×
Mobilā versija
Brīdinājums -16.0°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
10. februāris, 2018
Drukāt

Zviedrijas vēstniece par NATO: Sadarbībai – jā, dalībai – nē (6)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Annika Jagandere, Zviedrijas vēstniece Latvijā

Annika Jagandere, Zviedrijas vēstniece Latvijā

Zviedrija ir viens no NATO visaktīvākajiem partneriem. Pieaugot bažām par Krievijas militārajām aktivitātēm, Zviedrija vairo sadarbību ar NATO. Stabilitātes un drošības veicināšana Baltijas reģiona ziemeļos ir viena no Zviedrijas galvenajām nacionālās drošības interesēm. Reģionālā sadarbība vairo uzticību.

Zviedrijas nacionālā suverenitāte un neiesaistīšanās militāros blokos ir valsts drošības un aizsardzības politikas pamatā. Šī nostāja pamatojas stingrā nacionālā vienprātībā.

Protams, dažbrīd Zviedrijā ir bijušas spraigas debates par varbūtēju pievienošanos NATO. Tajā pašā laikā fakts, ka Zviedrijai laimējies vairāk nekā divus gadsimtus izvairīties no kariem, ir dziļi iesakņojies nacionālajā apziņā un joprojām ir pamats Zviedrijas politiskajam virzienam.

Drošības stāvoklis ziemeļu reģionā ir ļoti stabils, Dānijai, Norvēģijai un Islandei esot NATO dalībvalstīm un Somijai un Zviedrijai esot militāri neiesaistītām. Globālo situāciju, no otras puses, raksturo pieaugoša dezinformācija, viltus ziņas un dažāda veida hibrīdaktivitātes, un krīzes var izplatīties ātri un neparedzami pāri robežām.

Šajā mainīgajā drošības ainavā viena no Zviedrijas galvenajām nacionālās drošības interesēm ir veicināt stabilitāti un drošību Baltijas apgabala ziemeļos. Uzturot Eiropas drošības kārtību, aizstāvot teritoriālās vienotības un suverenitātes pamatprincipus, kā arī veicot neatkarīgas drošības politikas izvēles.

Ko nesīs nākotne, ir grūti paredzēt, un pārmaiņas var notikt ātri. Zviedrija nepaliks pasīva, ja cita ES dalībvalsts vai ziemeļvalsts piedzīvos nelaimi vai uzbrukumu. Mēs sagaidām, ka šīs valstis rīkosies līdzīgi, ja tiktu skarta Zviedrija. Tāpēc Zviedrijai jābūt spējīgai gan sniegt, gan saņemt civilu un militāru atbalstu. Šajā sakarā Zviedrijas divi galvenie mērķi ir: vairot Zviedrijas nacionālās militārās spējas un padziļināt no militāri nepievienojušās valsts skatpunkta mūsu starptautisko sadarbību – kā divpusējo, tā daudzpusējo.

Pērn tika pieņemts politisks lēmums, ko atbalstīja arī trīs galvenās opozīcijas partijas, papildus atvēlēt vairāk nekā 50 miljonus eiro Zviedrijas kopējo militāro spēju un, piemēram, militārās klātbūtnes stiprināšanai Gotlandes salā. Divpusēja aizsardzības politikas sadarbība notiek ar vairākām valstīm, tajā skaitā Somiju, Poliju, ASV un Apvienoto Karalisti, paplašinās arī Zviedrijas daudzpusējā sadarbība.

Zviedrijas sadarbība ar NATO koncentrējas jomās, kur sakrīt kopēji mērķi. Zviedrija ir devusi ievērojamu ieguldījumu NATO vadītajās operācijās un misijās Balkānos un Afganistānā. Zviedrija ir viena no piecām valstīm, kam ir tā dēvētās pavairotās iespējas dialogam un sadarbībai ar NATO. Pašreizējā drošības kontekstā, pieaugot bažām par Krievijas militārajām aktivitātēm, Zviedrijas militārā sadarbība ar NATO tiek vairota dažādos veidos.

Rezumējot var teikt, ka Zviedrijas nostāja attiecībā par dalību NATO nav būtiski mainījusies. Mūsu militārā nepievienošanās ir labi kalpojusi Zviedrijai gadu simtiem, un tā ir arī šodien. Mēs aizstāvam savas tiesības, kā arī citu valstu tiesības veikt apzinātas un neatkarīgas drošības izvēles. Zviedrijas viedoklis par NATO ir skaidrs, un mēs ticam – respektēts: sadarbībai – jā, dalībai – nē.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Zviedri nav karojuši 200 ,valstī augsts dzīves līmenis ,bet austrumu kaimiņš esot pacēlies no ceļiem ,saņēmis dūšu un satvēris,, mietu,, belzienam.

  2. kas nesen noticis sirijaa

  3. “Delfos” tevi nežēlīgi izcenzē un bloķē no komentēšanas ja tu vizniecīgāko neglaimojošo epitetu izteiksi pret krieviem. Bet “Latvijas” Avīzē ļauj šim lumpenim “Ontūnam” cūkot Latviju un latviešus ar savu spamošanas penteri cik tik uziet. Tā turpināt, LA !!

  4. Zviedri ir vienmēr sirguši ar “pārākuma kompleksu”.

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. 5. pants šajā nozarē nedarbojas!

“Norvik bankas” lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai “AP” paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Rimšēvičs šos apgalvojumus kategoriski noliedz un uzskata, ka Guseļņikovs šādi cenšas ietekmēt Latvijas valsti, lai panāktu savu uzvaru starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegtajā prasībā. Ministru prezidents Māris Kučinskis un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola otrdien pauda viedokli, ka AS “Norvik banka” vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskatāmas par provokāciju un vēršanos pret valsti. Vakar “Norvik banka” izplatīja paziņojumu, kurā raksta: “Mēs noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā, mēs tikai gribam vienlīdzīgu attieksmi.”

Jāpiebilst, ka janvāra beigās par “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieku tika iecelts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Paziņojumā presei viņš toreiz rakstīja: “Priecājos [..] atjaunot savas ilgstošās un spēcīgās saiknes ar Latviju. Es ceru, ka mana pieredze būs noderīga bankas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskās izaugsmes centienos Latvijā un Eiropas Savienībā.”

Vai piekrītat, ka pret Latviju patlaban vērsta kampaņa no ārpuses?
Draugiem Facebook Twitter Google+