Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. septembris, 2013
Drukāt

Šadurskim nav vairākuma atbalsta jautājumā par izglītību tikai latviešu valodā

Sadurskis_042

Šo pirmdien intervijā “Latvijas Avīzei” Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis nāca klajā ar priekšlikumu no 2015. gada vispārizglītojošajās skolās sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Vai runām sekos arī darbi?


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete, deputāte un LU profesore Janīna Kursīte-Pakule un citi “Vienotības” nacionālā spārna pārstāvji sliecas atbalstīt Šadurska ideju. Kursīte uzskata, ka Latvija nav tik bagāta, lai turpinātu pašreizējo bilingvālo izglītības politiku: “Mācībām tomēr jānotiek valsts valodā. Arī trimdas latvieši savās mītnes zemēs mācījās valsts valodā, bet dzimto valodu apguva svētdienas skolās, ko uzturēja par kopienas līdzekļiem vai ar pašvaldību atbalstu.” Arī Druviete sliecas atbalstīt pāreju uz mācībām valsts valodā, bet vienlaikus viņa uzskata, ka daudz ko iespējams izdarīt bez īpašām likumu izmaiņām. Piemēram, krievu un latviešu bērnudārzu nošķirtību iespējams pārvarēt jau tagad, bet tam būtu nepieciešams pašvaldību atbalsts. Arī cittautiešu skolās jau pašreizējais likums pieļauj būtiski palielināt valsts valodas īpatsvaru ar mācību programmu izmaiņu, bet tas nav iespējams bez Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta (IZM). Pašreizējais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) šo iniciatīvu nokritizējis kā priekšvēlēšanu aktivitāti. “Pateicoties šādiem komentāriem, arī bez kalendāra var noteikt vēlēšanu tuvošanos, šajā gadījumā – Eiroparlamenta vēlēšanu. Ir acīm redzams, ka Eiropas Parlamenta deputāts ir apņēmies sacensties vienā lauciņā ar Nacionālo apvienību,” aģentūrai LETA teicis izglītības ministrs.

Arī vairākums aptaujāto Šadurska partijas biedru viņa priekšlikumu vērtē skeptiski vai izvairīgi. “Aptuveni pirms gada par šo tēmu diskutējām, kad līdzīgu priekšlikumu piedāvāja Nacionālā apvienība (NA). Toreiz iepazināmies ar ļoti argumentētu prezentāciju, ka izglītības reforma, kas tika veikta vēl laikā, kad Šadurskis vadīja šo nozari, dod labus rezultātus – mazākumtautību skolu absolventu latviešu valodas prasmes ir tik labas, ka viņi var turpināt mācības Latvijas augstskolās.

Arvien biežāk cittautiešu ģimenes izvēlas savus bērnus laist latviešu bērnudārzos un skolās. Tādēļ frakcijas nostāja toreiz bija un, domāju, joprojām ir tāda, ka asas un straujas kustības šajā lauciņā šobrīd nav nepieciešamas,” teica deputāts Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”).

Savukārt Andrejs Judins (“Vienotība”) apšauba iespējas Šadurska piedāvājumu kvalitatīvi ieviest dzīvē tīri praktisku apsvērumu dēļ. Pašlaik neesot skaidrs, vai pietiek mācību līdzekļu šādai pārejai, vai pietiks pedagogu, kas spēs kvalitatīvi mācīt valsts valodā, un tamlīdzīgi. Liela daļa “Vienotības” pārstāvju par šo jautājumu bija izvairīgi, atrunājoties, ka eiroparlamentārietis paudis savu personisko viedokli un partijā tas neesot izrunāts.

Šadurska priekšlikums ir identisks iniciatīvai, ko vairākkārt valdošajā koalīcijā neveiksmīgi centusies virzīt Nacionālā apvienība. Tas paredz veikt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā visās valsts skolās, sākot no 2015. gada. Pirmajā gadā tas attiektos tikai uz pirmajām klasītēm, nākamajā – jau uz pirmajām un otrajām un tā tālāk, līdz visās klasēs mācības noritētu valsts valodā. Priekšlikums paredz, ka valsts mazākumtautībām nodrošinātu iespēju savā dzimtajā valodā apgūt trīs priekšmetus: dzimto valodu un literatūru, kā arī ētiku vai kristīgo mācību sākumskolā. Pārējai apmācībai jānotiek latviešu valodā. Eirodeputāts uzskata, ka no šādas reformas ieguvēja būs visa sabiedrība, jo tas veicināšot integrāciju, ciešāku saiti ar valsti un barjeru izzušanu darba tirgū. Tomēr Šadurskis atzina, ka pašreizējā parlamentā šādai iniciatīvai nav vairākuma atbalsta, tādēļ izmaiņas varētu sākties arī vēlāk – nākamās Saeimas laikā.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars nejūt politisko greizsirdību par eirodeputāta mēģinājumu pārņemt nacionāļu iesākto lietu: “Pozitīvi, ka arī “Vienotībā” pastāv šāds viedoklis. Vēlam Šadurskim veiksmi pārējo partijas biedru pārliecināšanā. Viņš var rēķināties, ka NA šajā jautājumā būs uzticams sabiedrotais.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+