Šadurskis: Pierīgas skolotājiem algas varētu samazināties 2
Jaunā pedagogu modeļa ieviešanas rezultātā Pierīgas skolotājiem algas varētu samazināties, preses konferencē otrdien atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
Viņš teica, ka ir atsevišķas skolas, kur pašvaldība, sadalot kopējo mērķdotāciju skolotājam, maksā 600 eiro bāzes likmi, papildus vēl piemaksā, tādējādi alga sasniedz ap 1400 eiro.
Ministrs uzsvēra, ka modeļa mērķis ir taisnīgs atalgojumu maksājums. Rezultātā, ja šīs pašvaldības piemaksas nesaglabā, tad skaitļu kāpums nav redzams.
Šadurskis norādīja, ka lauku novadā nav iespējas palielināt bāzi vai pašvaldībai palīdzēt, tāpēc par šo pašu darbu saņem 420 vai 500 eiro mēnesī, tāpēc šo disproporciju vēlas mainīt.
Saglabājot šā brīža koeficientus, kas novados ir 8,12:1 un republikas pilsētās 10,35:1, nebūtu iespējams realizēt skolu tīkla sakārtošanu. Tomēr paredzētajiem pieciem koeficientiem ir pievienots vēl viens.
Sākotnējais pedagogu atalgojuma modeļa piedāvājums paredzēja, ka deviņās lielajās pilsētās skolēnu skolotāju proporcijai jābūt 16,5:1, bet šo koeficientu atstās tikai Rīgai. Pārējām astoņām pilsētām to samazinās uz 16:1 ar pārejas noteikumiem uz vienu gadu. To īstenos, jo Rīgā vidēji vienā skolā mācās 627 skolēni, bet pārējās pilsētās vidēji 501, kas ir liela atšķirība.
Pārējie reģionālie koeficienti saglabāsies tādi, kā plānoti – novados, kuru teritorijā skolēnu skaits ir 3,5 uz vienu kvadrātkilometru, skolēnu un pedagogu proporcijai jābūt 14:1, novada pilsētās proporcija jābūt 12,5 skolēni uz vienu skolotāju. Novados, kuru teritorijā skolēnu skaits izglītības iestādēs ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru, proporcija jābūt 9,5:1, bet pārējos novados 11,5:1.
Jaunajā pedagogu atalgojuma modelī paredzēti vairāki nosacījumi pārejas periodam viena līdz trīs gadu garumā. Pirmkārt, 7.-12.klašu grupā drīkstēs veidot apvienotās grupas vai apvienotās stundas. Otrkārt, novadu skolām, kurās mācās līdz 70 skolēniem, tiks sniegts papildus atbalsts sākumskolām 1.-6.klašu grupā palielinot koeficientu no 1 uz 1,25. Treškārt, pašvaldības drīkstēs pārdalīt mērķdotācijas daļu, kas paredzēta atbalsta personālam starp skolām novadu ietvaros. Ceturtkārt, pirmsskolas pedagogam pilna slodze izmainīta uz 36 stundām nedēļā, par kas paredz 40 stundu slodzi un to sāks realizēt no 2017.gada arī pārējiem ne tikai 5-6 gadīgajiem bērniem. Piektkārt, direktora jeb motivācijas fonda ir palielināts no 13% uz 13,5%, otrdien informēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Šadurskis paskaidroja, ka papildus izglītībai paredzētā summa, kas šogad četriem mēnešiem ir 9 miljoni eiro un 27 miljoni eiro nākamajos gados, ietver atalgojuma palielināšanu visu vispārizglītojošo skolu mācībspēkiem, pirmskolas izglītību 5-6 gadīgajiem un interešu izglītības valsts finansējuma pieaugumu 13,33% apjomā.
Summa neietver papildus atalgojumu pirmskolas izglītības iestādēm, par ko vēl ir nepieciešams rast vienošanos ar valdību un pašvaldībām. Ierosinājums pārdalīt brīvpusdienas un pirmskolas atalgojumu vairs nešķietot perspektīvs, tāpēc jāmeklē citi risinājumi, kuram noteiktais termiņš ir 30.jūnijs. Tāpat summa neietver profesionālo izglītību, kurai nepieciešami 5,9 miljoni eiro, ko IZM atradīs savos resursos attiecībā uz tās pakļautībā esošanām izglītības iestādēm un 5,6 miljoni eiro, kas vajadzīgi sporta skolām, ko arī IZM plāno atrast savos iekšējos resursos.
Šobrīd neatrisināts jautājums ir par kultūrizglītības jomām, kurai būtu nepieciešami aptuveni 3,5 miljoni eiro, ko jāmeklē Kultūras ministrijas vai valdības budžetā. Aptuveni 9 miljoni eiro vajadzīgi augstskolās un aptuveni 2 miljoni eiro koledžām, kuras IZM plāno atrast nākamo divu vai trīs gadu laikā. Aptuveni četrus miljonus IZM meklēs 2017.gada budžetā, lai palielinātu budžeta vietu skaitu, sākot ar STEM jomām.
Izglītības ministrs norādīja, ka nav iespējams atrisināt pašvaldību lielo dažādību un izveidot vienotu atalgojuma modeli, kas derētu visiem. Būtu vajadzīga sekmīgi realizēta teritoriālā reforma, tad pedagogu atalgojuma modelis būtu taisnīgāks un vienlīdzīgāks.
