Saeima apdzēš rīcībnespējas ugunsgrēku 0
Saeimas Juridiskās komisijas deputāti vakar beidzot piemeklēja pagaidu ielāpu Civillikumā trūkstošajam rīcībnespējas piešķiršanas regulējumam.
Tieslietu ministrijas (TM) un Saeimas Juridiskā biroja kopīgi sagatavotie Civillikuma grozījumi paredz, ka ar tiesas lēmumu drīkstēs piešķirt pagaidu aizgādņus cilvēkiem ar garīgu atpalicību. Tātad cilvēki, kas paši par sevi nevar parūpēties, vismaz varēs tikt pie sev pienākošās pensijas vai nokārtot citas formalitātes. Tāpat grozījumi daļēji pasargās rīcībnespējīgos cilvēkus no kļūšanas par krāpnieku upuriem. Plānots, ka šis regulējums stāsies spēkā 13. februārī un darbosies tik ilgi, kamēr tiks pieņemti pastāvīgi likuma grozījumi, kas paredzēs arī daļēju rīcībnespējas atņemšanu. Šādu likumprojektu Tieslietu ministrijai uzdots sagatavot līdz 8. februārim.
Kamēr ierēdņi un politiķi vēl tikai gatavo pastāvīgo regulējumu, lietas par rīcībnespējas piešķiršanu tiesās netiks skatītas. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina gan nevarēja pateikt, cik lielam cilvēku skaitam tas varētu radīt kādas neērtības, jo ministrija vēl tikai apkopojot no tiesām saņemtās sūdzības. Ierēdne prognozēja, ka tie būšot tikai daži atsevišķi gadījumi.
Komisijas sēdē deputāti gribēja noskaidrot, tieši kurš ministrijas ierēdnis bijis vainīgs par novēlotu dokumenta sagatavošanu.
Ierēdņi atvairījās, sakot, ka nekādas nolaidības neesot, vienkārši jautājums esot ļoti sarežģīts. Jau rakstīju, ka 2010. gada nogalē Satversmes tiesa līdzšinējo rīcībnespējas piešķiršanas kārtību atzina par konstitūcijai un mūsdienu cilvēktiesību normām neatbilstošu, tādēļ attiecīgie likuma panti šā gada 1. janvārī zaudēja spēku. Taču jauns regulējums gada laikā tā arī netika sagatavots.
Vakar Juridiskās komisijas sēdē vairāki deputāti (kuri citkārt labprāt atgādina, ka Latvija ir parlamentāra republika un likumdošanas funkcijas tajā pilda Saeima) pauda neizpratni, kādēļ žurnālisti neizdarībā vaino politiķus. Sak, likumus taču faktiski raksta ierēdņi, deputāti tikai nobalso. “Tieslietu ministrijai vēl iepriekšējās Saeimas laikā tika dots uzdevums sagatavot šo regulējumu. Neskatoties uz atgādinājumiem, mēs Saeimā likumprojektu saņēmām tikai pagājušā gada novembrī. Turklāt tas bija tik nekvalitatīvs, ka nevarējām virzīt to tālāk,” skaidroja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
Šeit gan būtu vietā atgādināt, ka Saeimas deputātu ikdienas darba pienākums ir arī tā sauktā parlamentārā kontrole – valdības darba vērtēšana. Konstatējot, ka kāda ministrija vilcinās pildīt tai uzdotos darbus, deputāti drīkst iesniegt valdībai pieprasījumu. Ja arī tad vēl ministrija nerīkojas – deputāti var rosināt neuzticības izteikšanu konkrētajam ministram vai pat visai valdībai kopumā. Bet var jau saprast, ka deputātiem īsti negribas būt tik skarbiem pret saviem partijas vai koalīcijas biedriem. Tādēļ arī parlamentārā kontrole Latvijā, iespējams, būtu pelnījusi rīcībnespējīgā statusu.
