Annika Jagandere, Zviedrijas vēstniece Latvijā
Annika Jagandere, Zviedrijas vēstniece Latvijā
Foto – Edijs Pālens/LETA

Zviedrijas vēstniece par NATO: Sadarbībai – jā, dalībai – nē 4

Annika Jagandere, Zviedrijas vēstniece Latvijā

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Zviedrija ir viens no NATO visaktīvākajiem partneriem. Pieaugot bažām par Krievijas militārajām aktivitātēm, Zviedrija vairo sadarbību ar NATO. Stabilitātes un drošības veicināšana Baltijas reģiona ziemeļos ir viena no Zviedrijas galvenajām nacionālās drošības interesēm. Reģionālā sadarbība vairo uzticību.

Zviedrijas nacionālā suverenitāte un neiesaistīšanās militāros blokos ir valsts drošības un aizsardzības politikas pamatā. Šī nostāja pamatojas stingrā nacionālā vienprātībā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Protams, dažbrīd Zviedrijā ir bijušas spraigas debates par varbūtēju pievienošanos NATO. Tajā pašā laikā fakts, ka Zviedrijai laimējies vairāk nekā divus gadsimtus izvairīties no kariem, ir dziļi iesakņojies nacionālajā apziņā un joprojām ir pamats Zviedrijas politiskajam virzienam.

Drošības stāvoklis ziemeļu reģionā ir ļoti stabils, Dānijai, Norvēģijai un Islandei esot NATO dalībvalstīm un Somijai un Zviedrijai esot militāri neiesaistītām. Globālo situāciju, no otras puses, raksturo pieaugoša dezinformācija, viltus ziņas un dažāda veida hibrīdaktivitātes, un krīzes var izplatīties ātri un neparedzami pāri robežām.

Šajā mainīgajā drošības ainavā viena no Zviedrijas galvenajām nacionālās drošības interesēm ir veicināt stabilitāti un drošību Baltijas apgabala ziemeļos. Uzturot Eiropas drošības kārtību, aizstāvot teritoriālās vienotības un suverenitātes pamatprincipus, kā arī veicot neatkarīgas drošības politikas izvēles.

Ko nesīs nākotne, ir grūti paredzēt, un pārmaiņas var notikt ātri. Zviedrija nepaliks pasīva, ja cita ES dalībvalsts vai ziemeļvalsts piedzīvos nelaimi vai uzbrukumu. Mēs sagaidām, ka šīs valstis rīkosies līdzīgi, ja tiktu skarta Zviedrija. Tāpēc Zviedrijai jābūt spējīgai gan sniegt, gan saņemt civilu un militāru atbalstu. Šajā sakarā Zviedrijas divi galvenie mērķi ir: vairot Zviedrijas nacionālās militārās spējas un padziļināt no militāri nepievienojušās valsts skatpunkta mūsu starptautisko sadarbību – kā divpusējo, tā daudzpusējo.

Pērn tika pieņemts politisks lēmums, ko atbalstīja arī trīs galvenās opozīcijas partijas, papildus atvēlēt vairāk nekā 50 miljonus eiro Zviedrijas kopējo militāro spēju un, piemēram, militārās klātbūtnes stiprināšanai Gotlandes salā. Divpusēja aizsardzības politikas sadarbība notiek ar vairākām valstīm, tajā skaitā Somiju, Poliju, ASV un Apvienoto Karalisti, paplašinās arī Zviedrijas daudzpusējā sadarbība.

Reklāma
Reklāma

Zviedrijas sadarbība ar NATO koncentrējas jomās, kur sakrīt kopēji mērķi. Zviedrija ir devusi ievērojamu ieguldījumu NATO vadītajās operācijās un misijās Balkānos un Afganistānā. Zviedrija ir viena no piecām valstīm, kam ir tā dēvētās pavairotās iespējas dialogam un sadarbībai ar NATO. Pašreizējā drošības kontekstā, pieaugot bažām par Krievijas militārajām aktivitātēm, Zviedrijas militārā sadarbība ar NATO tiek vairota dažādos veidos.

Rezumējot var teikt, ka Zviedrijas nostāja attiecībā par dalību NATO nav būtiski mainījusies. Mūsu militārā nepievienošanās ir labi kalpojusi Zviedrijai gadu simtiem, un tā ir arī šodien. Mēs aizstāvam savas tiesības, kā arī citu valstu tiesības veikt apzinātas un neatkarīgas drošības izvēles. Zviedrijas viedoklis par NATO ir skaidrs, un mēs ticam – respektēts: sadarbībai – jā, dalībai – nē.