×
Mobilā versija
Brīdinājums +16°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
9. jūnijs, 2018
Drukāt

Saeima apgraiza izglītības satura reformu (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Protesta akcijā pie Saeimas piketētāji pauda viedokli, ka nedrīkst atlikt izglītības reformu vēl uz gadu.

“Rezultāts ir maksimālais, ko varēja sasniegt pašreizējās koalīcijas apstākļos,” šonedēļ teica izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) žurnālistiem pēc Saeimas balsojuma otrajā lasījumā par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem jeb Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto izglītības satura reformu. Vairākām Saeimas frakcijām – tostarp koalīcijā pārstāvētajai Zaļo un zemnieku savienībai un lielākajai opozīcijas frakcijai “Saskaņa” – gan bija iebildumi pret ministrijas piedāvāto reformu. Tādēļ parlaments tajā ieviesis vairākas būtiskas korekcijas – jaunā kompetenču satura ieviešana atlikta par gadu un sāksies nevis 2019. gada septembrī, kā vēlējās IZM, bet gan 2020. gadā. Tāpat no likumprojekta izslēgta iecere par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tomēr Šadurskim izdevies pārliecināt deputātus vismaz par nepieciešamību atteikties no vidusskolas programmu ierobežojumiem.

Pašreiz tiek pieļauti tikai četri programmu virzieni un Saeimas Izglītības komisija vēlējās pie tā palikt, bet vakar Saeimas sēdē vairākums deputātu tomēr piekrita ministra redzējumam, ka vidusskolām šajā ziņā jāļauj rīkoties brīvāk.

Kompetenču satura atlikšana par gadu tika pamatota ar nepieciešamību ļaut skolām labāk saprast, ko īsti ministrija piedāvā, un labāk sagatavoties jaunajai kārtībai. Ministrs gan uzskata, ka šāda vilcināšanās nav īsti pamatota.

“Projekta gatavība ir pietiekama, lai sāktu ieviešanu jau 2019. gadā. Protams pa vēl vienu papildu gadu skolas varēs sagatavoties vēl labāk – cerēsim, ka tā arī notiks,” teica ministrs. Viņš arī informēja, ka uz trešo lasījumu būs nepieciešami vēl daži tehniski precizējami, kā arī jauna redakcija pantam par vispārējās vidējās izglītības virzieniem, lai mazinātu deputātu bažas, ka šeit varētu pazust kāds no obligātajiem priekšmetiem.

Apmainās “laipnībām”

Likumprojekta izskatīšanas gaitā gan politiķu debates bija asas, ministram un deputātiem apmainoties ar “laipnībām” par pretējās puses kompetenci. “Kā nāk ministrs, tā veco labo padomju sistēmu maina. Kā izmaina, tā paliek sūdīgāk,” no Saeimas tribīnes teica deputāts Valdis Kalnozols. Savukārt Andris Morozovs (“Saskaņa”) apgalvoja, ka viņa partija neesot pret reformām vai kompetenču izglītību pēc būtības, bet nevarot atbalstīt sasteigtību. “Reforma ir nepārdomāta, sasteigta un tiek uzgrūsta bērniem un skolotājiem, un viņu vecākiem kaut kādā steidzamībā. Vai kāds vispār zina, ko paredz šī reforma? Neviens pat nav redzējis šo programmu paraugus, jo tie ir noslepenoti.”

K. Šadurskis sašutis atbildēja, ka par reformu esot mēnešiem ilgi notikušas diskusijas ne vien Saeimas Izglītības komisijā, bet arī dažādās konferencēs kopā ar neatkarīgiem ekspertiem. “Ja jūs ne­esat dzirdējuši par projekta apspriešanu, tad nesakiet, ka tādas nav bijis. Ja cilvēks dzīvo mucā un spundes caurums ir vienīgais, kur viņš redz ārpasauli, tad tiešām nekā nav,” piktojās ministrs.

Vecāki par reformām

Rīta pusē pirms Saeimas sēdes aptuveni divi simti cilvēku pulcējās politiskās apvienības “Attīstībai/Par” un iniciatīvas grupas “Vecāki par labāku izglītību” rīkotajos piketos pie Saeimas nama, paužot savu atbalstu izglītības satura reformai. Tomēr liela daļa pasākuma dalībnieku bija nevis noraizējušies vecāki, bet politisko partiju pārstāvji. Klāt bija gan jau minētajā apvienībā “Attīstībai/Par” ietilpstošo partiju “Latvijas attīstībai” un “Kustība Par” spice, gan pārstāvji no partijas “Progresīvie”, gan Jaunās konservatīvās partijas biedri, gan “Vienotības” Rīgas domes frakcijas deputāti ar Vilni Ķirsi priekšgalā. Viņi turēja plakātus, kuros kritizēja izglītības reformas bremzējošās partijas, un pie reizes sparīgi fotografējās saviem sociālo tīklu profiliem.

“Izglītības reforma bija nepieciešama jau sen un ir ļoti novilcināta. Protams, arī pašreizējā piedāvājumā ir problēmas un to var labot, bet nedrīkst tādēļ atlikt reformu vēl uz gadu, jo tad tā atkal pazudīs un tiks aizmirsta. Īpaši aktuāli ir ļaut vidusskolām brīvāk izvēlēties mācību virzienus, jo pašreizējā sistēma ir ļoti ierobežojoša,” teica “Vecāki par labāku izglītību” pārstāve Līva.

Savukārt trīs bērnu tēvs Viesturs kritizēja izglītības ministru par dažādu lietu samešanu kopā: “Es atbalstu kompetenču satura ieviešanu, bet esmu pret skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Domāju, šī reforma būtu virzījusies daudz veiksmīgāk, ja Šadurskis necenstos visu samest vienā projektā.”

Vaicāts, vai redz arī sava partijas biedra Šadurska vainu apstāklī, ka izglītības satura reformai nav pilna koalīcijas atbalsta, “Vienotības” Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis man atbildēja: “Droši vien varēja rīkoties aktīvāk, labāk, vairāk. Taču redzu, ka viņš pamatīgi cīnījies un ieguldījies. Jau pirms pusotra gada lielā seminārā viņš stāstīja par šo reformu, tādēļ pārmetumi par informācijas trūkumu nav vietā.”

Protestētājus uzrunāja “Kustības Par” līderi Mārtiņš Staķis un Daniels Pav­ļuts, “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce un citi. Viņi uzsvēra, ka šis neesot politisks pasākums un viņi šeit neesot ieradušies kā politiķi, bet gan kā skolēnu vecāki un sociāli atbildīgi pilsoņi, kuri noraizējušies par stagnāciju Latvijas izglītības sistēmā.

“Diemžēl daļu deputātu nav izdevies pārliecināt. Ko lai dara – pret stulbumu pat Dievs ir bezspēcīgs! Cerams, vismaz no jūsu klātbūtnes viņi nobīsies,” protestētājiem teica izglītības ministrs Šadurskis. Viņš arī piebilda, ka galvenie reformas bremzētāji esot ZZS, bet “Saskaņa” pret to iebilstot, jo “šī partija ir pret visu, kas Latvijai dotu labu”.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. ja viņi nodarbojas ar apgraizīšanu , tad jau šie ir musuļmaņi .

  2. Divdabja tēls - ZZS Atbildēt

    Es, kučinskis, aiz neuzmanības apsolīju, ka reformu virzīsim, bet tad apjēdzos, ko es izdarīju – ZZS nekas neveicas ne ar vienu reformu, bet te VIENOTĪBA nostr;adāja izcili labi, tātad es situ sev ar pātagu, ļaujos atzīt, ka VIENOTĪBA strāda “gudri un precīzi”, bet ZZS glumie. Tātad bremzēt reformu – tādu komandu likam deva Lembergs un tā tiek meklēti iegansti bremzēt.

    VIENOTĪBA labā, ZZS – sliktie – tā nevar, VIENOTĪBAS reformu jāmūida kājām, lai vai kas, lai cik tā veiksmīga, pie tam VIENOTĪBA jau veic otru veiksmīgu reformu – ievieš latviešu apmācību visās valsts skolās, likvidējot okupācijas sekas , ko nepaveica ZZS un NA 28 gados.

    Vienotību jāpiebremzē – to var ievēlēt 13. Saeimā, bet ZZS var nostumt malā kā neveiksm,inieci.

    Te tā ZZS, Kučinska loģika.

  3. So cekistu salasnu kantori, kuru absurda veida deve par Saeimu,nekavejoties ir jaiztira no zalajiem un sarkanajiem cekistiem. Tiesat pec LR Kriminallikuma 72.un 74.pantiem,ka ari pec Starptautiskajiem likumiem, pie kuriem ari finansiala darbiba,ja apdraud Valsts ieksejo vai arejo drosibu ,ir Valsts nodeviba.Atbildigo instituciju un atsevisku personu likumu nepildisana ir noziegumu un noziedzinieku atbalstisana – Valsts nodeviba.Ilggadejs cietumsods ar mantas konfiskaciju.
    Likums pari visam !

Draugiem Facebook Twitter Google+