Latvijā
Politika

Saeima: Ilmār, lūdzu, atkāpies! Viņš paziņo, ka neatkāpsies 16


“Latvijas bankas” prezidents Ilmārs Rimšēvičs
“Latvijas bankas” prezidents Ilmārs Rimšēvičs
Foto – Karīna Miezāja

Pazemojošs un parlamenta nevarību apliecinošs lēmums – šādā noskaņā Saeima šodien pieņēma aicinājumu Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam atkāpties no amata. Amatpersona uzreiz pēc parlamenta balsojuma paziņoja, ka neplāno atsaukties šim aicinājumam.

“Vienotības” Saeimas frakcijas deputātu sagatavotajā lēmumā Rimšēvičs tiek aicināts atkāpties no LB prezidenta amata, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) viņam piemērojis aizdomās turamās personas statusu kriminālprocesā par kukuļņemšanu, tādēļ viņa turpmāka atrašanās LB prezidenta amatā var diskreditēt Latvijas Bankas lēmumus un apdraudēt Latvijas Republikas tēlu kopumā.

Debatēs gan vairāki deputāti uzsvēra, ka šāds balsojums ir pazemojošs un Saeimas nevarību apliecinošs. “Būtībā tas ir PR gājiens no “Vienotības” puses un darbības simulācija. Tiesiskā valstī šādus jautājumus izlemj tiesa. Savukārt mums kā likumdevējam būtu jādomā par regulējumu kopumā, jo atstādināšanas procedūra šādos gadījumos nav pietiekami detalizēti atrunāta arī citām amatpersonām, piemēram, NEPLP locekļiem, SAB direktoram, ģenerālprokuroram un citām Saeimas ieceltām amatpersonām,” teica ārpusfrakciju deputāts Ringolds Balodis.

Savukārt Jūlija Stepaņenko kritizēja, ka ar šādu lēmumprojektu “Vienotība” varētu vērsties pret ikvienu amatpersonu, kas partijai šķiet traucējoša. Var arī uzreiz likumā iestrādāt, ka šādos gadījumos lēmumu par amatpersonas atrašanos amatā pieņem sociālā tīkla “Twitter” tiesa,” ironizēja Stepaņenko. Savukārt Juris Viļums (LRA) piebilda, ka “Vienotībai” cīņā par tiesiskumu vispirms pašai vajadzētu atmaksāt ziedojumus, ko partija saņēmusi no uzņēmējiem, kuri saistīti ar “ABLV Bank”.

Vienlaikus gan lēmumprojekta kritiķi atzina, ka nevar balsot pret šādu aicinājumu, jo tā būtu netieša uzticības izteikšana kukuļošanā apsūdzētai amatpersonai. Balsojumā aicinājumu atkāpties atbalstīja 55 deputāti, divi deputāti (Gundars Daudze un Andris Siliņš) atturējās, pret nebija neviens, bet 23 parlamentārieši nebalsoja.

Šim Saeimas lēmumam gan ir tikai rekomendējošs un simbolisks raksturs. Saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa paša vēlēšanās vai pēc notiesājoša tiesas sprieduma.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš uzreiz pēc Saeimas balsojuma izplatīja medijiem savu paziņojumu, kurā Saeimas pieņemto aicinājumu LB prezidentam atkāpties vērtē kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu. Vārpiņš uzsvēra, ka Saeimas lēmums nemaina Rimšēviča iepriekš pausto pozīciju neatkāpties no amata. “Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā. Šāda rīcība nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Ja jau rīkojamies šādi, tad tikpat labi Saeima varēja aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju pret Rimšēviču sākto kriminālprocesu izmeklēt rekordīsā laikā, piemēram, trīs mēnešos, un rezultāts būtu tāds pats,” paziņoja Vārpiņš.

Savā pirmajā preses konferencē pēc aizturēšanas, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Rimšēvičs gan teica, ka respektētu Saeimas lēmumu par atkāpšanos. “Šī preses konference notika ļoti lielā steigā uzreiz pēc viņa atbrīvošanas. Tagad Rimšēviča kungs ir iepazinies ar citiem dokumentiem un viedokļiem,” sava klienta nostājas maiņu skaidroja Vārpiņš.

Nedēļas sākumā Rimšēvičs bija aicinājis Saeimas frakcijas tikties ar viņu, lai varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem saistībā ar krimināllietu. “Ņemot vērā esošo situāciju, lūdzu pēc iespējas nekavējoties rast iespēju tikties ar deputātiem klātienē, lai nepastarpinātā veidā nokomentētu un pārrunātu visas ar man izvirzītajām apsūdzībām saistītās nianses un sniegtu deputātiem pilnvērtīgu, objektīvu un detalizētu informāciju par šo lietu,” vēstulē Saeimas frakcijām raksta Rimšēvičs. Ar viņu tikās “Saskaņas” un LRA frakciju pārstāvji.

LA.lv