Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. janvāris, 2014
Drukāt

Saeima apstiprina Straujumas valdību (3)

Foto: Saeimas preses dienestsFoto: Saeimas preses dienests

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība “Saskaņas centrs”, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, – Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši – Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību, – Inga Bite un Dāvis Stalts.

Pēc balsojuma Straujuma žurnālistiem sacīja, ka viņa apzinās atbildību, ko uzņēmusies, tāpat kā viņas kolēģi.

Vērtējot atsevišķu Reformu partijas (RP) deputātu nepiedalīšanos balsojumā, Straujuma skaidroja to ar RP ir iebildumiem par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) aicināšanu koalīcijā un arī ar ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) kandidatūras noraidīšanu darbam jaunajā valdībā. Viņa arī piebilda, ka nebija pārsteigta par šādu balsojumu.

Vienlaikus jaunā Ministru prezidente uzsvēra, ka RP valde lēmusi piedalīties šajā valdībā, tāpēc viņa tic, ka RP konstruktīvi strādās. Valdības vadītāja arī atkārtoti pauda, ka ir “svarīgi strādāt, meklēt kompromisus, nevis strīdēties un neko nedarīt”. Viņa arī solīja darīt visu, lai koalīcijas partneri varētu vienoties un par domstarpībām netiktu ilgstoši un bezjēdzīgi diskutēts, bet tiktu pieņemti lēmumi.

Jaunajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā, – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Jaunajā valdībā savu darbu neturpinās līdzšinējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V), tāpat darbu valdībā neturpinās līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis. Pabriks, Viņķele un Valdis Dombrovskis tagad atjaunos Saeimas deputātu mandātu.

Savukārt iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) kļūs par ekonomikas ministru, bet līdzšinējā zemkopības ministre Straujuma pildīs valdības vadītājas pienākumus.

Jauno valdību veidos iepriekšējās koalīcijas partijas – “Vienotība”, Reformu partija (RP), nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī seši pie frakcijām nepiederošie deputāti -, pieaicinot līdz šim opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

“Vienotību” jaunajā valdībā pārstāvēs premjere Straujuma, kā arī veselības ministre Ingrīda Circene, tāpat darbu jaunajā valdībā turpinās līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks, bet par izglītības un zinātnes ministri kļūs Druviete.

“Vienotība” un pie frakcijām nepiederošie deputāti arī turpmāk saglabās atbildību par Satiksmes ministriju, ko turpinās vadīt satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK jaunajā valdībā pārstāvēs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Cilinskis, tieslietu ministre Broka, bet kultūras ministres amatā turpinās darboties pašreizējā ministre Dace Melbārde.

Savus amatus jaunajā valdībā saglabā arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP). Savukārt Ekonomikas ministriju (EM) vadīs Vjačeslavs Dombrovskis.

ZZS jaunajā valdībā ir atbildīga par Zemkopības ministriju (ZM), Labklājības ministriju (LM), kā arī Aizsardzības ministriju (AM), kuras attiecīgi vadīs Dūklavs, Augulis un Vējonis.

Jaunā valdība tika veidota, jo pagājušā gada 27.novembrī pēc traģēdijas Zolitūdē, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata. Toreiz pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu demisionējušais premjers pauda, ka ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas. Dombrovska lēmums atkāpties daudziem bija negaidīts.

Valdis Dombrovskis Latvijas vēsturē iegājis kā ilglaicīgākais Ministru prezidents, vadot trīs valdības pēc kārtas, kā arī esot visvairāk dienu pēc kārtas savā amatā, – valdības vadītāja krēslā viņš pavadījis kopumā 1777 dienas.

Domstarpību par to, kuras partijas veidos jauno koalīciju, nebija. Proti, jau 27.novembrī “Vienotības” līderi pauda, ka jāveido plaša labēji centrisko politisko spēku valdība, kam potenciālie partneri arī piekrita. Tādējādi RP atteicās no iepriekšējās valdības veidošanas laikā pausto nostāju nesadarboties ar ZZS.

Neoficiāli izskanējis, ka vēl pirms Valda Dombrovska atkāpšanās un Zolitūdes traģēdijas ZZS tika aicināta valdībā, tomēr netika panākta vienošanās par ministrijām, kuru vadīšanu uzņemtos ZZS.

Grūtāk veicās ar premjera amata kandidāta meklējumiem. Kaut arī “Vienotība” uzņēmās iniciatīvu arī jaunās valdības izveidē, prezidents divreiz izbrāķēja šī politiskā spēka piedāvātos premjera amata kandidātus. Pirmajā politisko sarunu kārtā prezidents nenominēja nevienu no trīs “Vienotības” piedāvātājiem kandidātiem – Pabriku, Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu un demisionējošā premjera padomnieku Intu Dālderi. Otrajā sarunu kārtā “Vienotība” turpināja piedāvāt Pabrika kandidatūru, tomēr Bērziņš nevēlējās uzticēt viņam valdības veidošanu. Prezidents savukārt norādīja, ka par premjera amata kandidātu varētu kļūt “Vienotības” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) vai arī “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.

Valdības veidošanas gaitā izskanēja arī dažas citas kandidatūras premjera amatam, piemēram, Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, ĀM valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars.

Vēlāk, 5.janvārī, “Vienotības” valde vienojās premjera amatam virzīt Straujumu, kuras kandidatūru atbalstīja koalīcijas partneri. Dienu vēlāk, 6.janvārī, prezidents uzticēja Straujumai jaunās valdības veidošanu.

Jaunās valdības partneriem nebija viegli arī vienoties par atbildības sfēru sadali, un par dažu ministriju – EM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas – vadīšanu notika saspringta cīņa. Valdības partneri piekrita tikai trešajam Straujumas piedāvājumam par amatu sadali.

Pirmajā piedāvājumā atšķirībā no pašreizējā bija paredzēts, ka RP uzņemsies atbildību par Veselības ministriju, ZZS vadīs Ārlietu ministriju, bet “Vienotība” virzīs arī aizsardzības ministru, kā arī izglītības un zinātnes ministru. Pirmais piedāvājums amatu sadalījumam paredzēja izveidot arī īpašu uzdevumu ministra amatu Eiropas lietu jautājumos. Nākamajos piedāvājumos šī iespēja vairs netika vērtēta.

Vēlāk Straujuma nāca klajā ar otru piedāvājumu, kas atšķirībā no pašreizējā paredzēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) būtu ZZS pārziņā, bet aizsardzības joma paliktu “Vienotībai”. ZZS gan vēlāk paziņoja, ka neuzņemsies atbildību par IZM, tad “Vienotības” pārstāvji piedāvāja ZZS vadīt Aizsardzības ministriju, līdz ar to IZM nonāktu “Vienotības” pārziņā. ZZS pēc dienu ilgām pārdomām piekrita šim piedāvājumam.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. A. Pabrika nomaiņa ar R. Vējoni nešaubīgi pierāda, uz kuru pusi virzīsies L. Straujumas valdība

  2. Un tad pār Latviju nolaidās laime… Sūnu ciems iegrima miegā…. Laimdota bija ienākusi istabā…. 😉

  3. Cik reizes viņa ir zvērējusi vairot valsts labklājību un darboties tautas labā?

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+