Tehnika

Robotžurnālisti jau šodien lieliski raksta laika un sporta ziņas 0


Zaims Alkans, lielīdams savus digitālos tekstražus, vienlaikus mierina žurnālistus: darbu viņiem roboti neatņemšot.
Zaims Alkans, lielīdams savus digitālos tekstražus, vienlaikus mierina žurnālistus: darbu viņiem roboti neatņemšot.
Foto no Zaima Alkana personīgā arhīva

Pilnībā aizstāt cilvēkus automatizētā žurnālistika nespēs. Tomēr laika un sporta ziņas robotžurnālisti lieliski raksta jau šodien.

“Vienu no šiem tekstiem rakstījis cilvēks, bet otru – robots. Uzminiet nu: kurš ir kurš? ” tā, rādot ekrānā, kur lasāmi divi ziņojumi, jautā Zaims Alkans, Štutgartes datortehnoloģiju uzņēmuma “Aexea” direktors. Abi vēstījumi ir ziņas par kādas narkotikas pārdozējušas rokzvaigznes nāvi, balstīti vienos un tajos pašos faktos. Šis uzdevums ir daļa no Z. Alkana prezentācijas par robotžurnālistiku, uzstājoties mediju konferencē Frankfurtē.

Klausītāji, starp kuriem lielākoties sēž mediju profesionāļi, pēc ilgas domāšanas beidzot paceļ rokas. “Nē, robota teksts ir pa kreisi,” Zaims Alkans ir spiests sagādāt vilšanos vismaz pusei zālē sēdošās publikas. Tas, ko daudzi noturējuši par automātiski ģenerētu, patiesībā ir cilvēka rakstīts teksts. Robota sacerētā ziņa turpretī ir ne vien skaidrāka, bet pat šķiet emocionālāka.

 

Ja ir dati, var automatizēt

Vai nākotnē žurnālisti vairs nebūs vajadzīgi, jo rakstus rakstīs datorprogrammas? Uz šādu jautājumu vedina robotžurnālistikas attīstības tendences pēdējos gados. Automatizētās žurnālistikas pionieris ir ASV: jau pāris gadus roboti daļu ziņu ražo, piemēram, ziņu aģentūrā “Associated Press”. Tomēr pēdējā laikā arī Eiropā parādās arvien vairāk mediju, kas par šo iespēju interesējas un pat izmēģina praksē. Piemēram, vācu laikraksts “Berliner Morgenpost” ar automātisko žurnālistiku eksperimentē jau trešo gadu. “Algoritms nekad nespēs aizstāt žurnālista inteliģenci, radošumu un valodas izjūtu. Taču savā spējā apstrādāt datus dažās sekundēs tas ir nepārspējams,” atzinis laikraksta galvenais redaktors Karstens Erdmans.

Ap piecdesmit procentiem no dienas laikrakstu satura tiek veidoti no strukturētiem datiem, skaidro Z. Alkans. Informācija nāk no ziņu aģentūru ziņojumiem, datu bāzēm, arhīviem u. c. Otrkārt, tekstu radīšanā tiek izmantoti šabloni – bieži atkārtoti standarta formulējumi. “Tas nozīmē, ka tie ir rutīnas darbi. Tiek radīts daudz rutīnas tekstu, no kā savukārt izriet, ka, lietojot atbilstošu sistēmu, datorprogrammai ir iespējams šo rutīnu atveidot,” saka Z. Alkans. Jomas, kurās pieejamo “gatavo datu” un lietoto šablonu ir sevišķi daudz un kur lasītāju prasības pēc literārās augstvērtības nav augstas – piemēram, sporta, laika, finanšu, satiksmes ziņas –, viņaprāt, varētu pilnībā automatizēt jau šodien. Tāpat kā robotus tekstu rakstītājus firma jau veiksmīgi lieto, gatavojot viesnīcu aprakstus.

 

Automāti raksta lietišķāk, cilvēki – patīkamāk

Atbilstoši “uztrenēti robotžurnālisti” ar algoritmu palīdzību ir spējīgi ne vien automātiski atlasīt datus, bet arī datubāzēs piemeklēt metaforas, izteicienus un tekstu struktūras. Tādēļ galaprodukts nav garlaicīgs, bet var būt pat stilistiski krāšņs. Galu galā datorprogramma spēj atmiņā paturēt vairāk dažādu sinonīmu un izteiksmes formu nekā cilvēks. Robotus arī atšķirībā no cilvēkiem nemēdz pievilt atmiņa un datus tie allaž atspoguļo precīzi. Protams, atzīst Alkans, automatizēti rakstītāji nespēj aizvietot, piemēram, avīžu komentētājus, kuri analizē politiķu darbību, tāpat nevarēs arī intervēt cilvēkus.

Mediju uzņēmumiem vispievilcīgākā šīs inovācijas priekšrocība varētu šķist naudas ietaupījums. Firma “Aexea”, kas ir viens no robotžurnālistikas pionieriem Vācijā, dienā spēj automātiski saražot 3,6 miljonus tekstu. Tas ir apjoms, kura sagatavošanai neautomatizētā veidā būtu nepieciešami desmitiem vai simtiem tūkstošu darbinieku.

“Žurnālistikas robotu” iespējas gan nevajadzētu pārvērtēt, mudina vācu žurnālists Hanss Jirgens Jakobs. Iemesls: tie, lai arī spēj atdarināt cilvēkus, tomēr ir un paliek mašīnas, nespēdamas būt radošas. “Žurnālistika dzīvo no lūzumiem, pārrāvumiem, no tā, ka rada ko atšķirīgu no ierastā. To dzīvu padara, ja tā varētu teikt, uzdzīve un novirzes domāšanā. Un aprēķinātajai automatizētajai pasaulei šādas lietas ir svešas,” tā viņš vērtējis intervijā vācu raidsabiedrībai “NDR”.

Ko līdzīgu secinājis arī Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes mediju pētnieks Mario Haims, kurš pētījis automatizēto tekstu uztveri. Lielākā daļa aptaujāto nespējuši atšķirt cilvēka un robota radītus tekstus. Tomēr: lai gan datortekstus vērtējuši kā lietišķākus un uzticamākus, cilvēka rakstītos lasīt bijis patīkamāk.

 

Vai algoritmam var uzticēties?

Izmēģināt jaunas metodes laikraksti Vācijā gan drīzāk ir spiesti izdzīvošanas vārdā, ne tāpēc, ka justu ziņkāri par jaunām žurnālistikas formām. Vācijas laikrakstu koptirāža laikā no 2000. līdz 2011. gadam ir samazinājusies par septiņiem miljoniem eksemplāru. Avīžu versijas, lai gan piesaista daudz apmeklētāju, nespēj sevi atpelnīt. Nereti papīra laikrakstu abonenti ir tie, kas šķērssubsidē bezmaksas satura lasītājus internetā, un drukātās preses nākotne ir neskaidra.

Vienlaikus laikrakstiem jāuzmanās, ka robotžurnālistika, ieviesta masveidā, var atbiedēt no laikrakstiem tiem vēl uzticīgos lasītājus, tādā veidā bezjēdzīgu padarot robotu nesto izmaksu samazināšanu. Automatizēto tekstražu ēnas puse ir arī caurspīdības trūkums. Lai arī tie it kā bezkaislīgi raugās uz faktiem un “neko neaizmirst”, tekstu tie tomēr būvē ar viena noteikta algoritma palīdzību. Kāds pamats lasītājiem paļauties, ka šis algoritms ir uzticams?

Pagaidām par mediju patērētāju iespējamo reakciju uz robotu ģenerētu saturu zināms pārāk maz, lai prognozētu automātu uzvaras gājienu vai, gluži pretēji, secinātu, ka to izredzes nav spožas. Z. Alkans, lielīdams savus digitālos tekstražus, tomēr vienlaikus mierina žurnālistus: darbu viņiem roboti neatņemšot. Tie drīzāk atvēršot gluži jaunas nozares, piemēram, veicinot ziņu attīstību nišās, kurām agrāk žurnālistiem pievērsties bijis pārlieku dārgi vai garlaicīgi, toties cilvēki varēs vairāk pievērsties pētniecībai un analīzei.

LA.lv