Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. jūnijs, 2012
Drukāt

Sabiedrības finanšu izglītošanā būs vēl brūces un sāpes

Foto - LETAFoto - LETA

Lai arī ekonomiskā krīze ir devusi smagu mācību Latvijas iedzīvotājiem finanšu plānošanā, sabiedrības finanšu izglītošanā būs vēl brūces un sāpes, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” teica Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņaprāt, sabiedrības izglītošanā, lai arī ir daudz paveikts, iesāktais jāturpina. “Valsts nevarēs katra vietā pieņemt bezriska lēmumus, un tāpēc ir ļoti svarīgi mācīt, mācīt un vēl vienu reizi mācīt, kā arī cilvēkiem mācīties, mācīties un vēl vienu reizi mācīties. No šā viedokļa valstij un arī industrijai, kas darbojas ar naudu, ir jāatbalsta maksimāli vienkāršas, saprotamas, pieejamas metodes, kā šīs elementārās zināšanas par finansēm cilvēkiem iegūt,” pastāstīja LKA prezidents un uzsvēra, ka lēmumi katram ir jāpieņem pašam. “Pieņemt lēmumus cilvēka vietā valstij, manā izpratnē, ne vajadzēja, ne arī nākotnē vajag,” sacīja Bičevskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas banku sektors izglīto klientus par finanšu produktiem daudz vairāk nekā agrāk. “Tās arī mācās kopā ar klientu. Tās mēģina maksimāli radīt jaunus pietiekami vienkāršus un atraktīvus instrumentus, ar kuriem klienti var gan analizēt savas finanses, gan skatīties savus ikdienas tēriņus, izdevumu struktūru, rēķināt, cik maksās viena vai otra mājsaimniecības uzlabošana kredītā un cik maksās, ja kredīts netiks ņemts,” klāstīja Bičevskis.

LKA prezidents minēja, ka asociācija arī sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Banku un Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, lai izglītotu jaunatni. “Lai finanšu pratības jautājums daudz kvalitatīvāk tiktu iestrādāts mācību programmās skolās, lai skolēni un jaunieši spētu iegūt minimālo nepieciešamo zināšanu kopumu par naudu, par aizņemšanos, par saistību uzņemšanos un tiem riskiem, kas ar to ir saistīti. Mēs strādājam gan ar klientiem, gan jauno paaudzi,” viņš informēja.

Uz jautājumu par iedzīvotāju izglītošanu ātro kredītu jomā Bičevskis atzina, ka lēmumi ir jāpieņem katram pašam. “Primāri tas ir izglītošanas jautājums, jo viegli pieejamas smagas saistības kā kārdinājums, kurš dod īstermiņa cerību vai nu atlikt problēmas, vai arī dabūt ko ļoti kārotu, nedomājot par to tālākā termiņā, pamatā ir raksturīgs cilvēkiem ar pieredzes trūkumu. Vienalga, vai runājam par to lielākā mērogā, proti, valsti, sabiedrību, vai indivīdu. Acīmredzot, ka te arī būs vēl jābūt brūcēm un sāpēm,” teica Bičevskis.

Viņš gan piebilda, ka ātro kredītu kultūra Latvijā nav sasniegusi milzīgus apmērus. “Šī industrijas daļa, kura nodrošina ātras aizņemšanas iespējas par lieliem procentiem, nav sasniegusi milzīgus apmērus. Ekonomikai šī problēma fundamentālus riskus nerada. Katrā ziņā, protams, būtu ļoti labi un vērtīgi, ja mēs publiski redzētu patērētāju tiesību aizsardzībā valsts ieinteresētību un aktīvu diskusiju, kas ļautu maksimāli parādīt ieguvumus un zaudējumus tiem, kas grib šādu pakalpojumu saņemt,” atzina Bičevskis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+