×
Mobilā versija
Brīdinājums +18°C
Vilis, Vilhelms
Pirmdiena, 28. maijs, 2018
20. aprīlis, 2018
Drukāt

Šadurskis: Pašvaldības, kas sakārtos skolu tīklu, saņems naudu pedagogu algu celšanai

Foto - Zane Bitere/LETAFoto - Zane Bitere/LETA

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, šorīt LTV “Rīta panorāmā” uzsvēra izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šadurskis atgādināja, ka valdība ir apsolījusi un pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 līdz 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliek no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro.

Šādos apstākļos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvās noteikt, ka atbalstu varēs saņemt tikai tās pašvaldības, kurās notiek skolu tīkla sakārtošana. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Runājot par nokļūšanu uz skolu, Šadurskis atrunājās, ka par transportu ir jādomā pašām pašvaldībām, bet ceļu tīkla sakārtošana ir Satiksmes ministrijas atbildība.

Šadurskis izteica kritiku Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, kas pārāk maz domājot par skolotāju interešu aizstāvību, piemēram, tā neesot devusies uz pašvaldībām pārliecināt tās, lai tiek veiktas reformas un skolotāji saņemtu lielākas algas, bet tā vietā it kā nepamatoti kritizējot IZM iecerētās “sešgadnieku” reformas.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) solīja, ka arī Rīgas pašvaldība domāšot par savu skolotāju atbalstu, piemēram, ar plašākām sociālajām garantijām.

Politiķis uzsvēra, ka kopumā skolēnu skaits Rīgā īpaši nesamazinās, tāpēc arī neesot pamata lielām skolu tīkla reformām, tomēr dažas skolas tikšot reorganizētas, proti, piecās vai sešās vidusskolās vairs neatvērs vidusskolas klases. Kā piemēru Ameriks minēja tikai Rīgas Kristīgo vidusskolu.

Savukārt runājot par “sešgadnieku reformu”, Ameriks sacīja, ka pēc būtības to atbalsta, bet tehniski veikt pārmaiņas vietām būs ļoti sarežģīti, jo, piemēram, galvaspilsētas centra skolās vienkārši nav telpu, lai izņemtu dubultu skaitu skolnieku.

Kā šonedēļ izteicās Šadurskis, nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam pedagogiem, jo daļa pašvaldību tikai formāli sakārto skolu tīklu, līdz ar to neveidojas cerētais budžeta ietaupījums. Viņš atgādināja, ka, valdībā skatot pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai, valstij pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu.

“Skatoties uz pašvaldību lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu šogad, redzams, ka reorganizējamo skolu skaits ir pietiekami liels, taču, ja skatās uz situāciju pašvaldībās, tad tās ir ļoti dažādas. Ir situācija, kur vairākās izglītības iestādēs mācību procesa vieta nemainās – skolas tikai juridiski tiek apvienotas zem viena jumta. Rezultātā nav nekāda ietaupījuma,” stāstīja politiķis.

Šadurskis pauda, ka “ļoti provizoriskie” aprēķini par reālo finanšu ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai varētu palielināt pedagogu atalgojumu. “Ja valsts no savas puses arī liek pretim 1,5 miljonus eiro, tad ir saprotams, ka ar trim miljoniem nevar realizēt pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku,” atzina Šadurskis.

Politiķis informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban skata iespējas, kā papildu dotāciju varētu iedot tām pašvaldībām, kurās skolu tīkla sakārtošana notiek pēc būtības, ar reālu finanšu ietaupījumu.

Kā aģentūra LETA uzzināja IZM, šogad no 119 pašvaldībām, racionalizējot skolu tīklu, ietaupīt izdevies 18 pašvaldībām. Finansējuma ietaupījums ir ļoti dažāds – ieekonomējušo pašvaldību vidū ir tādas, kurām izdevies ietaupīt gandrīz pusi no mērķdotācijas, taču atsevišķas pašvaldības no mērķdotācijas ietaupījušas vien pāris procentus. Kopumā pašvaldībām izdevies ietaupīt vien 0,5% no valsts budžeta mērķdotācijas.

Savukārt pedagogu darba samaksa saskaņā ar darba slodzi likvidējamās izglītības iestādēs, kurās ir ļoti mazs skolēnu skaits, svārstījies no nepilniem 200 eiro līdz aptuveni 400 eiro.

Kā ziņots, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina IZM apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018.gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+