Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. janvāris, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Vai Eiropas vērtības sevi spēj aizstāvēt? (13)

Foto: LETA/EPAFoto: LETA/EPA

People hold a candle light vigil as thousands gather silently on 'Place de la Republique' in central Paris hours after the attack by masked gunmen on the 'Charlie Hebdo' headquarters in Paris, France, 07 January 2015. According to news reports, 12 people have been killed in a shooting attack on the French satirical magazine Charlie Hebdo in Paris earlier the same day.

Imigrācija, islamizācija, reliģiskie ekstrēmisti – tās ir parādības, ar kurām Latvija līdz šim saskārusies maz. Mūsu valsts nav iecienīts galamērķis ekonomiskajiem bēgļiem no Āfrikas un Āzijas, tā nav atzīmēta ar sarkanu krāsu teroristu kartēs. Līdz mums šī tēma pārsvarā nokļūst mistisku “bubuļu” veidā. Sak, pagaidiet, vēl redzēsiet… Taču kāpēc gaidīt un iespringt uz kaut kādām iedomātām problēmām, ja pietiek reālo.

Runājot par šīm tēmām, bieži tiek atgādināta amerikāņu politologa Semjuela Hantingtona slavenā “civilizāciju sadursmes” teorija. Tās pamatdoma – sadursmes modernajā pasaulē vairs nenotiek ideoloģiju līmenī, kā tas bija, piemēram, “aukstā kara” gados, bet gan civilizāciju un kultūru līmenī. Hantingtons savos darbos izdala astoņas civilizācijas, un, apskatot pasaules karti, kurās tās vizuāli iezīmētas, ir skaidri redzams, ka Eiropā šobrīd un tuvākajā nākotnē sekas var radīt Rietumu, pareizticīgās un islāma civilizācijas sadursmes. Vēstures un īpaši pēdējā gada Ukrainas notikumu kontekstā mums aktuālākas varētu šķist attiecības starp pirmajām divām, kamēr Rietumeiropai šobrīd tās noteikti ir attiecības starp Rietumu un islāma pasauli.

Šonedēļ Eiropas mediji ziņoja par demonstrācijām Vācijā, kuras organizējusi kustība “Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju” (PEGIDA). Noskaņojums medijos bija diezgan nosodošs. Tika publicēts 50 vācu intelektuāļu aicinājums neatbalstīt šo kustību, pret to uzstājās Vācijas kanclere Angela Merkele, kreisās organizācijas sarīkoja pretpasākumus ar lozungiem “Mēs mīlam imigrantus”, bet Ķelnes katedrālē un pie Berlīnes Brandenburgas vārtiem pat tika atslēgts apgaismojums, lai parādītu, ka Vācija neatbalsta šādas aktivitātes, ir atvērta iebraucējiem un citām kultūrām. Lai gan PEGIDA savu viedokli līdz šim paudusi miermīlīgā formā, tai tika pārmests rasisms un ksenofobija, un daudzi pat salīdzināja to ar 30. gadu Vācijas nacistu kustību. Politiskais vērtējums – šāda attieksme neatbilst Eiropas vērtībām.

Jau nākamajā dienā sekoja skarbs stāsta turpinājums – radikālo islāmistu uzbrukums Francijas satīras žurnāla “Charlie Hebdo”, nogalinot 12 cilvēkus. Iegansts bija žurnālā iepriekš publicētās karikatūras par pravieti Muhamedu, uzbrucēji bļāva, ka viņi ieradušies atriebties. Ar ieroci pret zīmuļiem un pildspalvām – tāda bija šī sadursme. Daudzi Eiropas politiķi to steidza vērtēt kā uzbrukumu Eiropas vērtībām.

Droši vien vienkāršākais būtu notikušo norakstīt uz dažu radikāļu izdarībām, kurus, cerams, izdosies noķert un kuri saņems pelnīto sodu. Taču cik ilgi izlikties, ka tas nav kaut kas vairāk? Tā pati civilizāciju sadursme, kas notiek ne jau tikai brutālākajās izpausmēs kā šajā gadījumā Parīzē. Eiropas vērtības jāaizsargā, bet vai to var izdarīt, ja viena no šīm vērtībām ir atvērtība, kas naivi paredz līdzīgu pretreakciju, bet saņem pavisam ko citu?

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Mosad , Izraéla , Palestína , Francija , terorisms. Isláms. Tikai párdomám.

  2. Pievienojos Jura komentāram .

  3. vēlējums šī raksta autoram Atbildēt

    Lai rakstītu, visupirms ir jāzina par ko rakstīt. Vai ne? Par kādām vērtībām Eiropas vērtībām šis te runā? jefiņņš, ne stāstu rakstītājs. Izveidojis te bezizmēra simbolu – Eiropas vērtības – simbolu, kurš ir spējīgs atveidzot jebkura sūda apveidu. stulbums, ne raksts! Visupirms pasaki, kas ir tās vērtības par kurām raksti. un padoms tev “raktītāj” – tad, kad mēģināsi skaidrot vārdu “vērtības”, tad , lūdzu, nejauc “vērtību” ar patikšanu. Vērtībām apzīmētāji nav vajadzīgi.

    • Alla Borisovna>vēlējumam Atbildēt

      Nu, runājot par Eiropas vērtībām, var droši saukt atvērtību kā sabiedrības organizācijas pamatprincipu, t.sk atvērtību citām kultūrām un tamlīdzīgi.

  4. Būs jāpaskatās, kādu organizāciju vai valsti nozīmēs par vainīgo ar visām no tā izrietošām bēdīgām sekām. Viss nav tā, kā pasniedz masu informācijas (propagandas) ierīces.

  5. Viss ekstrēmisms ir slikts. Arī ekstrēmais Humānisms.

  6. Par tām Eiropas vērtībām. Vai tik mēs katrs tās nesaprotam savādāk. Nav maz cilvēku, kas mums doto brīvību saprot kā visatļautību, kultivējot visāda veida galējības savā darbībā. Arī informātikā un kultūrā. Lūk, ko vēl 2013. gadā savā izdotajā grāmatā “Varmācības ēnā” rakstīja tās autors I.Brunovskis:” Klasisks piemērs šādai pārprastai brīvībai jeb pēc būtības bezatbildībai pret savu valsti bija Dānijas presē publicētās Muhameda karikatūras. Šīs valsts prese paspēja pat divreiz uzkāpt uz viena un tā paša grābekļa, ar savu apšaubāmo rīcību nopietni un rupji aizskarot musulmaņu reliģiskās jūtas un izsaucot sašutuma vētru islama ticīgajos… Sekas bija tādas, ka Dānijas valsts cieta gan ekonomiskus, gan politiskus zaudējumus.”(134. lpp.) Tīri vai pravietisks teksts! Bet vai kāds to ņēma vērā, vai izdarīja secinājumus? Nekā! Ir 2015. gads. Savā brīvības maksimālismā daži cilvēki joprojām neko negrib dzirdēt par sekām, ko radīs viņu rīcības galējības. Bet sekas šodien ir ļoti traģiskas. Jo mirst cilvēki un turpinās naida eskalācija.

  7. Paldies raksta autoram par tēmas aizsākšanu. Sen vajadzēja.
    Žetons visiem komentētājiem.

  8. Nezinu kāpēc mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka demokrātijā ir atļauts viss. Mēs drīkstam ņirgāties par citu cilvēku garīgām vērtībām, zaimot reliģisko pārliecību, vest netiklu seksuālo dzīvi un to visu mums atļauj demokrātija. Vai vienreiz nepietiktu spēlēt šo demokrātijas cirku un sākt patiesi dzīvot demokrātiskā sabiedrībā? Neesmu pārliecināts ka notikumi Francijā tiek interpretēti patiesi, nevis kā vēlmju slēdzieni. Domāju, ka visiem šiem ekstrēmistiem ir pavisam citi iemesli un tie ir daudz baisāki, bet tos mēs negribam saskatīt un tāpēc visu vienkāršojam. Ka tik tā atmoda nebūtu par vēlu jo Parīzē vairs nav Francijas, bet gan arābu pasaules bastions tāpat kā Zviedrijā.

  9. Ar ieroci pret zīmuli ir primitīvs problēmas pasniegšanas veids, kas neatspoguļo tās būtību. Svarīgi ir
    ko ar šo rīku dara. Ar zīmuli raksta vārdus, zīmē karikatūras, utt. Bet šīs rakstu zīmes var aicināt gan uz neiecietību, radīt naidu vai gluži pretēji – aicināt uz mīlestību, līdzcietību, un tml. Tā ka nevajag te liekuļot, cienījamie žurnālisti. Jūs ļoti labi zināt, ka “vārds” var pacelt cilvēku nebijušos augstumos, bet “vārds” var
    arī nogalināt. “Vārds” zināmos apstākļos ir tikpat bīstams, kā pielādēts ierocis! Tā ka nespēlēsimies ar to! Un neaizmirstiet, arī vērtību sistēma sakņojas “vārdā”, kas dažādām kultūrām ir dažāda un tas ir jāatšķir.

  10. ES misija – būt Eiropas valstu, Eiropas valstu pilsoņu un Eiropas valstu pamatu ar kristīgas ticības pamatu apvienību – lai būtu labi valstīm, pilsoņiem un to kristīgajai ticībai.
    ES šodien ir pārpratusi savu misiju. Tas demagogi iestājas par kaut kādu pasaules lāpīšanu uzņemot klaidoņus un patērētājus ar citu pasaules skatījumu ticībā – tiem eiropiešiem, kristiešiem mūs ir jāapgādā un par mums jāstrādā un jārūpējas ( sociālie pabalsti)… Ja no Liebritānijas nevar izsūtit ( tiesa pret) bumbošanas mudinātājus, tas rāda Eiropas degradācijas sākumu. Tas beigsies jau ar to ka Ziemassvētku eglītes dedzinās klusi aiz aizklātiem logiem kā komunistu laikos( jau piemēri Dānijā).
    Izeja ir, bet skarba
    Izbeigt dot sociālos pabalstus, ja arī pabalsts tad tikai sabiedriskajā darbā nopelnīts.
    Bumbošanas kūdītājus un pašus bumbotājus, dauzoņas izsūtīt atpakaļ uz savām mītnes zemēm.
    Var pieņemt tikai patiesus darba meklētājus.
    Neliela palīdzība tiem, kuri labprātīgi atgriežas tēvzemē.
    Varbūt vel kas.
    P.s. Nēsmu manījis kā šo klaidoņu vidū Azijas zemju iedzīvotājus, kā ķīniešus, vjetnamiešus u.t.t., jo viņi ir paaudzēm radināti pie darba un arī Eiropā cenšas to darīt. Tiem lai zaļā gaisma pie darba nopietnības.
    Ja nerīkosies – labi ka nepiedzīvošu tos laikus- bet jau šodien vajag saukt vārdā tos, kuri pārprastas demokrātijas vārdā grauj Eiropu.

  11. Valsts atvērtība nav vērtība tautai. Vērtība ir mīlestība uz savu uz savu zemi un tautu, ko sauc par nacionālismu. Ja šo vērtību tautai atņem, iestāstot, ka pareizāka ir globāla atvēršanās transnacionālā kapitāla, brīva darbaspēka un preču plūsmai, tad notiek tas, kas šobrīd notiek. Spēcīgākās un agresīvākās tautas ar savu dzīvo spēku un reliģiju iespiežas un pārņem to tautu dzīves telpu, kuras zaudējušas savu nacionālismu. Un nekāda šļupstēšana par Eiropas vērtībām, demokrātiju un cīņa pret terorismu šeit nelīdzēs. Kad ienācēju skaits ir pietiekoši liels, demokrātija sāk strādāt viņu labā. Un viņi tad dibina šeit savu kārtību.

    • ja Eiropas vērtības Atbildēt

      ir lepošanās ar netiklību,bezkaunība un ņirgāšanās par citu tautu dieviem un praviešiem,tad lai velns parauj tādas “vērtības” un to sludinātājus!

Draugiem Facebook Twitter Google+