Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. novembris, 2015
Drukāt

Saeima apstiprina nākamā gada valsts budžetu ar augošiem ieņēmumiem un vēl lielāku tēriņu pieaugumu (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Finanšu ministra budžetu portfelis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, paredzot, ka nākamgad valsts ieņēmumi varētu augt līdz aptuveni 7,4 miljardiem eiro, bet izdevumi – līdz 7,69 miljardiem eiro.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 34. Kopumā Saeimas sēde ilga aptuveni 11 stundas, kuru laikā notika arī deputātu debates par priekšlikumiem.

Salīdzinājumā ar 2015.gadu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 148 miljonu eiro apmērā un izdevumu palielinājums gandrīz 215 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).

Vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīti daudzi deputātu ierosinājumi, tiem atvēlot vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kopumā visu deputātu budžetam iesniegto priekšlikumu īstenošanai būtu nepieciešami 263 miljoni eiro.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze 2016.gadam ir noteikta 26,13 miljardu eiro apmērā. Pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 1% apmērā no IKP. Maksimālais valsts parāds 2016.gada beigās noteikts 10,1 miljarda eiro apmērā.

Tāpat noteikts, ka finanšu ministrs 2016.gadā var valsts vārdā sniegt galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 243 269 723 eiro apmērā.

Nākamgad paredzēts palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas, kā arī tiesībsarga algu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli nākamgad plānots saglabāt 23% apmērā, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu no līdzšinējiem 165 palielināsies līdz 175 eiro, taču šo nodokļa atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām.

No 2017.gada visiem strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem, plānots noteikt obligātās valsts sociālās apdrošināšanas minimālās iemaksas no minimālās mēneša darba algas. Iepriekš bija paredzētas izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa režīma piemērošanā, tomēr nākamgad vēl tiks saglabāts 9% nodoklis mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 100 000 eiro gadā, kā arī netiks noteiktas nozares, kurās nevarēs darboties mikrouzņēmumi.

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un smēķējamajai tabakai, ar pievienotās vērtības nodokli aplikt namu pārvaldīšanas izdevumus, kā arī palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodokļus un nodevas azartspēlēm.

Tāpat paredzēts ieviest solidaritātes nodokli, kas attieksies uz darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi pārsniedz kalendāra gada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru – 48 600 eiro gadā. Nodokļa ieņēmumus plānots ieskaitīt pamatbudžetā.

Izmaiņas plānotas arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā. Proti, no 1.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem piemēros 21% PVN likmi, paplašinās PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu, kā arī precizēs nodokļu regulējumu attiecībā uz automašīnām. Lai apkarotu krāpšanos PVN jomā, grozījumi paredz ieviest PVN apgriezto jeb reverso maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālās shēmas ierīču, mikroprocesoru un centrālo procesoru bloku piegādēm.

Savukārt bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem plānots uzdot pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par aizdomīgiem Latvijas rezidentu darījumiem nodokļu jomā. Paredzēts, ka šādas izmaiņas stāsies spēkā no nākamā gada 1.aprīļa.

Nākamgad arī plānots mainīt azartspēļu nodokļu un nodevu apmēru.

Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālās vērtības pieaugumu lauksaimniecības zemes īpašniekiem, paredzēts ieviest speciālo kadastrālo vērtību, ko piemēros lauku zemei, kas pārsniedz trīs hektārus.

Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp Zemessardzes un Jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju-glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī Valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai.

Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī desmit miljoni mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Starp deputātu atbalstītajiem priekšlikumiem nākamā gada budžetam ir ierosinājums 2,3 miljonus eiro novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai vēl līdz 2016.gada 31.maijam pašvaldības varētu segt izdevumus par privāto bērnudārzu apmeklēšanu tiem vecākiem, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā.

Deputāti atbalstīja arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas ierosinājumu par 200 000 eiro piešķiršanu Valsts kontrolei, paredzot finansējumu revidentu atlīdzības konkurētspējai, kā arī papildu piecām amata vietām pārkāpumu prevencijas pasākumu un IT drošības nodrošināšanai.

Tāpat deputātu atbalstu guva priekšlikums piešķirt 243 800 eiro Latvijas Radio bigbendam, 250 000 eiro Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta laukuma rekonstrukcijai, 750 000 eiro Cēsu pilsētas stadiona rekonstrukcijai, kā arī 952 000 eiro, lai nodrošinātu Olimpiskā centra “Rēzekne” būvniecību.

Vēl 467 500 eiro tiks piešķirti filmas “Dvēseļu putenis” pabeigšanai, bet 185 027 eiro nākamgad paredzēti, lai pārskatītu Tiesībsarga biroja atlīdzības sistēmu.

Komisija atbalstīja 55 000 eiro piešķiršanu Ārlietu ministrijai, lai nodrošinātu Ārpolitikas institūta darbu divu projektu īstenošanā – “Latvijas ārlietu simtgade: atskats un nākotnes perspektīvas” un “Latvijas drošības un ārpolitikas gadagrāmata 2017”.

Vēl 343 000 pēc deputātu Edgara Putras (ZZS) un Gundara Daudzes (ZZS) priekšlikuma tiks piešķirti Ventspils Augstskolai Irbenes radioteleskopu uzturēšanas izmaksu segšanai. Atbalstu guva arī Jāņa Trupovnieka (ZZS) ierosinājums paredzēt 80 000 eiro Rēzeknes Augstskolai divu datorlaboratoriju izveidei.

Atbalstīts tika arī priekšlikums nākamgad piešķirt 71 000 eiro konkursa rīkošanai komercmediju raidījumu
veidošanai krievu valodā Latgalē. Tāpat tika nolemts piešķirt papildu finansējumu 50 400 eiro apmērā “Rīga TV24” un 153 585 eiro “Re:TV”. Paredzēts, ka šie līdzekļi tiks piešķirti Finanšu ministrijas programmai, kas paredz sabiedrības informēšanu.

Deputāti atbalstīja arī Solvitas Āboltiņas (V), Raivja Dzintara (VL-TB/LNNK) un Kārļa Šadurska (V) priekšlikumu par 110 000 eiro piešķiršanu Kokneses fondam Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas pirmā posma būvniecībai, kā arī Āboltiņas ierosinājumu par 149 374 eiro piešķiršanu Skrundas novadam Rudbāržu pils renovācijai.

Tāpat parlamentārieši vienojās piešķirt 300 000 eiro pētījumam par Latvijas nodokļu sistēmu, ko veiktu Pasaules Banka.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Āboltiņu mēslainē ! Atbildēt

    Latvijai no šādiem padomiskiem dinozauriem ir beidzot jāatbrīvojas.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+