Foto-LETA/AFP

Sadursmēs Ukrainā iet bojā 12 civiliedzīvotāji 0

Pastiprinoties sadursmēm starp prokrieviskajiem separātiem un Ukrainas drošības spēkiem, 13.jūlijā gājuši bojā 12 civiliedzīvotāji.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Drošības krīzē Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 550 cilvēki, bet saasinājums kopš piektdienas draud pāraugt plašā pilsoņu karā.

Kaujinieki, kurus, kā uzskata Ukrainas valdība un Rietumi, apbruņo Krievija, 11.jūlija vakarā izmantoja raķešu sistēmu “Grad”, lai Krievijas pierobežā uzbruktu Ukrainas armijas karavīriem, nogalinot 19 no viņiem un ievainojot gandrīz simts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tālākos uzbrukumos nogalināti 18 karavīri un 20 civiliedzīvotāju, tostarp 12 no viņiem svētdienas naktī, kad, kā informēja Ukrainas valdība, nemiernieki sarīkoja raķešu un cita veida uzbrukumus, dzēšot cerības par pamieru.

Valdības atbalstītās institūcijas informēja, ka seši cilvēki nogalināti un astoņi ievainoti nemiernieku kontrolētās Doņeckas pilsētas pievārtē.

Blakus esošās Luganskas pilsētas pašvaldība informēja par vēl sešu cilvēku bojāeju un septiņu ievainošanu dažādos incidentos svētdienas naktī.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir solījis nogalināt “simtiem” bruņotu nemiernieku par katru zaudēto karavīra dzīvību un devis rīkojumu veikt Luganskas un Doņeckas militāro blokādi.

Eiropas līderi kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir aicinājuši izbeigt vardarbību, ko februārī izraisīja Kremļa atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča gāšana un saasināja Krievijas lēmums martā anektēt Krimas pussalu.

Bija plānots, ka Putins un Porošenko varētu satikties Brazīlijā Pasaules kausa fināla laikā, tomēr Ukrainas līderis situācijas valstī dēļ nolēma atlikt braucienu.

Ukrainas separātisti izmanto sistēmas “Grad”, kas tika izmantotas pagājuša gadsimta 90.gados, kad Krievija uzbruka Čečenijas galvaspilsētai Groznijai, tādēļ arvien plašāk tiek uzskatīts, ka Krievija atbalsta separātistus, ko gan Putins noliedz.

Tomēr Porošenko uzsver, ka pamiers ar nemierniekiem nav iespējams, kamēr armijas rokās nav iespēju kontrolēt Krievijas robežu un apturēt bruņojuma un kaujinieku plūsmu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.