Sadarbojoties ar policiju, cietumnieki jūtas apdraudēti 0
Tiesībsargs pagājušajā gadā saņēmis iesniegumus no vairākiem ieslodzītajiem, kuri norādījuši, ka, sadarbojoties ar tiesībsargājošajām institūcijām, viņi nesaņem pienācīgu atbalstu savai drošībai no cietuma personāla puses, teikts tiesībsarga 2012.gada ziņojumā.
Tiesībsarga birojā pērn aktualizējies jautājums par ieslodzīto drošību. Ir saņemti vairāki ieslodzīto iesniegumi, kuros viņi norādījuši, ka kriminālprocesa laikā vai pēc notiesājošā tiesas sprieduma stāšanās spēkā ir sadarbojušies vai sadarbojas ar dažādām tiesībsargājošajām institūcijām. Rezultātā, atrodoties ieslodzījuma vietās, viņi tiek apdraudēti no citu ieslodzīto puses un nereti nesagaida pienācīgu atbalstu savai drošībai no cietuma personāla.
Tiesībsarga biroja darbinieki, apmeklējot ieslodzījuma vietas, secinājuši, ka vardarbības problemātika tajās ir aktuāla, it īpaši atsevišķām ieslodzīto kategorijām, pie kurām pieskaitāmi arī ieslodzītie, kas sadarbojušies ar izmeklēšanas iestādēm. Konkrētie ieslodzītie ir norādījuši, ka šī iemesla dēļ viņus fiziski ietekmējuši citi ieslodzītie, tomēr miesas bojājumus neviens no cietuma darbiniekiem nav fiksējis.
Tiesībsargs šajos gadījumos vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) ar lūgumu veikt pārbaudi. Apdraudējuma fakts neapstiprinājās.
“No saņemtajiem iesniegumiem un arī no pārbaudes vizītēm ieslodzījuma vietās ir secināms, ka joprojām aktuāla ir ieslodzīto iekšējā hierarhija, kas rada savstarpēju morālu un fizisku vardarbību. Jau iepriekšējos gados tiesībsargs ir vērsis cietumu, IeVP un Tieslietu ministrijas (TM) uzmanību uz šo problemātiku. Tomēr joprojām tiek saņemti signāli no ieslodzītajiem par savstarpējas vardarbības gadījumiem,” teikts tiesībsarga ziņojumā.
Ieslodzītie, kuri sadarbojas ar tiesībsargājošajām institūcijām, nav vienīgie, kuri pērn tiesībsargam rakstījuši sūdzības no cietumiem. 2012.gada otrajā pusē saņemti arī vairāki iesniegumi no Daugavgrīvas cietuma notiesātajiem, kuri izcieš mūža ieslodzījumu. Iesniegumos norādīts uz pārmērīgi bargu soda izciešanas režīmu un videonovērošanu kamerās.
Lai izvērtētu saņemto informāciju, Tiesībsarga biroja darbinieki apmeklēja Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļu. Vizītes mērķis bija uz mūžu notiesāto videonovērošana kā viens no uzraudzības līdzekļiem, individuālais riska izvērtējums un soda izciešanas apstākļi uz mūžu notiesāto korpusā. Apmeklējuma laikā tika konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi.
Atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam uz mūžu notiesātie ir izolēti no pārējiem ieslodzītajiem, taču ir svarīgi viņiem pietiekamā apmērā ļaut savstarpēji komunicēt, atzinuši Tiesībsarga biroja speciālisti. “Ir nepieciešams uzlabot cietuma darbinieku lomu uz mūžu notiesāto soda izpildes procesā. IeVP un Daugavgrīvas cietuma administrācijai tika lūgts veikt atbilstošus pasākumus, lai tiktu sabalansēti drošības pasākumi ar notiesāto resocializāciju, kā arī savstarpējo komunikāciju,” teikts tiesībsarga ziņojumā.
Uz mūžu notiesāto uzraudzība Daugavgrīvas cietumā tiek realizēta, izmantojot videonovērošanu. Visās dzīvojamajās kamerās ir uzstādīta videonovērošana, kurai visu diennakti ir pakļauti visi uz mūžu notiesātie. Videonovērošana ir uzstādīta arī gaiteņos un pastaigu laukumos. Ieslodzīto videonovērošana ir saistīta ar personas privāto dzīvi.
Kaut arī Latvijas Sodu izpildes kodekss paredz pastiprinātu uz mūžu notiesāto uzraudzību, tajā nav paredzēta notiesāto videonovērošana kā viens no uzraudzības veidiem, norāda tiesībsargs. Arī Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja vairākos savos ziņojumos uzsvērusi, ka ieslodzīto nedrīkst turēt stingrākā režīmā ilgāk, nekā tas ir nepieciešams viņa uzvedības radītā riska dēļ. Pastiprināti uzraudzības noteikumi, tostarp videonovērošana, no cilvēktiesību viedokļa ir pieļaujami tikai, veicot individuālu riska izvērtējumu.
“No cilvēktiesību viedokļa nav atbalstāma prakse, ka videonovērošana kā uzraudzības līdzeklis tiek izmantota attiecībā uz visiem uz mūžu notiesātajiem, kā vienīgo kritēriju izvirzot viņiem piemēroto sodu. Tādejādi tiesībsargs lūdza Daugavgrīvas cietuma administrāciju katram notiesātajam veikt individuālu riska izvērtējumu, kurā tiktu ietverts ieslodzītā uzvedības izvērtējums, tostarp izdarīto soda izciešanas režīmu pārkāpumu raksturojums un analīze, vai ir izteikta vēlme strādāt, mācīties, kā tiek pavadīts pārējais laiks,” teikts tiesībsarga 2012.gada ziņojumā.
IeVP tika rekomendēts nodrošināt, lai arī Jelgavas cietumā notiesātajiem, kuriem piespriests mūža ieslodzījums, tiktu veikts individuālā riska izvērtējums. Vienlaikus TM tiesībsargs rekomendēja ietvert Latvijas Sodu izpildes kodeksā normatīvo regulējumu attiecībā uz iespēju izmantot videonovērošanu kā papildu uzraudzības līdzekli, precīzi atrunājot kritērijus, kādos gadījumos ir pieļaujama notiesāto videonovērošana dzīvojamās telpās.
