Latvijā
Sabiedrība

Šadurskis: Skolotājs var arī nokaut skolēna interesi piedalīties vēlēšanās 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Pilngadīgie skolēni skolotājiem vaicā, kā izvēlēties politisko spēku, par ko balsot vēlēšanās, tāpēc pedagogiem jāmāk skolēnus sagatavot vēlētāju lomai, jāiemāca viņiem “vēlēšanu pratība”.

Tā secināts Tiesībsarga birojā. Tāpēc Tiesībsargs kopā ar Latvijas Universitāti (LU), reģionālajām augstskolām, Satversmes tiesu, Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un Valsts Izglītības satura centru augustā rīkoja sešus reģionālos seminārus skolotājiem par to, kā runāt ar skolēniem par valsti un politiskajiem procesiem. Semināros piedalījās aptuveni 200 skolotāju. Vakar Rīgā notika projekta noslēguma konference.

Šim projektam kā ekspertu birojs bija piesaistījis Publisko tiesību institūta direktoru Arvīdu Dravnieku. Viņš skaidroja: “Vēlēšanu pratība nenozīmē mācēt atrast vēlēšanu iecirkni, paņemt biļetenu un iemest to urnā. Vēlēšanu pratība nozīmē arī politiskā procesa izpratni.” A. Dravnieks projekta ietvaros apbraukājis skolas, kurās ticies kopumā ar aptuveni 1000 skolēniem.

Nācies secināt, ka izpratne un interese par vēlēšanu procesu jauniešiem ir zema. Ja klasē, kur ir pilngadīgi skolēni, jautājis, vai piedalījušies vēlēšanās, apstiprinoši atbildējuši tikai daži. Nepatīkams pārsteigums bijis, ka daudzās skolās nav pašpārvaldes, kur skolēni sev vissaprotamākajā veidā varētu sākt apgūt demokrātiju.

Protams, ar skolēniem par valsti un vēlēšanu svarīgumu jāsāk runāt pirms pilngadības sasniegšanas. Tas jādara agrāk. A. Dravnieks spriež, ka valstiski jautājumi bērnam jāizskaidro tad, kad viņi izrāda par šo tēmu interesi, lai cik mazi arī viņi nebūtu. Diemžēl lielākajā daļā ģimeņu par politiku nerunā vai arī to darot vaimanoloģijas toņķārtā. Tāpēc vēl jo svarīgāka ir pedagogu loma. Jo sevišķi to skolotāju loma, kuri māca sociālās zinības, piemetināja LU prorektors Jānis Ikstens.

Par valsti un vēlēšanu tiesību svarīgumu līdz 9. klasei skolēni mācās mācību priekšmetā “Sociālās zinības”, kas ir obligāts. Savukārt mācību priekšmetu “Politika un tiesības”, kas paredzēts vidusskolēniem un ir izvēles, apgūst tikai piektā daļa vidusskolēnu. Turklāt valsts negatavo īpaši politikas un tiesību un sociālo zinību skolotājus.

Skolotājiem runāt ar skolēniem par vēlēšanām nebūt nav viegli, jo aģitēt viņi nedrīkst, turklāt jāmāk runāt ar jauniešiem viņiem saprotamā valodā, atzina konferences dalībnieki.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis pauda, ka skolotājs var arī nokaut skolēna interesi piedalīties vēlēšanās: pirmkārt, atbildot, ka no tevis tāpat nekas nebūs atkarīgs, nav jēgas vēlēt; otrkārt, formāli iesakot lasīt partiju programmas.
Gūt informāciju par vēlēšanu procesu, skolēni var arī, piesakoties praksei vēlēšanu iecirknī. Arī tagad CVK izsludinājusi pieteikšanos šādai praksei, informēja CVK priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Kamradzis. Praktikanti iecirknī varēs darboties vēlēšanu dienā un dienu pirms un pēc tām, redzēt, kā vēlēšanu komisija gatavojas vēlēšanām, kā strādā balsošanas dienā un kā skaita nodotās balsis.

Pieteikties praksei var līdz 21. septembrim un tā paredzēta 16 līdz 25 gadus sasniegušiem jauniešiem.
Tiesībsargs Juris Jansons teica: paveiktais ir tikai pilotprojekts. Nākotnē Tiesībsarga birojs plāno vēl plašāku projektu par tiesību pratību, kurā apmācīs skolotājus vairot skolēnu tiesiskuma apziņu.

Skolotāja: jaunieši nezina, par ko balsot, kā jāizvēlas

Saistītie raksti

* Sandra Pankoka, Nīcas vidusskolas politikas un tiesību skolotāja: “Jauniešus tas interesē, viņi grib iet un vēlēt, bet nezina, par ko balsot, kā jāizvēlas. Negribu teikt, ka viņi ir izmisumā, taču pārliecības par pareizo izvēli nav. Jautājuši vecākiem, bet vecāki paši nezina, par ko balsot, vai arī neies vispār balsot. Tāpēc nākamajās stundās jāturpina par to runāt. Teikšu, ka jāiet vēlēt, lai cik plašs būtu partiju piedāvājums un cik grūta izvēle. Jārunā par vērtībām: par valsti un vēlēšanu tiesībām. Par ko jābalso, nedrīkstu teikt, jo tā būtu aģitācija, bet varam kopā iepazīties ar kandidātiem, partiju programmām, runāt par to, kas notiek valstī.”

* Baiba Atmane, Babītes vidusskolas vēstures un politikas skolotāja: “Es strādāju arī ar neklātienes skolēniem, kuriem jau 20, 30 un vairāk gadu, bet daļa no viņiem nav piedalījušies vēlēšanās. Tad rosinu sākt balsot vismaz pašvaldību vēlēšanās, jo to darbs vistiešāk ietekmē ikdienas dzīvi. Iepriekš strādāju Elejas vidusskolā, tur man bija ļoti laba sadarbība ar skolas bibliotekāri, kura sagatavoja informāciju par visu partiju deputātu kandidātiem un programmām. Skolēni varēja analizēt partiju solījumus, domāt, kas no tā reāli izdarāms, bet kas tikai sasolīts. Mēdzu vest skolēnus uz atvērtajām durvju dienām Saeimā: kad viņi redz vidi, kādā deputāti strādā, tad arī labāk saprot, kā notiek process. Stundās izspēlējam Saeimas sēdi, piemēram, apspriežam izmaiņas Izglītības likumā. Tā skolēni redz, kā deputāti var ietekmēt viņu dzīvi.”

LA.lv