Sabiedrības iebildumu dēļ neveiks kontrolēto dedzināšanu GNP 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa tikšanās laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu 4. augustā pieņemts lēmums projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” šogad kontrolēto zemsedzes dedzināšanu neveikt, informē DAP.
Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz plānoto aktivitāti. Kontrolētā meža zemsedzes dedzināšana Gaujas nacionālajā parkā varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā.
Vizītes laikā ministrs ar DAP vadītāju vienojās par turpmāk veicamo – jāturpina mērķtiecīgs sabiedrības izglītošanas darbs, kā arī jāveicina dažādu jomu zinātnieku savstarpējas diskusijas un viedokļu apmaiņa. Jāatgādina, ka attiecībā uz kontrolētās zemsedzes dedzināšanas jautājumu starp ekoloģijas un mežsaimniecības nozarēm šobrīd nav rasts kopsaucējs, jo abu nozaru eksperti pārstāv atšķirīgu viedokli.
Projekta “Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā” komanda turpinās īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām – pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai. DAP arī aicina visas vides sektora nevalstiskās organizācijas turpināt sabiedrības izglītošanu šajā jautājumā.
Kā ziņots, veicot mežu kontrolētu dedzināšanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, DAP bija iecerējusi uzlabot dabas daudzveidību aizsargājamajā teritorijā, taču pret šādu rīcību iebilst iedzīvotāji, kuriem izdevies savākt aptuveni 800 domubiedru parakstu.
DAP organizēja divas sanāksmes iedzīvotājiem, kuriem skaidroja projekta mērķi un ieguvumus, kā arī kliedēja viņu satraukumu par projekta negatīvo ietekmi. Tomēr atbalstu šai iecerei neizdevās panākt.
Projektā “Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā” dedzināšanai paredzētā teritorija ir cilvēku veidots, skrajš priežu mežs ar līdzīga vecuma un auguma kokiem, kur zemi klāj sūnas un mētras. Kā skaidroja meža ekoloģijas speciālists Viesturs Lārmanis, šāda meža struktūra nav dabiska un, lai šī vide spētu funkcionēt pilnvērtīgi, to nepieciešams “uzlabot”. Dedzinot mežu, tiktu radīta daudzveidīgāka vide – mirusi un degusi koksne kļūtu par mājvietu daudzām kukaiņu sugām, kas savukārt kā barība pievilinātu putnus.
Dedzināšanu plānots veikt divos 1,5 un 1,3 hektāru laukumos, kas izvēlēti kā visvieglāk kontrolējamās teritorijas. Darbības mērķis ir nodedzināt meža zemsedzi un augsnes virskārtu vietā, kur sausie priežu meža sili aizauguši ar sūnām un pamežu, lai atjaunotu biotopa sugu daudzveidību un meža kvalitāti, bet paši koki netiks nodedzināti. Tas, vai dedzināšana notiks, ir atkarīgs gan no iedzīvotāju pretestības, gan no laikapstākļiem, jo nepieciešams vairākas dienas ilgs sausums, kas izkaltē mežu, un bezvējš.
