Ekonomika
Bizness

Sabiedrībai jāpiekļūst kopējiem datiem 16

Foto – RAWF8/SHUT TERSTOCK

Šodienas vajadzība ir nevis pēc publiskiem datiem, bet tādiem, kurus var izmantot analīzei. Atvērtie dati nav publiskie dati. Var publiskot baznīcu grāmatu ierakstus PDF formātā, kurus nekādi nevar izmantot datu analīzei un apkopošanai formāta dēļ. Datiem jābūt vismaz “.xls” formātā, ko var atvērt ar “Microsoft Excel” programmu. Tāpēc labais piemērs ir Rīgas sabiedriskā transporta kustības grafiki, kuri ir brīvi pieejami un kurus var izmantot dažādu lietotņu izstrādei, un pat “Google” veidotajā maršrutu plānotājā.

Vēl 2017. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārskatā par atvērto datu politiku bijām pirmspēdējā vietā no visām OECD valstīm, apsteidzot tikai Turciju. Apmēram gadu vēlāk veiktā Eiropas datu portāla (EDP) vērtējumā esam 20. vietā no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm. “World Wide Web” fonda atvērto datu barometrā esam 53. vietā pasaulē, bet globālajā atvērto datu indeksā esam pat dalītā 13. vietā no 94 valstīm.

Katram reitingam sava metodoloģija, tomēr secinājums pēc ieņemtajām vietām – nekas tāds, ar ko būtu īpaši jālepojas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) gan norādīja, ka Eiropas datu portāla vērtējumā pērn visos kritērijos esam ieguvuši 1025 punktus un pacēlušies par 11 vietām uz augšu, kas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar 2016. gada 200 punktiem un 31. vietu. EDP vērtējumā esam priekšā arī Lietuvai un Igaunijai, bet krietni atpaliekam no Rumānijas un Bulgārijas.

Atvērtie dati var dot 70 miljonus

Valsts kontrole (VK) vēl pērn savā revīzijā secināja, ka Latvijas attīstība atvērto datu jomā ir nepietiekama, aicinot VARAM izvērtēt un noteikt valsts pārvaldē prioritāri atveramās datu kopas un veicināt bezmaksas piekļuvi valsts pārvaldē uzkrātajai informācijai. VK norādīja, ka uzkrāto datu atvēršana brīvai izmantošanai var padarīt valsts pārvaldi caurskatāmāku un radīt jaunas iespējas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, Latvijā atvērto datu ekonomiskais potenciāls var sasniegt 70 miljonus eiro, kā arī divu miljonu eiro ietaupījumu valsts pārvaldē.

Uzrunāta tagad, Valsts kontroles pārstāve Ilze Salna “LA” atbildēja, ka pagaidām VARAM ir identificējusi primāri atveramās datu kopās, piemēram, ģeotelpiskos datus, valsts budžeta, gaisa un ūdens kvalitātes datus. Sācis darboties arī atvērto datu portāls. Taču rūpīgāku VARAM paveiktā darba analīzi VK sola nākamā gada sākumā. “Pabeidzot revīziju pērn jūlijā, vienojāmies, ka līdz 2019. gada 2. janvārim tiks noteiktas prioritāri atveramās datu kopas, ņemot vērā izmaksas to atvēršanai attiecībā pret iespējamiem ieguvumiem. Līdz ar to detalizētu informāciju par VK ieteikumu ieviešanu būs iespējams saņemt nākamā gada sākumā,” sacīja I. Salna.

Atvērtos datus var izmantot jebkurš

Tomēr gan VARAM, gan “LA” uzrunātā atvērto datu eksperte uzsvēra, ka situācija pēdējā gada laikā krietni uzlabojusies. Kā galveno attīstības dzinuli uzrunātie min 2017. gada rudenī atklāto Latvijas Atvērto datu portālu (LADP), kurā šobrīd publicētas 84 datu kopas no 29 publicētājiem. Salīdzinot ar citām valstīm – ļoti maz, taču vairāk nekā nekas. Atgādinājumam, atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām.

Šos datus var izmantot jebkurš Latvijas iedzīvotājs, un to var attiecināt uz visu informāciju, kuru valsts iestādes publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām, pētījumiem, statistiku, tabulām utt. Latvijas e-indeksa veidotāji norāda, ka atvērtos datus savā labā var izmantot, piemēram, jaunās ģimenes, kuras var redzēt pašvaldības finansējuma izlietojumu skolēnu ēdināšanai, paši novērtējot, vai tas ir atbilstošs saņemtajai kvalitātei. Savukārt skolēni ekonomikas stundās var pētīt, piemēram, Valsts kases datus par pašvaldību budžetu ieņēmumiem un izdevumiem vai analizēt demogrāfiskos datus savā reģionā, salīdzinot ar novērojumiem realitātē. Tāpat atvērtos datus var ņemt vērā pašvaldības, domājot par jaunu bērnudārzu atvēršanu. Tad lieti noder informācija par iedzīvotāju blīvumu un to, kur vairāk dzīvo jaunās ģimenes.

Zināms, ka atvērtos datus izmantoja, lai atklātu aptieku monopolus reģionos, kā arī pavisam interesants piemērs – zināms, ka ģeotelpiskos attēlus izmanto dārgumu meklētāji, jo attēlos detalizēti var redzēt gan bunkurus, gan ierakumus u. c. vietas, kur varētu atrast vērtīgas lietas. Arheologs, Latvijas Arheologu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Rūdolfs Brūzis “LA” sacīja, ka viņam pašam atvērtos datus ģeotelpisko attēlu izskatā īsti nav sanācis pētīt, bet zina, ka kolēģi to darījuši gan. Savukārt pētījumu aģentūras “SKDS” vadītājs Arnis Kaktiņš īsti nezināja par tāda atvērto datu portāla eksistenci, taču lūdza viņam nosūtīt par to sīkāku informāciju. Kas pierāda, ka interese būtu, taču trūkst informācijas par šādu datu pieejamību un to izmantošanas iespējām.

Jāatver maksas dati

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas vēstniece Ieva Vītoliņa sacīja, ka papildus LADP Ministru kabinetā izsludināts informatīvais ziņojums tieši par atvērtajiem datiem un par prioritārajām kopām, kuras līdz šā gada beigām plāno atvērt valsts iestādes. “Pirms tam runāja arī par Valsts zemes dienesta un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datiem, kuri ir ļoti vērtīgi. Līdz šim šie dati bija maksas pakalpojums, bet tagad ir lēmums tos atvērt arī sabiedrībai. Tie būs pieejami gada beigās un tas būs liels solis uz priekšu tādu atvērto datu jomā, kuru līdz šim Latvijā nebija. Datu atvēršana notiek un, lai vēl veicinātu datu izmantošanu, kas arī ir svarīgi, sadarbībā ar VARAM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru septembrī organizēsim īpašu 24 stundu hakatonu par to, kā mēs Latvijā varētu izmantot atvērtos datus, lai tie radītu pievienoto vērtību,” sacīja I. Vītoliņa.

VARAM norādīja, ka papildus esošajām datu kopām drīz atveramas būs vēl 300 datu kopas, kuras tapušas Eiropas Reģionālo attīstības fondu projektu ietvaros.

LA.lv