Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. septembris, 2013
Drukāt

Šadurskis: mums šodien jāliek pamats Latvijas labklājībai


Foto - LETAFoto - LETA

Vai ikdienas problēmu nomākts skolotājs spēj no tām pilnīgi abstrahēties saskarsmē ar skolēnu un nenodot savu sarūgtinājumu tālāk?

 

Vai skolotāja talants un radošums spēj pilnībā atraisīties, ja pašam jālauza galva, kā bērnus palaist uz skolu, kā nopirkt zāles slimajiem vecākiem vai samaksāt rēķinus? Vai šādas skolotāja dzīves realitātes spējīgākajiem jauniešiem radīs interesi par pedagoga karjeru? Kas mācīs mūsu bērnus, mazbērnus un mazmazbērnus, kad šodienas skolotāji un augstskolu mācībspēki aizies pensijā? Mēs riskējam ieiet pelēcības reprodukcijas spirālē, kas ar laiku neglābjami nonivelēs jebkādus Latvijas ekonomiskās attīstības centienus, ja skolās pārsvarā nonāks tie, kas nebūs spējuši sev nodrošināt ekonomiski veiksmīgāku karjeru.

EP deputāts Kārlis Šadurskis uzskata, ka izglītībā jāstrādā labākajiem no labākajiem, jo tikai tas nodrošinās, ka nākamā paaudze būtiski cels darba ražīgumu un tātad arī nācijas labklājības līmeni. Nācijas, kas ir taupījušas uz izglītību, neglābjami noķer sevi ilgtermiņa lamatās. Somijas un Dienvidkorejas uzplaukums sākās ar investīcijām un reformām izglītībā. Reformas bez investīcijām ir utopija, savukārt investīcijas bez reformām bieži ir nelietderīgi tēriņi. Ja Latvija vēlas būt ES turīgāko valstu saimē, ir jāsaprot, ka laba izglītība sākas ar labu Skolotāju, kura ar laiku vairs nebūs, ja izglītības sistēma tiks turēta bada maizē. Labs Skolotājs ir arī Latvijas patriots, kurš, protams, ja nav latvietis, tad latviešu valodu pārvalda kā dzimto.

Izglītības politikas galamērķis ir sabiedrība, kuras vairākuma vērtību skalā zināšanas un nepieciešamība tās papildināt mūža garumā ir prioritāte. Tā ir uz panākumiem motivēta sabiedrība, kas jūt piederību savai valstij, ciena un lepojas ar to, pārzina Latvijas vēsturi, ir ieaugusi latviešu kultūrā, neatkarīgi no indivīdu etniskās piederības brīvi pārvalda latviešu valodu un kopā svin svētkus. Tas ir viens no valsts attīstības formulas elementiem, saka 
K. Šadurskis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+