×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.1°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
27. decembris, 2017
Drukāt

Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500? (50)

Foto - LETAFoto - LETA

Akadēmiķis Jānis Stradiņš, kuru savā intervijā piemin Jānis Rokpelnis

Lielu sabiedrības viļņošanos izraisījusī dzejnieka Jāņa Rokpeļņa atzīšanās sadarbībā ar Valsts drošības komiteju (VDK), ko tautā sauca par čeku, liek atcerēties, ka Latvijā nav daudz to sabiedrībā zināmo cilvēku, kuri publiski atzinuši savu sadarbošanos. Ārsts, bijušais politiķis Georgs Andrejevs, bijušais LU rektors Ivars Lācis, LU profesors Leons Taivans – tas ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms daudzums. Taču, kā min VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris, atsaucoties uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) kādreizējo vadītāju Induli Zālīti, VDK kartotēkās esot 583 kultūras darbinieki no kopā 4300. J. Rokpelnis intervijā min, ka par ziņošanu čekai atzinies arī akadēmiķis Jānis Stradiņš, taču šis apgalvojums, šķiet, nav īsti korekts.

Jānis Rokpelnis laikrakstā “NRA” publicētajā intervijā uzsver – dokumentā, ko viņš 1985. gadā parakstījis, kļūstot par VDK aģentu ar segvārdu Miķelis, nekas nav bijis teikts par ziņošanu, tikai par to, ka nevienam neizpaudīs informāciju par VDK darbu. Šķitis interesanti izpētīt, kā darbojas VDK, un pēc tam par to uzrakstīt, taču neko nav par čekas struktūru uzzinājis. “Vai esmu pret kādu izstrādājis nelietību? Nē, tas nav manā dabā. Nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija analītika: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas,” stāsta Rokpelnis. Tāpat viņš nav par savu darbošanos čekā ņēmis naudu, jo “būdams neticīgs, tomēr atcerējos par Jūdas grašiem un atteicos no jebkādas samaksas”. Tagad atzinies, jo jau ilgu laiku jutis sirdsapziņas ēdas.

“Man ir sajūta, ka esmu slepkava un ka es sevī nēsāju šo līķi. Esmu nogalinājis savu dzīvi, pats sevi un savu godīgumu. Esmu sodīts par savu iedomību un lepnību. Tas ir vislielākais grēks – lepnība. Es lepojos, ka nebiju sasmērējies ar padomju sūdiem. Es taču biju pilnībā pārliecināts par sevi, ka viņiem – čekistiem – nav nekādu kompromatu pret mani un ka viņi ar mani neko nevar izdarīt. Bet viņi izdarīja visu. Un kāpēc es atzīstos? Tāpēc, ka esmu vecs cilvēks, un, ja mani ķers infarkts vai insults, es būšu attīrījis savu sirdsapziņu,” intervijā saka Rokpelnis.

Atzinušies Andrejevs, Lācis, Taivans

Jānis Rokpelnis ir retais cilvēks no kultūras un zinātnes darbinieku vides, kas Latvijā publiski atzinis sadarbību ar čeku. Jau 20. gadsimta 90. gados to izdarījis bijušais ārlietu ministrs, ārsts, diplomāts Georgs Andrejevs, pērn savu sadarbību ar VDK atzinis arī Latvijas Universitātes (LU) profesors, bijušais rektors Ivars Lācis. Arī LU profesors, Tuvo Austrumu pētnieks Leons Taivans, intervijā paziņojis, ka sadarbojies ar VDK.

Georgs Andrejevs savu sadarbību ar VDK publiski atzina un nožēloja publiskā vēstulē, kas tika publicēta laikrakstā “Diena” 1994. gada 28. maijā, bet Ivars Lācis to pateica 2016. gada augustā intervijā žurnālam “Ir”. “Jā – esmu sadarbojies, nē – nevienu neesmu denuncējis,” toreiz pauda Lācis. Savukārt Leons Taivans, 2015. gadā intervijā Latvijas Radio 4 raidījumam „Aleksandra studija” teica, ka pats savulaik ir atzinis savu sadarbošanos ar VDK un aicinājis to pašu darīt arī pārējiem padomju specdienestu slepenajiem aģentiem Latvijā, rakstīja portāls puaro.lv.

“Esmu visu to notikumu dalībnieks un aculiecinieks un esmu sadarbojies ar VDK. Savu saistību ar VDK es vēl deviņdesmitajos gados pastāstīju rakstā laikrakstam, tāpēc nevienam vairs nav noslēpums, ka esmu bijis VDK aģents. Man kā vēsturniekam ir ļoti interesanti vērot, kā cilvēki, kuri toreiz bija pie varas, arī šobrīd ieņem amatus valdībā, neraugoties uz nacionālas valsts izveidošanos. Tie paši cilvēki, kuri veikli mainīja krāsu no sarkanās uz sarkani-balti-sarkano. Tas ir ļoti interesanti. Deviņdesmitajos gados es nācu klajā ar iniciatīvu, ka būtu labi, ja visi tie, kuri savulaik sadarbojušies ar VDK, atklātu kārtis, publiski atzīstot to un līdz ar to pagātnei pieliekot punktu. Es pats tā izdarīju, tā bija mana personīgā iniciatīva. Es cerēju, ka gūšu atsaucību, taču neviens mani neatbalstīja,” teica L. Taivans.

Viņš arī intervijā piebilda, ka atzīstoties sadarbībā ar VDK neko nav zaudējis, jo neesot darbojies politikā. Bet kāpēc sadarbojies? “Iemesls, kāpēc es sadarbojos ar VDK, bija ļoti vienkāršs, es taču biju otrās, pat trešās šķiras cilvēks: pirmkārt, esmu latvietis, otrkārt, mans tēvs ir garīdznieks. Tēvs mani, protams, brīdināja, lai es nekādā gadījumā nesadarbojos. Bet man šķita, ka esmu gudrāks un sāku muļķot VDK. Tas man kādu laiku izdevās. Pēc tam manu mānīšanos atklāja un pašu aiztrieca ratā.”

Vai Jānis Stradiņš atzinies?

Dzejnieks Jānis Rokpelnis intervijā “NRA” uz jautājumu, ko ieteiktu citiem, kuri arī bija ziņotāji, atbild: “Ir taču atzinušies vairāki cilvēki… Jānis Stradiņš, piemēram, viņu joprojām tauta grib par iespējamo Latvijas prezidentu. [..]” Te gan jāpiebilst, ka mediju arhīvos nav tādu ziņu, ka akadēmiķis Jānis Stradiņš būtu publiski atzinies par apzinātu sadarbību ar VDK.

VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis, asociētais profesors Dr. hist. Jānis Taurēns savā publikācijā “Kā publiski analizēja LPSR Valsts drošības komitejas aģentu un informatoru identitāti, sadarbību?” atgādina par kādu faktu saistībā ar J. Stradiņu, kas notika 22 gadiem: “1995. gadā risinājās viena no sabiedriskajām debatēm par VDK aģentu kartotēkas publiskošanu. Šo diskusiju lielā mērā izraisīja Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršana. 1995. gada 12. aprīlī Triju Zvaigžņu ordeņa domes lēmums apbalvot 57 sabiedrībā pazīstamus cilvēkus. II šķiras ordeni bija paredzēts piešķirt ne tikai Ivaram Godmanim, Ufem Elemanam Jensenam un Imantam Ziedonim, bet arī Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentam Jānim Stradiņam.

Paziņojumam sekoja Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres, TSDC darbinieces Lidijas Doroņinas-Lasmanes un TSDC direktora Induļa Zālītes vēstules, kurā tika pausta neizpratne un sašutums sakarā ar to, ka apbalvoto vidū ir cilvēki, kuru uzvārdi atrodami Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajā VDK kartotēkā. [..] Par šo vēstuli bija informēts Jānis Stradiņš, kurš tāpēc lūdza sniegt izziņu par sevi TSDC. TSDC apliecināja, ka viņa vārds atrodams VDK aģentūras kartotēkā. Atsaucoties uz nespēju pakļaut sevi “pazemojošo tiesas procedūru izturēšanai” un vēlēšanos veltīties zinātniskajam un literārajam darbam, Stradiņš atteicās no apbalvojuma un no Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekļa pienākumiem.” Tā raksta J. Taurēns.

Toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1995. gada 28. aprīlī ar J. Stradiņa atļauju publicēja šādu viņa vēstuli prezidentam: “A.god. Valsts prezidenta kungs, sekojot L.Doroņinas–Lasmanes kundzes vēstulei, nekavējoties pieprasīju izziņu par sevi Latvijas Republikas Totalitārisma seku dokumentācijas centrā, no kuras izrādījās, ka mans uzvārds ir atrodams centra kartotēkās.

Nekad neesmu uzskatījis sevi par VDK aģentu vai ziņu pienesēju šai komitejai, nedz arī esmu rakstījis ziņojumus ar paša parakstu vai kādu segvārdu ne par vienu no kolēģiem iekš– un ārzemēs. Esmu gan rakstījis zinātniskas atskaites par vairākiem ārzemju komandējumiem, kuras toreiz reglamentētā oficiālā kārtā iesniegtas Latvijas PSR ZA, PSRS ZA, Latvijas PSR Ministru padomes zinātnes un tehnikas nodaļai, tāpat sakarā ar ārzemju braucieniem ir bijušas pārrunas ar attiecīgo resoru darbiniekiem, kas gan nav stādījušies priekšā kā VDK darbinieki. Kādu laiku esmu darbojies Latvijas Kultūras sakaru komitejas zinātnes sekcijā, ko nekad no sabiedrības neesmu slēpis, toreiz neapzinoties šīs komitejas saistību ar VDK. Pārlūkojot tagad savas vecās atskaites par ārzemju komandējumiem uz Šveici, Vāciju, Zviedriju, Somiju, Japānu, tajās pie labākās gribas nespēju atrast nekā kompromitējoša.

Taču acīmredzot šie kontakti varēja būt iegansts iekļaušanai kādā VDK kartotēkā, ko esošā likumdošana varētu uzskatīt par apzinātu sadarbību ar VDK. Acīmredzot totalitārisma ēna iesniedzas tālu mūsdienās. Piezīmēju, ka šī iekļaušana kartotēkā ir notikusi bez manas ziņas un piekrišanas.
Nejūtos vainīgs ne pašmāju, ne ārzemju kolēģu priekšā, nedz arī sajūtos darījis kaitējumu Latvijai vai kādu zinātniskās ētikas pārkāpumu. Taču nerodu sevī ne morālus, ne fiziskus spēkus, ne pietiekamu veselību garo un pazemojošo tiesas procedūru izturēšanai, lai atspēkotu sadarbību, jo atlikušo mūža daļu tomēr vēl vēlos veltīt zinātniskam un literāram darbam.

Labi saprotu, ka šis paziņojums iedragās manu reputāciju. Taču tāds nu acīmredzot ir liktenis, ka par visu kādreiz ir jāmaksā, un tas, kas gribējis pajādelēt uz tīģera muguras, riskē nokļūt tīģera midzenī, kā rakstīja prezidents Dž.F.Kenedijs. Mana kļūda ir tā, ka agrāk neesmu painteresējies Totalitārisma seku dokumentācijas centrā par šo lietu. Ceru, ka tie, kas mani pazīst ilgus gadus, neuzlūkos mani par “stukaču”, bet tos, kam ir cits viedoklis, par pretējo pārliecināt netaisos.

Izsaku pateicību gan tiem, kas tika izvirzījuši manu kandidatūru Triju Zvaigžņu ordenim, gan ordeņa Domei un Jums, Valsts prezidenta kungs, par šīs atzinības piešķiršanu, taču nejūtos tiesīgs to pieņemt šajā situācijā, lai nekompromitētu ordeni un tā Domi.
Tāpēc vēlos atlūgties arī no Triju Zvaigžņu ordeņa Domes locekļa pienākumiem.

Viss sacītais tomēr nevar atņemt man apziņu, ka esmu darījis pozitīvu darbu Latvijas labā. Ceru, ka šī vēstule palīdzēs apzināties izlīguma nepieciešamību mūsu sabiedrībā un attīrīties katram no mums, kas šādu nepieciešamību izjūt.

Ar patiesu cieņu, Jūsu Jānis Stradiņš.”

Līdz ar to nav īsti korekts J. Rokpeļņa apgalvotais, ka J. Stradiņš ir atzinis, ka bijis VDK ziņotājs.

Lustrācija – nokavēta?

Leons Taivans un Georgs Andrejevs savulaik intervijās izteikušies, ka ar savu rīcību vēlējušies veicināt atklātību sabiedrībā. “Esmu teicis jau vairākkārt – ir vajadzīga perlustrācija. Lai čekas savervētie cilvēki piesakās īpašai komisijai, kas izvērtē, ko katrs no viņiem ir darījis un kādas tam ir bijušas sekas. Ja kāda dēļ ir cietuši cilvēki, lai saņem sodu,” aicināja Andrejevs.

Šāda lustrācija notika Lietuvā, kur 2000. gadā bijušajiem VDK aģentiem un informatoriem bija dots pusgads, lai brīvprātīgi atzītu savu sadarbību ar šo iestādi. Iespēju izmantoja vairāk nekā 1500 cilvēki, kuru liecības īpašā komisija ierakstīja slepeno datu bāzē, bet tie, kas neuzdrošinājās pieteikties valsts varas iestādēm un lustrācijas kampaņas laikā tiks atmaskoti, riskēja zaudēt darbu ne tikai valsts iestādēs, bet arī atsevišķās privātās struktūras, turklāt viņu vārdi varēja tikt publiskoti.

Latvijā oficiāla lustrācija tā arī nav notikusi, bet VDK zinātniskās izpētes komisija 2015. gadā vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā jānodrošina pilnīga un tūlītēja visu VDK dokumentu, arī Satversmes aizsardzības birojā esošo, nodošana atklātībai un brīvai pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas. Savukārt Jānis Rokpelnis uzskata – čekas maisus nedrīkst vienkārši atvērt: “Lustrācijas laiks ir nokavēts, maisus vajadzēja atvērt uzreiz, 1991. gadā. Spriežot pēc sevis, un es esmu novests līdz ārprāta robežai, varētu sekot pašnāvības – ja maisu saturu tā vienkārši nopublicētu.”

31. maijs tuvojas

Vēl aizvien nav skaidrības par to, kas notiks ar tā dēvēto “čekas maisu” saturu, un nav arī pārliecības, ka līdz nākamā gada 31. maijam, kas minēts kā pēdējais datums, līdz kuram VDK izpētes Zinātniskajai komisijai bija zinātniski jāizpēta un jāizvērtē materiālais un morālais kaitējums, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem, to izdosies izdarīt. Pašlaik likumā noteikts, ka pēc VDK dokumentu zinātniskās izpētes, kas jāveic līdz 2018.gada 31.maijam, tie jāpadara publiski pieejami.

Pievienot komentāru

Komentāri (50)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Tautai, kura nezina vai pat ignorē savu pagātni, NAV nākotnes.”

    Un, arī: “Vēsture atkārtojas – nereti kā FARSS.” 😉

    =======

    “Latviet’s es’u!!!…”
    ( “tekošajā momentā” – Muļķu Zemes SILES “valsts”
    “eurolatvānijas” zombijfans un “lojāls urrrāpatrEJots” )

    ( aktuālais blamierējums = iz “O.M.© arChīva” )
    .
    ””Latviet’s biju, latviet’s es’u,
    Latviet’s mūžam palikšu…”
    Šito ‘mantru’ “tautās nesu”,
    Un līdz (gr)ēmām zelēšu…

    Latviet’s pad(u)mjlaikos biju:
    Kompartijas locekļos,
    Vodku strēbu, voblu riju,
    Kamēr – tiku partorgos.
    Prezidijos (p)ielaists tiku,
    Kongresos un plēnumos,
    Tribīnēs par politiku,
    Inteļigentna izpaudos.
    Speczakazus izpildīju,
    “Klauvētāju” aģentos ~
    “Čekas” biedriem nostučīju,
    VISU(s) savos “(d)anosos”.
    Specpajoku (p)iepelnīju,
    Cepot “presei” šedevrus,
    Kuros šķidri aptaisīju,
    “Nepareizos” tautiešus.
    Ulmaņlaikus nolādēju,
    Pad(u)mjvaru slavējot,
    “Goda bļembu” izkaulēju,
    Pufaikai šo piespraužot…

    Komuņagu “valsti” cēlu,
    Čut ne nabu uzraudams ~
    Tuč-tuč attapos par vēlu,
    Partbiļeti bučodams:
    Trešā Atmoda man teju,
    Nahrenizēs “karjeru” ~
    Nācās fiksi “mainīt seju &
    Mest uz riņķi kažoku”…
    Tagad – atkal latviet’s es’u,
    Kurš par “valsti” stāv un krīt!
    (Kaut kā ikdienišķo desu,
    Jāmango, jo – gribas rīt…)
    Latviet’s es’u “firmās” (svešās),
    Latviet’s “ŠANAS” biedrībās ~
    Ka tik’ zicēt glaunās vešās &
    (IT KĀ) “būt pie teikšanas”!
    Ka tik’ es pie puspriekšniekiem,
    Skaitos (vismaz – formāli):
    Kaut vai – “atbildīgs” par niekiem,
    Kaut – ņirdz ļaudis (normāli)!…

    Latviet’s, biedri, vienmēr būšu,
    Lai vai kādas varas nāks ~
    Šitāds “darbiņš” nav par grūšu,
    (Jo – bez tā man totāls VĀKS!!!)
    Štrunts par to, ka svešās mēlēs,
    “Prodžektos” liek “prom(a)ucēt”,
    Kāpēc sīkas purva dēles,
    Piezīžas, kur tik’ var spēt:
    Po(fig), vai no austrumkraja,
    “Ukazs” latv(ij)ietim nāk,
    Vai no rietumširmja haja,
    Zombēt “virsvērtības” sāk ~
    Latviet’s “elastīgi” klanās,
    (Sv)īzdams frakas stērbelēs,
    Fiksi bučot …(roku) manās,
    VISIEM, kas to paģērēs.
    (Dabiski – par “grašiem sūriem”,
    Latviet’s priecīgs andelēt,
    Tēvzemi ar visiem “stūriem” ~
    Rubļos / centos “konvertēt”…)

    “Latviet’s biju, latviet’s es’u,
    Latviet’s mūžam palikšu…”
    Na(fig) spešal gruzīt stresu,
    KĀDS es “galvu nolikšu”…”

    =======

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju”, nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  3. Čekas maisi latviešiem ir kā sunim pasvests kauls – paēduši nebūs, tomēr grauzīs un grauzīs…

  4. Aktieriem bija aizdomas par Rolandu Zagorski,pārāk labi ,un plaši dzīvojis,pat mašīna jauna iedota.

  5. Čekas maisu atvēršanas mērķi savulaik lieliski izskaidroja Ģērmanis. Intervinas fragments atrodams YouTube, meklētājā ierakstot ->>>
    vēsturnieks Uldis Ģērmanis – par čekas maisiem.

  6. Muļķu temats. Precīzāk, tam būtu jābūt vienīgi vēsturnieku tematam. Nekā interesanta tur nav.
    Uz šo dienu galīgi nospļauties, ka 30-40 gadus atpakaļ VDK vienkārši vāca informāciju. Kāds VDK virsnieks nomocīja savu darba dienu runājoties ar kārtējo klientu, aizpildīja garlaicīgos papīrīšus, uzsmēķēja, nolamājās ka atkal visu dienu ar hoojnju jānodarbojās, un devās mājās.

  7. Kā parasti, šis patentētais latviešu servilisma klasiķis melo. Meloja, kad VVF iestūma “akadēmiķos”. Meloja par lata saglabāšanu un nesaglabāšanu. Melo, ka nezināja, ar ko sarunājās pēc ārzemju komandējumiem, melo, ka nezināja, kas bija tā sakaru komiteja, melo, par atsacīšanos no ordeņa. Var melot droši, jo zina, ka latviešu debilā miljona biomasai patīk meļi, nelieši, latviešu debilajai biomasai patīk arī “stukači-godavīri”, kā par šo patentēto kungu teica Ulmanis Rīgas pilī.

  8. Nav ko filozofēt par niekiem. Ja tavs vārds ir tais čekas maisos, tad tur nokļūšana saistīta ar vairākiem variantiem. Par apzinīgi kalpot gataviem, par ”snaudošiem”, kurus var vajadzības gadījumā iesaistīt un vienkārša provokācijas akti vajadzības gadījumiem ar mērķi cilvēku nomelnot. Šos trīs kategoriju variantus vajadzēja tām visām komisijām salikt pa plauktiņiem. Nopelniem bagātos un ar lielu potenciālu apveltītos aktīvos darbiniekus tais maisos neatrast. Tos DP vajadzēja prast atmaskot pēc veiktajiem nedarbiem. Bet tas ka faktiski DP ir šīs epopejas mantotie darbinieki, tad nekas tāds nenotiek. Tā trupe liekas ārstējama nav.

    • Diemžēl vienkārša kartiņas ievietošana ar vēlmi nomelnot atkrīt.
      Pirmkārt, pati VDK organizācija bija labi organizēta un sistēma šādas atkāpes neatļauj!
      Otrkārt, kā cilvēki iztēlojas to nomelnošanu?
      1986.g. izveidoja nomelnošanas kartiņu ar domu, ka 1991.gadā PSRS sabruks un būs brīva, neatkarīga Latvija? VDK? Tiešām? Domāju, ka tādu darbinieku tur nebija!!!
      Pazūd loģika un sistēmiskums.

      Bet Atmodas laikā?
      Tātad nevar izveidot kartiņu par Atmodas dalībniekiem piemēram 1986.gadā, tas ir iepriekš.
      Savukārt, ja izveido (hipotētiski) vēlāk, tad tas ir uzrādīts kartinā un praktiski nav iespējams safabricēt visas atsauces ar atpakaļejošiem datumiem (kam ir jāsakrīt ar citu ziņotāju ziņojumiem)!

      Tāpat galvenais ievilināšanas arguments ir slepenība, ka to neviens neuzzinās!!!
      Kāda loģika ir veidot pseidokartīti, ja par to neviens neuzzinās?? Tieši tā – nekāda!!

      Tā kā praktiski visi, kas ir kartītēs ir ziņojuši un sadarbojušies!!!!
      Un tas ir diezgan loģiski.

      • Sava loģika ir. Cilvēki tika pētīti un noskaņojums zināms. Par x stundu paredzēšanu sevišķa zīlniece nebija nepieciešama. Bija Čehija, Polijas Solidaritāte Alma-Ata .

  9. Kartītes esamība nevarot būt par pamatu sadarbībai ar čeku! Kāpēc? Kur ir fakti un pretargumenti? Tādu nav! Pateikt, ka es nezināju, ka par mani ir kartīte – tas jau nav pierādījums, ka nesadarbojies! Nav nekāds noslēpums, ka sastādītais čekas likums ir labvēlīgs šiem “stukačiem” un komisija lūdza to anulēt. Ir tikai tukša muldēšana, kā kāds tāpat uzrakstījis par mani kartīti un es to neesmu zinājis. Nu tad vēl ir “Uzskaites žurnāls par aģentiem”. Varbūt tas arī dažiem liksies falšs, ja viņu vārds tur ir. Visādi brīnumi un izdomājumi tiks piesaukti, lai tikai attaisnotos, nevis lai nokārtotu rēķinu ar savu sirdsapziņu. Arī “Garantija” mēģina te tikai attaisnoties un nodarbojas ar demagoģiju. Ja esi fiksēts kartiņā un žurnālā, tad ej uz tiesu un aizstāvies, nevis te kul tukšus salmus.

    • Zināšanai – tas nebija kolchoza kantoris, kurš varēja pierakstīt kādu lieku darba dienu ( pat tur to nedarīja, bailes…). Arī tiesā čekists neliecinās pret čekistu ( tad jau ilgi nedzīvos – žurku inde, ķieģelis, lietussargs ar adatu…).

    • Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā arī es, bija čekas maisos, taču tikai kartīšu esamība apliecina sadarbību ar čeku. Ne par vienu, kurš nav pašrocīgi aizpildījis iesniegumu par gatavību sadarboties ar VDK cīņai ar valsts iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem, TSDC nesniegs tādas ziņas. Jautājums paliek tikai, cik lielā mērā ziņotājs ir kaitējis savai tautai, darba kolēģiem un augstskolas biedriem un te ir darbs tribunālam.

  10. Manuprāt, godājamā akadēmiķa Stradiņa vēstule spilgti raksturo šīs situācijas absurdumu. Kā var nolikt uz vienas svītras cilvēkus, kas apzināti kalpoja čekai, saņemot par to dažādus ‘labumus’ vai pat samaksu naudā, labi saprazdami savas darbības sekas savu līdzpilsoņu dzīvē, un cilvēkus, kuri savas profesijas vai kādu citu apsvērumu dēļ nonāca čekas uzmanības lokā, taču apzināti nevienu ‘nestučīja’ un pat nevarēja iedomāties, ka viņu vārdi kaut kur ir piefiksēti. Jāņem vērā, ka arī čekā strādāja tādi paši padomju pilsoņi kā visur citur. Tie nebija pārcilvēki. Arī viņiem bija jāpilda savs aģentu un ziņotāju piesaistes plāns. Jāatceras arī to, ka padomju laiks bija īsts birokrātijas un papīru kundzības laikmets, pēc principa ‘ka tik papīri kārtībā”. Kurš šodien var garantēt, ka kāds, kurš ļoti alka šo plānu izpildīt pēc iespējas ātrāk, neielika šajā kartotēkā arī tādus cilvēkus, kas bija pievērsuši sev čekas uzmanību ar atrašanos ne tajā laikā un ne tajā vietā, bet paši par to neko nezināja? Ja kāds to var garantēt, tad veriet tos maisus vaļā!

  11. Starp karagūstekņiem arī neviens nekad nav šāvis tikai stobrus mainījis.

  12. J.Stradiņš jau savā grāmatā “Ceļš cauri laikiem”, raksta ka “cilvēkus neesmu nodevis, neesmu spiegojis, neesmu rakstījis aģentūras ziņojumus, neesmu…”(235. lpp.), bet kartiņa maisā tomēr ir. Arī J. Rokpelnis saka, ka “nevienu neesmu nodevis, par provokatoru neesmu strādājis. Mans darbs bija ANALĪTIKA: palīdzēju čekai izprast inteliģences noskaņas”. Arī tā bija sadarbība, jeb nē? Nedomāju, ka J.Stradiņš čekistu acīs bija mazāk spējīgs analītiķis kā J. Rokpelnis un ka čekisti to nespētu novērtēt! Lai sadarbotos, nav jau obligāti kāds jānodod, čekisti arī ļoti cītīgi pētīja sabiedrības noskaņojumu un ne
    bez mūsu gaišāko prātu līdzdalības. Ar to es negribu teikt, ka J. Stradiņš bija “stukačs”, bet vai pārrunas par čekistus interesējušām tēmām notikušas – to viņš zina tikai pats.

  13. Vai tiešām kāds tic šo glumiķu pasaciņām? Jā, bija aģents, taču tik labs un labsirdīgs, tik naivs un labticīgs, ka nekādā gadījumā nav darījis nekā ļauna?

  14. Visās tajās 300 lietās tiesa ir atzinusi, ka kartītes esamība nevar būt par pamatu atzīt sadarbības faktu. Vienkārši nav izdevies pierādīt sadarbības faktu, jo lietas materiāli ir aizvesti uz Maskavu,” saka Stukāns. Kartītes tur var būt tev un man, pat nezinot.Tur tā čekas būtība, ka tā laika cilvēkiem VISIEM rokas sasietas vienā cilpā.Nav kur sprukt. Maniem vecākiem točno – jo bija mākslinieki, kurus laida uz ārzemēm. Bet stukači diez vai vini bija.

    • Bez stučīšanas jau nu nelaida – tad visi brauktu… Cik daudziem karjeru salauza kādi stukaču ziņojumi ( tur aiz dīķa esot labāk… Svecīti nolicis pie Čakstes pieminekļā, ne to radio klausījies, tad Staļinam ūsas piezīmējis… )

  15. Galvenais , lai gudrie komentētāji jūt atšķirību starp labi apmācītu specdienesta darbinieku ar attiecīgu pakāpi, profesionāli, un no malas paķertu aģentinu, kurš nav čekists, kurš pazino, ka esmu stāstījis tualetē anekdoti par Brežņevu. Starpību jūtat?

    • Ja tā padomā, cik anekdotes gadu gaitā stāstītas / dzirdētas “tualetē”? Neviena. Tomēr pieņemu, ka citiem anekdošu – par Brežņevu, Vosu un citiem – pieredze savādāka.

  16. Latvijā taču ir katrs otrais samerējies, visus taču neliks pie sienas, kas tad strādās

  17. Padomju laikos visi sabiedrībā pazīstami cilvēki nonāca VDK uzmanības lokā. Kurš vēl par to šaubās?
    Cits tāpēc kļuva par disidentu, cits – lai viņu liktu mierā – formāli kaut ko uzrakstīja. Protams, bija cilvēki ar komunistisku pārliecību (mēs taču zinām daudzus tādus literātus). Domāju, ka 1960. – 1970. gados tādus cilvēkus, kuri ticēja, ka kosmiskā lielvalsts, varenā sporta lielvalsts PSRS varētu sabrukt, tikpat kā vairs nebija. Tagad jau var lepni runāt par to, ka visi visu laiku ticējām Latvijas neatkarībai. Un mānīt sevi. Labākā gadījumā padomju varu uztveŗa kā svešu varu, ar ko gribi vai negribi, bet nākas kaut kā sadzīvot. Kā ar zobu sāpēm, ko nevar izārstēt. Kaut kā jāpiemērojas. Lai tik liek mierā, aiziez divas reizes demonstrācijās maijā un novembrī, nokliegsies: “Slava PSKP!” Vēlēšanās visi 98% balsoja par padomēm. Lai tikai liek mieru. Latviešu tautu tas sašķēla gabalos, kas laikam vēl šodien nav saauguši. Tāpēc jau mums kaut kā nevedas un velkamies Eiropas astē, kaut talantu mums cik uziet.

  18. J. Stradiņa vēstule adresēta prezidentam G. Ulmanim, kurš arī ir tajos sarakstos. GU stučījis tūrisma braucienos Dienvidslāvijā un citur.
    Savulaik par to rakstīju presē.
    Stradiņš bija par 20 000 krievu virsnieku atstāšanu Latvijā. To apraksta Z. Skujiņš grāmatā ” Sarunas ar jāņtārpiņiem”. Klātesot Skujiņam abi krievu ietekmes aģenti sprieda par svētīgo okupantu baru integrēšanu Latvijā. Čekists ar lieliem nopelniem Roģinas labā!
    Manā rīcībā ir informācija par Sobčaka līdzīgu kalpošanu čekai un viņa runu Spānijā 1991. gadā. Tur viņš paziņoja, ka Baltijas valstīs ir fašistisks režīms, kas ir necilvēcīgāks par Hitlera fašismu. Tikko bija noticis slaktiņš Viļņā……Konferencē sēdošie čekisti viņu testēja Krievijas prezidenta postenim. Vēlāk Putins viņu novāca, jo gribēja pastāstīt izmeklētājiem lietiņas….
    Čeka dzīvo un uzvar! Dīvaini,ka čekisti ir tik nevainīgi. Tautā mīlēti.
    Kamēr viņu priekšnieks Putins ir pie varas, tikmēr viņus jāmīlē.

  19. Jāni, LUSTRĀCIJAS laiks nekur nav novēlots, kaut vai pēc 10 gadiem. Par to, ka atklāt, publicēt maisus nedrīksts, piekrītu – (1) mēs samaitāsim dzīvi bijušo VDK aģentu bērniem un mazbērniem, pie kā viņi nav vainīgi.

    (2) Mēs atklāsim Kremlim informāciju, cik lielā apmērā mums ir saraksti, kuri nav sarakstā;

    (3) Lustrācija atvieglos dzīvi šiem “sabiedrībā cienījamiem”cilvēkiem, bet visvairāk – mēs viņus un Latviju paglābsim no turpmākās izmantošanas pret Latviju. Ja cilvēkam nav izvēles – viņš darbosies, tiks piespiests darboties.

    • Nelej nu!!! Godmanis un Borovkovs pēc čekas maisu izrevidēšanas raportēja uz Maskavu par visu ziņotāja, kurus uzskatīja par nozīmīgiem, kartiņu izņemšanu. Kamēr maisu saturs nav publiski zināms, Krievijas FSB ar tā figurantiem var manipulēt.

  20. Taivānam es neuzticos vēl joprojām. Manuprāt viņa uzdevums ir biedēt ar eiropas galu tā vietā, kad adekvāti būtu mainīt situaciju nevis pasīvi sēdēt nobijušamies.
    Tas jau atkal ir pa spalvai neomarksistiem- ļoti bēdīgi slavenajai migrantradīšanas varai.

    • Tāds nu ir zinātnieku darbs. Zinātnieki var būt papildus arī aktīvisti, bet tas nenozīmē, ka tādiem jābūt visiem zinātniekiem..

  21. Stradiņš arī bija.

  22. “Savu saistību ar VDK es vēl deviņdesmitajos gados pastāstīju rakstā laikrakstam” – tā Taivāns. Kas par laikrakstu, kas par publikāciju? Pirmā dzirdēšana….

  23. … Georga Andrejeva vards ir jaiemuzina atjaunotas Latvijas vesture, ka vienigam, kam cauri launuma periodam bija saglabati visi latvietim pieminetie tikumibas atributi … un, varbut ari, Jana Stradina vards ir japiemin, tiesi vina atklatibas del … !

    … Bet, par parejiem kuri sadarbojas un ir PALIKUSI tikai nozelojami cilvecini, un, tie, kurus ne muzos neatgriezis no CEKISTU rindam, un kuri ir darbojusies un turpina stradat pret nacionalas valsts interesemi, vai ari tikai sevis labad, tiem ir jasamksa par musu tautas UPURIEM UN TO PIEDERIGO ASARAM – PILNA MERA … !!!

    … Jo, ari no citiem tika piedavats, 1990’tos, iesakt Latvija kaut kadu pasakumu, kas lidzinatos Dienvidafrikas Izlidzibas komisijas darbam, lai mes varetu sakt laicigi autohtonas tautas CETURTO ATMODU, un, pec sada veida, katras personas izjustas un publiski izteiktas KATARSIS, katrs vainigais varetu pienemt samierinasanas veidu …!

    … Bet, ne … tika izvirzita vecas nomenaklaturas politika, prihvatizacija, izcelta un pabeigta ‘kaila kapitalisma’ ekonomija, pardota valsts resursu virkne, noslapeta nacioanala apzina un tas institucionalie pasakumi tika likvideti vai ierobezoti, nelegali atdota Abrene +, un ta pazemota un vajinata valsts Satversme, un visvisada negacijas celtas pret nacionalo partiju tiesibam, nakt pie valdibas kontroles un izbeigt valsts sagrausanas programmu, kas bija iesakta un gandriz pabeigta jau 1990’tos, pec CCCP ministra Primakova izstradatiem planiem … !

    … Ka to visu vairs var piedot SAM GLEVAM LUPATAM, NE LATVIESU VIRIEM … ka Gunaram Astram un vinam lidzigiem KGB mocekliem, kuri atdeva savas dzivibas par musu TIK DARGI IZPIRKTO sodienas BRIVI ???!!!

  24. svētā trīsvienība - 3A Atbildēt

    Tautai pasviedīs kaulu, lai būtu ko apžļambāt simtgades goda mielastā. Galvenais, lai tagadējos KUNGUS liek mierā un viņu varoņdarbus necilā …

  25. Atzinis vai tad nav arī Arvīds Ulme, Viesturs Alksnītis? Ir arī kāds cilvēks, kurš pats pastāstīja saviem radošajiem kolēģiem un atvainojās, bet tas nebija publiski. Daudzi ir miruši, citi stipri dzer. Citi mierīgi gozējas saulītē. Aktieri, mūziķi, žurnālisti…

  26. Vai tiešām ir pamats runāt par “lielu sabiedrības viļņošanos”? Patiesībā cilvēki nevēlas iedziļināties nedz savā patiesajā būtībā, nedz arī kolaborācijas problēmā.

  27. Vīķene diez atzīsies??? Vai nē! interesanti būs paskatīties, kurš ir godīgs, kurš maita…

    • Viņa tomēr ir liela malace, ka aizbrauca uz Maskavu uz 9.maija svinībām 2005.gadā! Par to viņai sirsnīgs paldies un buča nu mūsu prezidenta V.V. Putina kunga!

  28. Ja esi godīgs – atdod Latvijas ordeņus un te Lasmanei Doroņinai taisnība. Paturēs jau tikai sadarboties ar čeku turpinātāji, un no tiem nāk nelaba sēra smaka…. arī Latvijas 100 gadu goda prezidijā…

  29. Kāpēc vajag kaut ko atzīt, ja neviens neko nevar pierādīt? Visu cieņu Jānim Stradiņam, kas uzspļauj virsū bauriem. Savukārt Rokpelnis vnk ir pārāk vājš, lai par viņu runātu, viņš ir tikai un vienīgi sava izcilā tēva Franča dēls. kas uzrakstīja Latvijas PSR himnu. Jāniī Rokpelnī ir ierunājies vainas komplekss, tā ka vajag iet pie psihiatra. Latviešu tautas ticībai saviem gara tēviem jābūt nesatricināmai! Ja jau vislabākais mūsu dzejnieks Imants Ziedonis nevis tā kā ‘stučīja’, bet, teiksim tā, komunicēja ar čeku, tad vispār no visiem pārējiem inteliģentiem nav ko prasīt.

  30. Godīgs cilvēks atzinies Atbildēt

    Tagad tam var būt mierīga sirdsapzińa. Jāaicina pārejiem drošsirdīgi kāpt ārā no skapja. Nebūs nekāds pasaules gals.

  31. Pārējie laikam saņem kultūras ministrijas stipendijas.

  32. Gods būt vienā sarakstā ar izcilākajām Latvijas personībām!

  33. Visu cieņu!

  34. Taisiet tos maisus tūlīt vaļā un miers.

  35. Var necerēt uz lielu ļaužu skaitu 2018.g.4.maija svinībās:”Padomju Latvijā pat tāda kuriozitāte: no 138 Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas valstisko neatkarību, vismaz 36 bija VDK slepenie aģenti.” Greizo pamatu meistari. Laimonis Purs. ( tencinusarunas.wordpress.com )

  36. Vai nebutu vienkarsak piektdienas vakara aiziet uz pirti,kartigi nomazgaties, bet nemullaties katru dienu meslos, svetdienas rita aiziet uz baznicu un nozelot grekus? Raknasanas meslos nav cilvekam piemerots darbs un svetibu nenesis.

  37. Cerams, ka šiem cilvēkiem sekos arī mūsu tautas kalpi – politiķi un vēl citi, kuri apzināti vai neapzināti bija iesaistīti VDK (čekas) darbībā un kartotēkā.

    • Tagad būs pakāpeniski jāatzīstas arī citiem, jo uz hibrīdkara fona iestāsies neveikls klusums un tas būs ar kaut ko jāpiepilda…

Draugiem Facebook Twitter Google+