Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. marts, 2016
Drukāt

“Sadales tīkls” stiprina sadarbību ar pašvaldībām (2)

elektribastabs_stradnieks

Galvenais elektrotīklu uzturētājs un attīstītājs Latvijā – akciju sabiedrība “Sadales tīkls”, sadarbodamies ar pilsētu un lauku novadu pašvaldībām, spējis īstenot vērienīgus elektrotīklu atjaunošanas projektus. Turklāt šādi īstenoto projektu skaits ik gadu aug.

 

Sadarbībai labas sekmes

Kā atzīst uzņēmuma “Sadales tīkls” kapitālieguldījumu direktors Gatis Jukāms, līdz šim sadarbība ar vietējām pašvaldībām noritējusi sekmīgi. Latvijā vienlaikus ar pašvaldības inženierkomunikāciju rekonstrukciju “Sadales tīkls” īstenojis apjomīgus elektrotīkla atjaunošanas projektus.

“Viens no sekmīgas sadarbības piemēriem ir zemsprieguma 0,4 kilovoltu (kV) elektrotīkla rekonstrukcija Valmierā – Graudu, Salacas un A. Upīša ielā. Elektrolīnijas atjaunotas vienlaikus ar pilsētas inženierkomunikāciju rekonstrukciju un ielas un gājēju ietvju cietā seguma atjaunošanu. Valmieras pašvaldība atjaunoja ielas segumu un ietves, izbūvēja pazemes komunikācijas un ielas apgaismojumu, bet “Sadales tīkls” pārbūvēja zemsprieguma gaisvadu līnijas par kabeļu līnijām trīs kilometru garumā, palielinot elektroapgādes drošumu un kvalitāti pilsētas iedzīvotājiem,” stāsta Gatis Jukāms.

Tikpat sekmīgi esot īstenota vidējā sprieguma 10 kV gaisvadu elektrolīnijas rekonstrukcija Daugavpilī – vienlaikus ar Cēsu un Odu ielas atjaunošanu. “Sadales tīkls” rekonstruēja 10 kV kabeļu līnijas 1,8 km garumā. Rekonstruētie ielu posmi atvieglo transporta un gājēju plūsmu starp pilsētas mikrorajoniem, vienlaikus nodrošinot ērtāku piekļuvi teritorijām, kuras plānots attīstīt nākotnē.

Vienlaikus ar ielu rekonstrukciju apjomīga elektrotīkla atjaunošana notikusi arī Ventspilī. Brīvības, Inženieru, Kroņa ielā, Lielajā prospektā un servitūta ceļā uz Rūpniecības ielu “Sadales tīkls” atjaunoja vidējā sprieguma 10 kV kabeļu līnijas 7 km garumā, zemsprieguma 0,4 kV kabeļu līnijas 5 km garumā un rekonstruēja trīs transformatoru apakšstacijas. Tādējādi iedzīvotāju ērtībām pašvaldība atjaunoja pilsētas infrastruktūru, bet “Sadales tīkls” paaugstināja elektroapgādes drošumu un kvalitāti teju 3000 klientiem.

Sadarbojoties ar Ludzas novada pašvaldību, pilsētā vienlaikus ar Blaumaņa ielas un posmā no Raiņa līdz Jelgavas ielai rekonstrukciju “Sadales tīkls” pārbūvēja zemsprieguma 0,4 kV gaisvadu elektrolīnijas par pazemes kabeļu līnijām teju divu kilometru garumā. Pašvaldība ietaupīja projekta īstenošanai plānotos izdevumus, bet “Sadales tīkls” uzlaboja elektroapgādes drošumu un kvalitāti Ludzas iedzīvotājiem.

Tikpat sekmīga bijusi ielu un inženierkomunikāciju rekonstrukcija un elektrotīkla atjaunošana Ķekavā – Rāmavas ielā, Mārupē – Mēmeles, Kurmenes, Lejnieku un Pērses ielā, Salaspilī – Budeskalnu un Pļavu ielā, Ikšķilē – Ozolu ielā. Arī tur savlaicīga plānu salāgošana pirms to īstenošanas ļāva atjaunot elektrotīklu, uzlabojot elektroapgādi, savukārt pašvaldībai ietaupīt novadu infrastruktūras un ielu rekonstrukcijai paredzēto naudu.

“Veiksmīgi esam sadarbojušies arī ar Bauskas novada domi,” piebilst uzņēmuma pārstāvis. “Lai pašvaldība spētu lietderīgāk izmantot naudu gājēju tilta rekonstrukcijai pār Mūsas upi un paaugstinātu iedzīvotāju drošību, pēc pašvaldības lūguma “Sadales tīkls” paātrināja plānoto vidējā sprieguma 20 kV gaisvadu elektrolīnijas rekonstrukciju.”

 

Lai nebūtu jārok divreiz

“Ik gadu rudenī tiekamies ar visu pašvaldību pārstāvjiem, lai laikus apspriestu un salāgotu savus plānus ar pašvaldībās plānotajiem ielu, ceļu vai citu inženierkomunikāciju rekonstrukciju projektiem. Ieinteresētība ir abpusēja, ik gadu novados tikšanās dalībnieku skaits aug. Tajās piedalās dažādu pašvaldības struktūrvienību un uzņēmumu vadītāji, pagastu pārvalžu vadītāji un citi speciālisti, kuriem ikdienas darbs ir saistīts ar attīstības plānu izstrādi, būvniecību, uzraudzību un citām saimnieciskām lietām. Ja vietējā pašvaldība, piemēram, kādā ielas posmā iecerējusi atjaunot vai izbūvēt ūdensvadu vai apgaismojumu, tad mēs cenšamies pielāgoties šiem plāniem,” teic Gatis Jukāms. “Būvdarbu vienlaicīgai uzsākšanai kādā pilsētas vai novada teritorijas rajonā ir liela nozīme, jo viens un tas pats ielas posms nav jārok divreiz, apgrūtinot gājēju un autotransporta satiksmi.”

 

Ieguvēji ir visi

Gatis Jukāms skaidro – savlaicīga plānu salāgošana vietējām pašvaldībām samazina ielu rekonstrukcijai sākotnēji plānotos izdevumus. Labums ir arī uzņēmumam “Sadales tīkls”. Nav lieki jāizšķiež resursi, gan pašvaldībai, gan AS “Sadales tīkls” samazinās plānoto būvdarbu izdevumi, tāpat ir iespējams agrāk tos pabeigt. Ja kādu ielas posmu rekonstruē pašvaldība, tad atsegtajā posmā AS “Sadales tīkls” var ieguldīt kabeļu līnijas, bet nav jāveic ielas seguma atjaunošana, jo ielas rekonstrukcijas darbu ietvaros to veic pašvaldība.

Bet, viņaprāt, vislielākie ieguvēji ir pilsētu un novadu vietējie iedzīvotāji – gan kājāmgājēji, gan autobraucēji, kuriem būvdarbu laikā slēgto ielu dēļ nav jāšķiež laiks, meklējot apvedceļus.

Kā uzsver uzņēmuma pārstāvis, elektrotīklu sistēma pakāpeniski jāatjauno, ņemot vērā, ka gaisvadu līnijas kalpo vidēji 35 gadus, bet zemē ieraktie kabeļi aptuveni 50 līdz 70 gadus. “Sadales tīkls” plāno ik gadu atjaunot elektrotīklus aptuveni 1600 kilometru garumā – aptuveni 2% no gaisvadu un zemē ierakto kabeļu līniju kopgaruma. “Ja laikus neplānosim un neveiksim elektrolīniju atjaunošanu, savu laiku nokalpojušajos elektrolīniju posmos var rasties tehnoloģiski traucējumi, izolācijas un citi tehniski bojājumi, kas sagādās neērtības ikvienam klientam,” viņš skaidro.

 

Būvniecībā neder steiga

Gatis Jukāms ir pārliecināts, ka sadarbību ar dažām pašvaldībām varētu vēl uzlabot.

“Tā kā elektrotīklu atjaunošanu “Sadales tīkls” plāno trīs gadu ciklā, mēs būtu priecīgi, ja pašvaldības laikus paziņotu mums par saviem infrastruktūras atjaunošanas plāniem vismaz trim nākamajiem gadiem. Diemžēl dažām pašvaldībām plānošana ir atkarīga no pieejas Eiropas reģionālās attīstības fondu finansējumam (ERAF) vai kādiem citiem apstākļiem. “Reizēm par dažiem pašvaldību projektiem uzzinām pārāk vēlu un, lai tiem pielāgotos, esam spiesti steigties. Bet kaut ko būvēt steigā nav pats labākais un efektīvākais veids,” teic “Sadales tīkla” pārstāvis.

 

No kļūdām jāmācās

“Pēdējā laikā vairākas pašvaldības sākušas attīstīt tā sauktās speciālās ekonomiskās zonas, vēršoties uzņēmumā ar lūgumu attīstīt elektroapgādi,” turpina Gatis Jukāms. “Mēs, protams, cenšamies atsaukties šiem lūgumiem. Taču vienlaikus ar šo plānu īstenošanu jābūt ļoti piesardzīgiem. Diezin vai būtu racionāli izbūvēt jaunas elektrolīnijas vietās, kur vēlāk nekāda attīstība nenotiks vai saimnieciskā un ekonomiskā darbība šajās vietās notiks īslaicīgi. Mums jau ir slikta pieredze no “treknajiem” laikiem, kad daudzās vietējo pašvaldību neapbūvētajās teritorijās, pļavu un tīrumu vietā tika plānota jaunu ciematu būvniecība. Tika izbūvēti ceļi, pievilkta elektrība, ūdensvads un citas labierīcības, bet plānotā ciemata teritorija stāv tukša vēl šobaltdien. Tāpēc būtu jāmācās no agrākajām kļūdām, lai turpmāk nepieļautu līdzīgas.”

 

Svarīgi novērtēt jaudu izmantošanu

Uzņēmumā “Sadales tīkls” uzskata, ka pašvaldību attīstības veicināšanā svarīgi ne tikai saskaņot turpmāk plānotos projektus, bet arī novērtēt jau esošā elektrotīkla jaudu izmantošanas efektivitāti, kas pašvaldībām ļautu samazināt kopīgos elektroenerģijas izmantošanas izdevumus.

Jau kopš 2012. gada “Sadales tīkls” skaidro pašvaldībām par pieslēgumu jaudas un pieslēguma vietas optimālu izvēli, palīdzot samazināt izdevumus par sadales sistēmas pakalpojumiem vai atgūt pieslēgumu izbūvē ieguldīto naudu. Lai to sasniegtu, nepieciešama pašvaldību uzņēmumu darbinieku izpratne par elektroapgādi. Piemēram, rūpīgi aprēķinot nepieciešamo elektrotīkla jaudu, pašvaldību uzņēmumi var pilnībā atgūt jaudas palielināšanā ieguldīto finansējumu. Pārdomāti un efektīvi izmantojot elektrotīkla jaudu, pašvaldības var ietaupīt naudu, ieguldot to iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, infrastruktūras sakārtošanai un citām vajadzībām, kā arī veiksmīgāk piesaistīt investorus un saimnieciskāk plānot izdevumus savu teritoriju attīstībai.

 

Uzziņa

* Akciju sabiedrība “Sadales tīkls” ir elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā, kas pašlaik nodrošina elektroenerģijas piegādi aptuveni 1 200 000 klientu, aptverot 99% valsts teritorijas. Kopā saskaitot elektrības gaisvadu un zemē ieraktās kabeļu līnijas, to kopgarums sasniedz ap 95 000 kilometru.

* Lai iedzīvotājiem visur Latvijā paaugstinātu elektroenerģijas kvalitāti un drošumu, “Sadales tīkls” šogad elektrotīkla attīstībā ieguldīs 115 miljonus eiro. Kopumā plānots atjaunot 950 km vidējā sprieguma elektrolīnijas, tajā skaitā vidējā sprieguma gaisvadu līniju pārbūvi par zemē ieraktām kabeļu līnijām plānots veikt 201 km garumā, atjaunot 651 km zemsprieguma elektrolīnijas, kā arī rekonstruēt vai no jauna izbūvēt 505 transformatoru apakšstacijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. tik labi strādā, a kapēc neceļ tarifus? Tikai nepilna puse , ko maksājam.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+