Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. februāris, 2014
Drukāt

Gatavojas jau 51. Latvijas pašvaldību sporta veterānu senioru sporta spēlēm

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Sporta veterānu senioru savienības dalībnieki nesūdzas par mazām pensijām un slimībām, bet allaž gatavojas sacensībām un dzīvo ar tajās gūtajām pozitīvajām emocijām. Šī kustība ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu ir pārstāvēta visā Latvijā, piemēram, īpaši aktīvi Bauskā un Līvānos, kur paši pašvaldību vadītāji piedalās sacensībās, kā arī Daugavpilī. Tajā var iesaistīties ikviens – ne tikai bijušie sportisti, bet arī tie, kuri ar fiziskajām aktivitātēm nekad nav nodarbojušies.

Nolikums par šā gada Latvijas pašvaldību sporta veterānu senioru sporta spēlēm izdots jau pērn rudenī, lai aktīvisti varētu plānot laiku. “Mūsu kustības mērķis ir palīdzēt senioriem būt aktīviem līdz mūža galam, saglabāt veselību, optimismu un pozitīvu dzīves skatījumu. Daudzi krāj naudu zālēm, taču mūsējie – lai ik pēc četriem gadiem dotos uz senioru olimpiskajām spēlēm,” teic Latvijas Sporta veterānu senioru savienības prezidents Daumants Znatnajs.

Senioriem ir svarīgi atrasties sabiedrībā, dzīvot ar mērķi un sacensties, lai sevi pārbaudītu, taču konkurence nav naidīga. Lai izkustētos, ne vienmēr jāmaksā par sporta zāles izmantošanu. Sportot var arī brīvā dabā, uzsver savienības vadītājs, kurš pats nodarbojies ar skriešanu līdz 65 gadu vecumam, taču tagad 76 gados attālumu, kas nav krietni tālāks par desmit kilometriem, mēro kājām.

Prieks uzvarēt


Seniori visvairāk iecienījuši vieglatlētiku, skriešanu, lodes, diska, šķēpa un vesera mešanu. Daudzi iepriekš nav sportojuši un fiziskajām aktivitātēm pievērsušies tikai vecumdienās. “Medaļas gatavošana, ko piešķiram sacensību uzvarētājiem, izmaksā apmēram četrus eiro, un viņi, lai to dabūtu, visu gadu trenējas. Pēc tam tās saliek mājās pie sienas un lepni rāda ciemiņiem. Vai tas nav labāk nekā maksāt par zālēm slimību ārstēšanai, ko veicina mazkustība?” vaicā D. Znatnajs un stāsta, ka pērn, lai piedalītos pasaules senioru sporta spēlēs Turīnā, pirmoreiz bijis nepieciešams ģimenes ārsta slēdziens par veselības stāvokli. Tad nu daudzi dakteri brīnījušies, ka sportiskie pacienti ārstu nekad agrāk nav apmeklējuši.

Izskanējuši ierosinājumi, ka veterānu vecuma grupu sadalījumu, pēc kura vērtē rezultātus, vajadzētu palielināt līdz 90 gadiem, jo jau vairāk nekā desmit sacensību dalībnieku pārsnieguši 85 gadu robežu, piemēram, Eiropas rekordiste vieglatlēte Ausma Remberga un bijušais daudzcīņnieks un vieglatlēts Maigonis Pūliņš.

Sportošana ar jautrību


Senioru fiziskās aktivitātes atbalsta arī Ventspils novada pašvaldība. Pērn Vārvē notika visai oriģinālas sacensības, kurās piedalījās 90 senioru no Vārves, Puzes, Piltenes un Ances pagastiem. Pasākuma iniciatore bija šā pagasta kultūras dzīves organizatore Inga Berga, bet Zūru pamatskolas fizkultūras skolotājs Aivars Čaklis izdomāja piemērotas aktivitātes un uzņēmās tiesneša lomu.

“Man patika, ka sacensību programma bija izdomāta ar atjautību un humoru. Šķiet, nopietnās sporta disciplīnās tik daudzi neiesaistītos,” vērtē Māra Kraule (65) no Puzes pagasta. “Pašlaik mana vienīgā fizkultūra ir darbs mājas uzkopšanā un vasarā dārzā, kā arī braukšana ar velosipēdu. Toties ar sportiskām aktivitātēm nodarbojas Vārves invalīdu biedrībā. Senioru klubiņa dalībnieki arī varētu pievienoties, taču, tā kā pati pensijā esmu tikai trīs gadus, man tam vēl nav laika,” joko Māra.

Savukārt vārveniete Antra Trankele (70) sportojusi visu mūžu – nodarbojusies ar mākslas vingrošanu, rokasbumbu un basketbolu. “Pēc mugurkaula operācijas katru rītu 20 minūtes vingroju un ik dienu dodos apmēram stundu ilgā pastaigā,” viņa stāsta. “Sacensībās man labi padevās golfa spēle, līdzsvara pārbaude uz laipām un bumbas mešana grozā. Tā kā agrāk strādāju meliorācijas nozarē, nebija grūti noteikt attālumu līdz dažādiem priekšmetiem. Toties īpaši neveicās veļas žaušana. Laikam tāpēc, ka to mājās uz auklas ar knaģiem nekarinu.”

Uzziņa


 Sporta veterānu senioru rīkotajās sacensībās aktīvi piedalās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Interesenti var izvēlēties kādu no 32 sporta veidiem. Rezultātus vērtē 11 vecuma grupās līdz 85 gadu vecumam.

 Pērn senioru olimpiskajās spēlēs Turīnā, kurās iesaistījās 11 tūkstoši dalībnieku no 107 pasaules valstīm, startēja 246 Latvijas sportisti, izcīnot 289 medaļas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+