slaukts no ganībās laistajām govīm, maksā vairāk nekā par pienu, kas iegūts no kūtī turētām govīm. Vienlaikus daudzas pārstrādes rūpnīcas laišanu ganībās vismaz dažas stundas dienā uzlikušais par obligātu pienākumu. Turklāt spiedienu izdara ne tikai pašu mājās. Ķīnā, piemēram, dod priekšroku tiem Nīderlandes piena produktiem, kas ražoti no piena, kas iegūts no ganītām govīm.

Daudzi Nīderlandes piensaimnieki pirms vairākiem gadiem cerēja – piena kvotu atcels, varēs ražot, cik vēlas un spēj. Tomēr tas īsti tā nav. Eiropas Savienība un Nīderlandes valdība atzīst – valstī patlaban ražo maksimāli pieļaujamo fosfora daudzumu. Citās valstīs augsnē tā nepietiek, bet Nīderlandē ir sasniegts maksimālais piesātinājums. Tas īpaši bīstami ir gruntsūdeņiem. Fosfors rodas no dzīvnieku mēsliem. Dzīvnieku blīvums Nīderlandē ir pārlieku liels. Ja fermeris vēlas vairāk dzīvnieku, viņam jātiek vaļā no kūtsmēsliem, pat jāved tie uz citām valstīm.

Otra alternatīva – vairāk zemes paša saimniecībā, pērkot vai nomājot zemi. Tas ir iemesls augstajam pieprasījumam pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas arī ceļ tās cenu. Pat līdz 100 000 eiro par hektāru reģionos, kur attīstīta siltumnīcu saimniecība.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Sākot ar 02.16 Talsu piens samazina bioloģiskā piena iepirkuma cenu par 0.020EUR/kg. 100% fakts!

  2. padomju laikaa visu fermu govis vasaraa ganiijaas plavaas. Es stradaju nelielaa, teiksim, videejaa – 100 govju fermaa un meeslos neviens nesliika.

  3. Tad parēķini cik tas viss maksās pie mums pēc 10g…..

  4. un kuram pārstrādes uzņēmumam pie mums ir vajadzīgs bioloģisko govju piens?te viens pamuld ko , te otrs, trešais…un ar to viss apstājas .

  5. Govīm jābūt vasarā āra.Saulē ,svaigā gaisā,zaļā zālē.Kas tie par cilvēkiem un kas tie par noteikumiem govis turēt slēgtās telpās ,caurvējā.Ziemā bez jumta uz galvas.Kaut kas šaušalīgs!Un tā esot labklājība par dzīvniekiem…Kad nāksiet pie prāta zemnieki un krēslu stumdītāji.Kas varbūt jaukāk-govis pieneņu pļavā.

  6. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Mums jau 1994.gadā pieņemtā PVN nodokļu sistēma galīgi iznīcināja vēl nenostiprinājušās saimniecības. Tagad strādājam kā katrs vēl spējam. Zemgalē visekonomiskākais govju turēšanas veids ir ārā stacionārā aplokā, bet barību ar speciālu tehniku vest klāt. Ganīt ir visneekonomiskākā zemes izmantošana. To var darīt tur, kur ir pietiekoši dabīgās pļavas. Par mūsu nodokļu politiku lasiet manā blogā Atgriešanās adrese janis-labrencis.mozello.lv

  7. Pie mums jau arī netrūkst pakaļdarītāju, kas būvē 100 govju lielas fermas un tura govis kūtī cauru gadu. Un slīkst paši savos mēslos! Ka tik liela nauda! Tagad redzam, ka Nīderlandē dominē 70 govju lielas fermas un tiek vairāk domāts par bioloģisku piena ražošanu, nevis par intensīvu ražošanu, kas neizbēgami piesārņo vidi. Vai mūsējiem pietiks prāta mainīt domāšanu?

    • Latvijā uz ~1,5 reizes lielāku platību ir ~9 reizes mazāk govju kā Nīderlandē. Mūsu pirktspēja un sabiedrības izglītība salīdzinot ar Holandi ir bērnu autiņos. Uztraukumam nav pamata, kad mūsu jaunbūvētās fermas pēc 15 gadiem būs noamortizējušās arī sabiedrība būs prasīgāka, un cikls sāksies no gala.

    • Kurā vietā Tu izlasīji, ka bioloģiskās saimniecības Nīderlandē ir ekstensīvas? Tāds govju skaits par ekstensīvismu neliecina. Papildus, sausais komerciālais aprēķins ražot bioloģisko pienu cenas dēļ (un cena ir dēļ maksātspējīgā pieprasījuma) nevis zaļās domāšanas dēļ arī par ekstensīvu ražošanu neliecina.

      Smieklīgi, ka Nīderlandi lopkopība kāds izvēlās parādīt kā ekstensīvisma piemēru. Pilnīgi aplami.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+