Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. augusts, 2016
Drukāt

Arvien vairāk sarunvalodā tiek lietoti vienkāršrunas vārdi, žargonismi, slengismi (6)

Foto LETAFoto LETA

Valsts valodas centrs līdz 30.novembrim rīko akciju “Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē”, kurā noteiks, izvērtēs un apbalvos periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīva latviešu valoda. Akcijai dalībnieki var pieteikties paši, bet tos var ieteikt arī preses izdevumu lasītāji. “Latvijas Avīze” jau lūdza viedokli vairākiem ekspertiem.

Anita Helviga, Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes docente, filoloģijas doktore: “Valodas kopšana ir ikdienas darbs mūža garumā. Nepietiek tikai zināt likumus, normas un noteikumus, būtiski ir labas valodas lietošanu padarīt par paradumu, par nepieciešamību. Par galveno tendenci es uzskatu valodas funkcionālo stilu saplūšanu, pārklāšanos. Arvien vairāk sarunvalodā tiek lietoti vienkāršrunas vārdi, žargonismi, slengismi. Mainījies ir arī oficiālais un svinīgais stils, tas vairāk pietuvināts ikdienišķai saziņai. Bet, kā skaidro mani studenti, šāda valodas “stīvuma” noņemšana tuvina sarunas partnerus, padara komunikāciju vieglāku, draudzīgāku, brīvāku, arī tiešāku.”

Ojārs Bušs, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktores vietnieks, filoloģijas doktors: “Valodas kvalitāte laikrakstos nebūt nav katastrofāla, bēdīgāk ir interneta portālos, kur mēdz publicēties arī autori ar vājām latviešu valodas lietošanas iemaņām. Visvieglāk pamanāmā tendence ir stilistisko robežu pārbīde: vārdus, kas vēl nesen piederēja pie sarunvalodas stila, tagad lieto gluži neitrāli, un nepavisam vairs nevairāmies arī no vienkāršrunas vārdiem un vulgārismiem. Esmu optimists un ticu latviešu valodas nākotnei. Kamēr pastāvēs latviešu tauta, tikmēr tā runās latviski, nevis krieviski vai angliski. Protams, “pastāvēs, kas pārvērtīsies”, arī valodu nevar iekonservēt kādā vienā attīstības posmā. Valodas kvalitāte nebūs bez cieņas un mīlestības pret savu valodu un savu tautu, tāpēc pamatā visam jābūt nopietnai un labi pārdomātai patriotiskai audzināšanai. Konkrētāks ieteikums – būtu jāievieš latviešu valodas kurss jebkurā augstskolu programmā.”

Māris Baltiņš, Valsts valodas centra direktors: “Jebkuram valodas lietotājam jābūt pieejamām drukātām un elektroniskām vārdnīcām, kurās noskaidrot attiecīgās valodas normas. Tomēr tas neko nedos, ja valodas lietotāji neapzināsies šo resursu nozīmību un vajadzību tos lietot. Piemēram, presē var just taupīšanu uz redaktoru vai korektoru rēķina, par ko liecina tādas parādības kā neprecīzs terminu lietojums. Ja runājam par izglītību, domāju, ka problēma ir orientēšanās uz darba burtnīcām skolās. Tajās, ierakstot atbildes, audzēkņi neraksta pilnus teikumus. Novērojams arī, ka cilvēki, kuri maz lasa drukātos tekstus, saskaras ar grūtībām uztvert garāku teikumu. Lai mēs attīstītu un pilnveidotu savu valodu, nepieciešamas politiskas un finansiālas rūpes, kā arī iedzīvotāju apzināta attieksme piedomāt pie savas izteiksmes un valodas bagātībām.”

Vilma Šaudiņa, Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Latviešu valodas katedras vadītāja, filoloģijas doktore: “Šobrīd Latvijā uzsvars ir uz citām nozarēm, nevis uz humanitārajām zinātnēm. Tas neapšaubāmi ietekmē arī topošo studentu izvēli – sarūk latviešu filoloģiju studējošo, kā arī topošo latviešu valodas pētnieku skaits. Latviešu valodai kā valsts valodai pēc statusa pienākas daudz lielāks institucionālais atbalsts, jo latviešu valoda ir ne tikai lingvistisks un simbolisks, bet arī juridisks jēdziens. Šai sakarā ir būtiska sabiedrības lingvistikā attieksme un lingvistiskā uzvedība. Vērojumi Daugavpilī diemžēl liecina par ko citu. Kā piemēru minēšu pirmsvēlēšanu kampaņas (Saeimas vēlēšanās) tikšanās ar deputātu kandidātiem. Kādā valodā šie pasākumi notiek? Tautībai te nav nozīmes – mūsu pilsētā rīkotajos pirmsvēlēšanu pasākumos parasti runā krieviski, izvēloties ekonomisko vērtību. Taču šie pretendenti bieži vien ir amatpersonas (vai arī pārstāv Saeimu). Uz šādu pasākumu aizgājušais latvietis jūtas pilnīgi nevajadzīgs. Šāda amatpersonu lingvistikā uzvedība veicina divvalodīgas sabiedrības pastāvēšanu.”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Šis ir paviršības laikmets.
    Visur: darbā, mūzikā, valodā. Tendence ir cieši saistīta ar sabiedrības morālo vērtību sabrukumu, kurš tiek mērķtiecīgi kultivēts, veidojot atomizētu patērētāju sabiedrību.

  2. Vakar, ap panorāmas laiku, skrejošie teksti LTV bija vismaz ar četrām kļūdām.

  3. Man šķiet, ka valoda ir kā instruments – kāds to, zeltītā rāmītī ieliktu, pielūdz un apbrīno par autentiskumu; daudzi citi vienkārši lieto, kamēr tā derīga …

  4. Vispirms jāsaka, ka KVALITATĪVU latviešu valodu latvieši senāk sauca par labu latviešu valodu! Tagad ņem un rakstiņā visus nevajadzīgos svešvārdus aizvieto ar latviskajiem vārdiem! Tas arī būs piemērs labai latviešu valodai. Ko, grūti veicams darbiņš? Jā, “valodnieki”, latviešu valoda nav tik nabadzīga, nav vajadzības “bagātināt”.

  5. Daudz tiek ar latviešu vārdiem runāts krieviski.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (48)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+