Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. maijs, 2012
Drukāt

Sabiedrības saliedēšanai naudu tik vienkārši nedod

dejo_leta

Valdība sabiedrības saliedēšanai, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīciju nostiprināšanai šim gadam piešķīra 203 500 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vēl nepieciešami vismaz 700 tūkstoši, par kuru piešķiršanu tuvākajā laikā būs jāizšķiras Finanšu ministrijai.


Pēc referenduma premjers Valdis Dombrovskis steidzīgi izdeva rezolūciju visām ministrijām līdz martam iesniegt priekšlikumus nacionālās identitātes stiprināšanai un kopumā saņēma 148 dažādus ierosinājumus. Ministru prezidenta ārštata padomniece integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte kopā ar integrācijas darba grupas pārstāvjiem izvilka no ministriju iesniegtajiem plāniem, viņuprāt, pašu būtiskāko un aprēķināja, ka šādam rīcības plānam būtu nepieciešami gandrīz miljons latu.

Ainārs Dimants, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, pēc sēdes bija nepatīkami pārsteigts, ka līdzekļi nav iedoti vissvarīgākajam – lai spertu pirmo soli vienotas informatīvās telpas virzienā. Informatīvajā ziņojumā, ko vakar atbalstīja valdība, ir paredzēts jau šogad piešķirt apmēram 50 tūkstošus latu konkursa kārtībā vietējiem reģionālajiem medijiem Latgales pusē. Ministru kabinets atbalstīja arī Latvijas radio 4. kanāla (krievvalodīgais raidījums “Doma laukums”) nostiprināšanu, piesaistot žurnālistus un atjaunojot apraidi Latgalē, kā arī paplašinot apraides tīklu Alūksnē, Viesītē, Dagdā un Cesvainē, taču naudu neiedeva. Pagaidām nav zināms, kad šo naudu piešķirs. Šis ir valstij lojāls raidījums un ļoti populārs krieviski runājošo vidū, atzina S. Ēlerte. Valdība neiebilda pret informatīvajā ziņojumā iekļauto ieceri veidot vienotu LTV un Latvijas radio portālu latviešu un krievu valodā, kam šogad būtu nepieciešami 92 tūkstoši latu.

 

Arī Latvijas radio programmas papildināšana ar raidījumu latgaliski reizi nedēļā netika noraidīta, bet nav zināms, kur ņemt tam paredzētos vairāk nekā 7000 latus. Cerība atkal tiek likta uz valsts budžeta programmu neparedzētajiem gadījumiem. Taču jāgaida Finanšu ministrijas apstiprinājums.

 

S. Ēlerte, skaidrojot žurnālistiem sabiedrības saliedēšanas un nacionālās identitātes stiprināšanas rīcības plānu, nosauca četrus galvenos darbības virzienus, kas būtu jāveic, ilgi nedomājot: intensīvie latviešu valodas kursi Latgales reģionā, kā arī latviešu bērniem, kas dzīvo ārzemēs, valodas skolotāju profesionālā pilnveide, mazākumtautību organizāciju darba spēju stiprināšana un Latvijas vēstures, konstitucionālo pamatu, nacionālās valsts iekārtas būtības skaidrošana latviešu un mazākumtautību skolās. Tas iecerēts kopā ar Okupācijas muzeju, kuram sagatavoti viegli uztverami priekšlasījumi par staļiniskajām deportācijām, kā arī dokumentālās filmas par Latvijas okupāciju. Par to atbildētu gan Kultūras ministrija, gan arī Izglītības un zinātnes ministrija, un gadā šim mērķim būtu nepieciešami 8000 latu.

 

Rīcības plānā ir paredzēts iedibināt Mazākumtautību dienu un nedēļas festivāls, kurā piedalītos gan izcili mazākumtautību profesionālās mākslas, gan amatiermākslas pārstāvji. Dienas datums gan vēl nav zināms, kā sacīja Ēlerte, par to spriedīšot tuvākajā laikā. Mazākumtautību dienas un festivāla organizēšanai būtu nepieciešami 50 tūkstoši latu.

 

Vasarā paredzēts īstenot apmaiņas programmu latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem. Bērni no mazākumtautību ģimenēm dzīvotu latviešu ģimenēs un otrādi. Saeimas deputāts Andrejs Judins bija pirmais, kas nāca klajā ar šo ideju intervijā “Latvijas Avīzē”. Viņš saņēmis daudz telefona zvanu no krievu ģimenēm, kas izrādījušas veselīgu interesi par Judina ierosinājumu. Šis priekšlikums pārrunāts arī ar bērnu tiesību aizsardzības organizācijām, un galu galā Ēlerte kopā ar ekspertiem vienojusies, ka šāda iespēja būtu jādod visos Latvijas reģionos. Ģimenes varēs pieteikties Sabiedrības integrācijas fondā, un konkursa kārtībā tiks izvirzītas valodas, tradīciju un kultūras apguvei vispiemērotākās. Kad būs gatavs konkursa nolikums, sabiedrība par to tiks informēta.

 

Uzziņa

Kam tērēs 203 500 latu, ko valdība vakar piešķīra no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

50 000 LVL – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai lasīšanas veicināšanai pašvaldību bibliotēkās, diasporā un mazākumtautību skolās; bērniem un jauniešiem lasīšanai un vērtēšanai tiks piedāvāti vairāk nekā desmit Latvijas autoru oriģinālliteratūras darbi, labākos apbalvojot un par tiem diskutējot Lielajos lasīšanas svētkos.

27 000 LVL – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centram, lai sniegtu atbalstu diasporas latviešu dalībai XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, kas notiks 2013. gadā; nauda paredzēta ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai lektoriem, nodarbību un lekciju vadīšanai, metodiskā materiāla sagatavošanai.

22 000 LVL – Valsts kultūrkapitāla fondam “Kultūras programmai Latgalē”; tiks atbalstīti kultūras projekti, kas radīti vai notiek Latgales reģionā; minimālā summa vienam projektam – 500 latu, bet maksimālā – 4000 latu.

104 500 LVL – Latvijas nevalstisko organizāciju programmai sabiedrības saliedēšanai (ārpusskolas pasākumu pro-gramma, lai veicinātu sadarbību starp dažādu tautību skolēniem, t. sk. starp ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem un jauniešiem; apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem); šajā summā iekļauta arī atlīdzība projektu vadītājiem, kas organizēs un uzraudzīs konkursu trīs mēnešus (vidējā atlīdzība 1017 LVL mēnesī).

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+