Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. maijs, 2016
Drukāt

Šadurskis: mazām augstskolām trūkst kritiskās intelekta un zināšanu masas (15)

Foto-LETAFoto-LETA

Ļoti mazām augstskolām pietrūkst kritiskā intelekta un zināšanu masas, intervijā aģentūrai BNS sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).

Runājot par Latvijas augstskolu slēgšanu vai reorganizāciju, Šadurskis norādīja, ka viņš kaut vai rīt varētu nākt ar slēdzamo augstskolu sarakstu, bet no tā nekas nemainītos. “Mūsu mērķis ir celt izglītības kvalitāti visos posmos, tostarp augstākajā izglītībā. Esmu stingri pārliecināts, ka ļoti mazai augstskolai pietrūkst kritiskās intelekta un zināšanu masas, kas arī ir būtiska,” sacīja ministrs.

Šadurskis paskaidroja, ka viņa rīcībā gan esot attiecīgie finanšu instrumenti.

“Viena lieta ir izvirzītie nosacījumi programmas akreditācija. Piemēram, ja tikai niecīgs procents attiecīgās studiju programmas beidzēju strādā iegūtajā specialitātē, tad ir jautājums, kāpēc viņi to ir studējuši. Protams, ir vairāki iemesli studēšanai, piemēram, ļoti negribas strādāt, vecāki uztur, bet tie nav pareizie argumenti. Mums ir ļoti viegli savilkt kopā programmas beidzēju personas kodus, diploma numuru un jomas klasifikatoru, kurš šis cilvēks šobrīd strādā. Ja ir liels procents neatbilstību, tad ir jautājums, kāpēc attiecīgā programma ir akreditēta un vajadzīga,” uzsvēra izglītības ministrs.

Vēl viena lieta ir augstskolas beidzēju nomaksātie nodokļi. “Šajā ziņā varam ļoti labi sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu. No tā varētu iegūt atbildi uz jautājumu, kāda ir attiecīgās studiju programmas pievienotā vērtība,” teica Šadurskis.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Piekrītu .

  2. Šeit nu Šadurskim pilnīga taisnība.

  3. Vai mērķis mainījies? Atbildēt

    Eināra Repšes dibināmā partija”Jaunais laiks”paredzējusi veikt pāreju uz maksas augstāko izglītību Latvijā.Valsts finansēta pamatizglītība tiek solīta ikvienam skolēnam.”
    Repše iestājas par maksas augstāko izglītību”,delfi.lv.2001.gada 23.oktobris.

  4. Manā redzējumā Latvijā ir tikai divas augstskolas: Universitāte un RTU. Varbūt varētu pievienot Jelgavu. Pārējās nepaārsniedz Latvijas laika augstāka līmeņa vidusskolu.

  5. Mazāk augstskolas,vairāk padomes!

  6. “Vienotībā” gan līdz šim tas kritiskais intelekts netika manīts!

  7. Mazās augstskolas jāapvieno vienā lielā augstskolā! Tāpat,kā rajonus,skolas,slimnīcas un namu pārvaldes!

  8. Jā, bet Jūs ar to varētu padalīties un ok?!

  9. Ir tāda zeme ar sīpartijām un arī ar sīkaugstskolām ar trijiem viesprofesoriem…

  10. pilnigi piekritu.Latvija jau sen ir par daudz augstskolas,tas tikai “Stance” dazadu profesiju cilvekus,kaut gan darba viniem Latvija nav,jabrauc stradat parastu darbu arzemes,bet musu budzeta lidzekli tiek izlietoti.Vai tas ir saimnieciski ?

  11. Mazajām augstskolām (īpaši tām, kas reģionos un ir tālu no Rīgas) jānodarbojas tikai un vienīgi ar studentu apmācīšanu! Nav vajadzīgi n-tie profesori (paskaitiet cik profesoru ir Ventspilī, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī…šausmīgi daudz!!), kuri par augstas klases līmeņa lekcijām saņem ~500 eiro/stundā (parasts lektors par tāda paša līmeņa un, iespējams vēl labāku lekciju saņem apmēram 6 eiro un tad visi brēc un kviec, ka jaunie negrib strādāt par lektoriem un jaunie ir pārāk egoistiski, jo šie gribot lielāku algu nekā 200 eiro mēnesī). Profesori noēd augstskolu atalgojuma fondu, lektoriem atliek mazas algas un tāpēc augstskolās “piepelnās” pensionāri (diemžēl, daudzi pensionāri vairs “nevelk” ne garīgi, ne fiziski), bet jauno docētāju praktiski nav – tas viss degradē gan zinātni, gan augstāko izglītību)!
    Ar zinātni lai nodarbojas RTU, LU, LLU un vēl 3-4 augstskolas (medicīnā, sportā, militārajās lietās).
    Mazo un reģionālo augstskolu uzdevums – sagatavot speciālistus un nevis, vāroties savā smirdīgajā sulā, “cept” bezjēdzīgus un bieži vien ļoti ļoti nekvalitatīvus zinātniskos rakstus, kuriem nav un nekad nebūs ne praktiska pielietojuma, ne pielietojuma kādas jau sākotnēji augstākas zinātniskas idejas tālākai attīstīšanai pasaules mērogā (nu nav vajadzīgi zinātniskie pētījumi par X pilsētas bērnudārza auklīšu brīvā laika pavadīšanas veidiem atpūšoties pēc smagā darba – kādreiz zinātne bija vispārcilvēciska, pārnacionāla un starptautiska; tagad, kad mazajās augstskolās “saceptajiem” doktoriem un profesoriem ir ideju bads, jo viņiem kopš dzimšanas nav zinātkāres gēna – viņi tālāk par X pilsētu neredz un tas ir nožēlojami zems līmenis).

  12. Jāpiekrīt un par to rakstīts un runāts jau gadus demit. “mazājām” nav
    savu docetāju, jo iela daļa docētāju ir no lielākajām augstskolām, v’wl sliktāk ja tie ir gadījuma cilvēki. Docētājs atnāk, nolasa un aiziets – viņš nav ikdienā ar studentu, kolēģiem.

  13. Lai nu kurš runātu par intelektu, ne šis mošķis

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+