Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. maijs, 2012
Drukāt

Sabiedriskajā transportā saglabās izvēli

vilciens_leta2

Par iecerētajām izmaiņām sabiedriskā transporta nozarē un to ietekmi uz ikviena pasažiera paradumiem “Latvijas Avīzes” redakcijā aizvadītajā nedēļā diskutēja Satiksmes ministrijas Sauszemes transporta departamenta direktors ANDRIS LUBĀNS, valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs NORMUNDS NARVAIŠS,

 

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents PĒTERIS SALKAZANOVS un akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs NILS FREIVALDS. Diskusiju vadīja žurnālists Ivars Bušmanis.

 

– Vai autobusu un vilcienu pārvadātāji savā starpā konkurē vai papildina viens otru? 
Salkazanovs1_DB_11

P. Salkazanovs: – Man kā “Jelgavas autobusu parka” vadītājam sadarbība ar “Pasažieru vilcienu” ir ļoti laba. Mēs rīkojamies, lai pasažieriem radītu labvēlīgus izvēles nosacījumus brauciena turpināšanai ar vilcienu, nevis liekam to darīt ar administratīviem lēmumiem. Piemēram, Jelgavā ir izvietotas autobusu pieturas pie visām trīs vilciena pieturām “Cukurfabrika”, “Dzelzceļa stacija” un “‘Ozolnieki”, lai cilvēki varētu pārsēsties vilcienā.

Vislielākā pasažieru plūsma ir uz Rīgu, kur pie stacijām “Atgāzene”, “Turība” un “Torņakalns” iespēju pārsēsties autobusā un aizbraukt uz vajadzīgo vietu galvaspilsēta nav. Šā iemesla dēļ marš­rutā Rīga–Jelgava nebija cerētā pasažieru pieplūduma vilcienam, kaut autobusu reisu skaitu samazinājām par 48%.”Rīgas satiksme” nav pielāgojusi infrastruktūru, lai jelgavnieki no iepriekš nosauktajām stacijām ērti varētu doties tālāk.

Jelgava beidzot ir sākusi īstenot sen loloto sapni par vienotu multimodālo pasažieru termināli. Tas nozīmē, ka dzelzceļa stacija un autoosta atradīsies vienā teritorijā. Cilvēki tur varēs atstāt savu automašīnu un izvēlēties transporta veidu.

Vēl viena laba lieta, ko izdarījām jau pirms diviem gadiem, ir vienotās biļetes ieviešana. Patlaban mūsu pasažieris ar piecu dienu vienoto biļeti ar atvieglotiem nosacījumiem var braukt ar Jelgavas pilsētas sabiedrisko transportu un arī doties uz Rīgu ar vilcienu. Patlaban populistiski tiek mēģināts izcelt kādu no pārvadājumu veidiem, norādot, ka tas būs valstij glābiņš. Ir jārada apstākļi cilvēkam, lai viņam būtu ērti pārvietoties ar sabiedrisko transportu.

N. Freivalds: – Mēs pa dzelzceļu varētu pārvadāt vairāk pasažieru. Patlaban pārvadājam gandrīz divas reizes vairāk cilvēku nekā starppilsētu autobusi. Pērn mēs pārvadājām vairāk nekā 20 miljonus pasažieru, tas bija tuvu 2010. gada līmenim. Grūti pateikt, vai esam pasažierus atņēmuši autobusiem vai arī vairāk privāto automašīnu braucēji izmanto vilcienu.

– Cik miljonu pasažieru pārvadāšanai ir iecerēts jaunais vilcienu iepirkums?

– 25 – 26 miljoniem pasažieru. Jebkurā valstī, ieviešot jaunu, modernu ritošo sastāvu, jaunus vilcienus, provizoriskais pasažieru skaita pieaugums ir aptuveni 20%. Tas ir vairāk vai mazāk garantēts. Šķiet, ka nākotnē vajadzētu virzīties uz to, ka Latvija nav sadalīta autobusu pārvadātājiem izsolītajās astoņās lotēs. Tās vajadzētu apvienot.

– Kā jūs redzat simbiozi starp autobusiem un vilcieniem? Pasažierim varētu patikt, kā iecerēts Jelgavā, bet vai valsts var atļauties maksāt par abiem transporta veidiem vienā maršrutā?
Lubans3_DB_11

A. Lubāns: – Pārvadājumiem pa dzelzceļu valsts ilgtermiņā ir paredzējusi sabiedriskā transporta mugurkaula lomu. Paralēlajos maršrutos nevar atstāt tikai vienu sabiedriskā transporta veidu tāpēc, ka reālā situācija ir diezgan atšķirīga – pasažieru plūsmas nav koncentrējušās tikai lielajās pilsētās un pagastos. Mums ir viensētas, kas vēsturiski ir izveidojušās gar autoceļiem, nost no dzelzceļa.

Mēs gatavojamies no mazajām apdzīvotajām vietām un viensētām pasažierus vairāk pievest vilcienam. Jāņem vērā, ka mūsu pasažieri kā ikviens cilvēks ir savā ziņā konservatīvi. Viņi ir pieraduši aiziet uz tuvāko autobusa pieturu un braukt. Cilvēkus būs ļoti grūti pārliecināt, ka turpmāk ar autobusu būs jābrauc trīs kilometri, jāpārsēžas uz vilcienu, un tad jānobrauc atlikušie 33 kilometri. Viņš, iespējams, kooperēsies ar kaimiņiem, iespējams, brauks ar savu mašīnu vai nebrauks vispār.

Tātad pasažieru pievilkšanai vilcieniem ir jābūt ļoti rūpīgi izsvērtai, lai sabiedriskā transporta sistēma pasažieri nezaudētu vispār. Jaunais ritošais sastāvs, kas teorētiski varētu parādīties 2015. gadā, būtu ēsma pasažieriem – kāpēc kratīties vecā autobusā pa ne īpaši labiem ceļiem, ja ir jauns, skaists vilciens ar televīziju un interneta piekļuvi.

– Vai autobusu pārvadātāji pieņem, ka vilciens veido sabiedriskā transporta mugurkaulu?

P. Salkazanovs: – Pieņem. Kādreiz slēdza Meitenes dzelzceļa posmu, kas tālāk gāja uz Šauļiem, vietā bija jābūt autobusam. Agrāk braucām maršrutu Jelgava–Rīga, patlaban braucam Jelgava–Eleja–Jelgava–Rīga. Cilvēkam no Elejas braukt uz Rīgu ir daudz izdevīgāk nekā izkāpt Jelgavā un braukt tālāk. Jebkura pārsēšanās cilvēkam rada psiholoģisku problēmu – vai paspēšu, un arī laika ziņā.

– Vai valsts var atļauties maksāt par paralēlajiem maršrutiem?

A. Lubāns: – Pēdējos gados Autotransporta direkcijas darbība ir vērsta uz to, lai cilvēkus pamazām pieradinātu pie tā, ka vilciens ir sabiedriskā transporta satiksmes mugurkauls.

– Jūs jau ņemat nost reisus, nevis sajūdzat tos ar vilcieniem.

– Piemērs ir Jūrmala un Jelgava, kur pērn ļoti daudz autobusu reisus slēdza un tā vietā mēģināja piespiest pasažierus pārvietoties ar vilcienu. Mēģinājām pieradināt cilvēkus braukt ar vilcienu. Kopējā bilde rāda – aptuveni 25 – 30% pasažieru Jūrmalas virzienā tika zaudēti. Tas ir liels skaitlis un nopietns signāls, ka šāda veida lēmums ir ļoti nopietni jāapsver.

– Ja pasažieris negribēs braukt ar vilcienu, vai valsts dos iespēju braukt ar autobusu un to daļēji finansēs?

– Valsts un plānošanas reģioni ir pārvadājumu pasūtītājs, kas nosaka, kur, kad un par kādu cenu braukt. Pēc būtības valsts patlaban risina vienādojumu ar trim nezināmajiem. Nav zināmas degvielas cenas līdz gada beigām, cik daudz būs pasažieru un cik viņi gribēs braukt, nav zināms, cik liela būs pārvadātāju pašizmaksa. Ir zināms, ka valsts budžetā visa pakalpojuma apmaksai ir paredzēta noteikta naudas summa. Valsts gada laikā mēģina sekot līdzi visiem vienādojuma nezināmajiem, mēģina paredzēt uz priekšu un piedzīt tā, lai gala rezultātā summa nebūtu lielāka, nekā valsts budžetā atvēlētā naudas summa. Tas ir valsts lielais uzdevums un tā ir šā modeļa visgrūtākā lieta, kas jāveic direkcijai.

P. Salkazanovs: – Marš­rutu Palsmane–Rīga pērn slēdza, palika maršruts Palsmane– Smiltene. Lai nokļūtu tālāk Rīgā, cilvēkiem patlaban ir jāpārsēžas citā autobusā. Cilvēki Palsmanē nevar ciest valsti, kas viņiem rada šādas neērtības.

Freivalds_DB_11

N. Freivalds: – Valstij ir jānodrošina pārvietošanās iespējas un tādas ir. Nevar autobuss tikt padots pie durvīm. Iespējams, jāveic skaidrojošs darbs. Uz jaunajiem vilcieniem ir jāskatās ne tikai kā uz sabiedriskā transporta uzlabošanu. Laba, operatīva satiksme varētu risināt daudzu pagastu problēmas, saglabājot apdzīvotību.

 

 

 

 

 

P. Salkazanovs: – Mums ir ceļa posms Iecava–Emburga, 12 km garš posms. Tur jau septiņus gadus autobuss brauc divas reizes nedēļā. Latgalē tādu ceļa posmu ir ļoti daudz. Vispirms no šā posma braucējiem pazuda jaunieši, tad pazuda darba spējīgie, tad palika vien pensionāri. Patlaban, braucot garām, šajā posmā ir vien aizsisti logi ar dēļiem. Tā ir mirusi teritorija. Noņemot regulāru sabiedrisko transportu darbdienās, veidojas mirušas teritorijas. No otras puses – ja no Latvijas izbrauc 300 000 cilvēku, tad slēdz skolas un ir jāslēdz arī vēl daudz kas cits. Nav iespēju pavilkt no valsts budžeta visu.

 

Narvaiss_DB_11N. Narvaišs: – Lai atmaksātos vilciena brauciens, vajag aptuveni 240 pasažierus, lai atmaksātos autobusa reiss – 22 pasažierus. Tātad, ja nav vienā laikā un virzienā šo vairāk nekā 200 pasažieru, tad vilciens neatmaksājas. Piemēram, maršrutā Rīga–Liepāja, kur vilciens veic divus reisus nedēļā, autobusu skaitu neesam palielinājuši.

– Tad iznāk, ka vilciena reisu maršrutā Rīga–Liepāja nebūs vajadzīgs vairāk kā patlaban.

– Iespējams, ka tas izklausās dīvaini, tomēr mūsu skatījumā – jā. Šādā veidā šis vilciena reiss neatmaksājas. Diemžēl pasažieru plūsma maksimumstundās nav tik liela, lai vilciens atmaksātos. Nevaram teikt, ka pēc pasažieru vilciena reisa atcelšanas Ventspilī izaugsme apstājusies.

– Ja valsts tagad vilcienus nespēj dotēt, vai tad 2015. gadā to varēs atļauties?

– Ļoti daudzi cilvēki mums aizvien sūta protestus par Tukuma–Rīgas maršrutu, kur autobusi vairs nebrauc. Viņi nevēlas apgrūtināt sevi ar ierāpšanos vilcienos. Lai pasažieris mainītu braukšanas paradumus, protams, jauns vilciens piesaistīs viņu. Bet ērti vilcieni vien jau nav glābiņš. Lai pasažieri noturētu, ir jābūt vai nu lielākam ātrumam nekā autobusam, vai arī vienotai biļetei.

 

 

N. Freivalds: – Tomēr Tukuma ekspresis ik rītu darbdienās uz Rīgu mums ir ļoti veiksmīgs projekts, ko veicam kopā ar Tukuma domi. Rīta stundās sabrauc reģionālie autobusi, atved cilvēkus. Patlaban jau ir prasība palielināt vagonu skaitu no četriem uz sešiem vagoniem. Vērtējam iespēju veidot arī ekspreša vilcienus Jelgavas un Ogres virzienā rīta stundās, kur ir lielas pasažieru plūsmas. Vienotā biļete ir labs burkāns, kas darbojas Jelgavā. Biļete var nostrādāt arī kā maršruta plānotājs.

N. Narvaišs: – Vairs nav runa par vienotu biļeti un plānošanu, bet gan par dažādiem norēķinu veidiem, par to, kā cilvēkam atvieglot savu maršruta plānošanu, braukšanu un apmaksas kārtību. Patlaban notiek neatkarīgu ekspertu izpētes darbs. Mēs esam piesardzīgi par straujām izmaiņām. Mēs kā pasūtītājs nedrīkstam aizmirst arī par cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Tātad paralēlam risinājumam ir jāpaliek.

– Vai ir aprēķini, cik pasažieru vajadzētu vest pa dzelzceļu un cik – ar autobusiem? Vai, pasūtot vilcienus, tika veikts ekonomiskais aprēķins?

– Elektrovilcieniem – jā, es pieļauju, šie vilcieni būs piepildīti. Ja valsts ekonomiskā situācija uzlabosies, tad atsevišķās vietās varēs izveidot intervāla metodi, kur vilciens kursēs pēc noteikta laika. Par dīzeļvilcieniem vēl ir daudz nezināmā.

P. Salkazanovs: – Eiropas Komisija ir veikusi pētījumu par dažādiem pārvietošanās veidiem. Latvija ar 34% cilvēku, kas izmanto sabiedrisko transportu, atrodas otrajā vietā vietā Eiropā. Pirmajā vietā atrodas Čehija. Tikai tāpēc, ka sabiedriskajā transportā biļetes cena Latvijā ir nesalīdzināmi lētāka nekā citās valstīs. Cena ir iemesls, kāpēc cilvēki izmanto sabiedrisko transportu. Politiķi, kas lemj, sabiedrisko transportu neizmanto.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+