Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. janvāris, 2013
Drukāt

Saeima atbalsta ieceri paaugstināt valsts uzņēmumu valdes locekļu atlīdzību

Foto - LETAFoto - LETA

Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja ieceri paaugstināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu no seši uz desmit.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa algu nosaka, koeficientu reizinot ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējo darba samaksu. Finanšu ministrijas (FM) prognozētā valstī strādājošo 2012.gada mēneša vidējā darba samaksa bija 478 lati. Līdz ar to 2013.gadā īpaši lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga varētu sasniegt 4780 latus, aģentūru LETA iepriekš informēja FM.

Piemērojot koeficientu, kas nav lielāks par seši, pērn īpaši lielās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga esot bijusi 2784 lati.

Šodien šo likumprojektu atbalstīja 49 koalīcijas deputāti, savukārt 35 opozīciju pārstāvošie deputāti balsoja pret. Vēl septiņi Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji balsojumā atturējās.

Uzrunājot Saeimu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (RP) aicināja atbalstīt šo likumprojektu. Vienlaikus viņš akcentēja, ka neaicina atbalstīt mehānisku valdes locekļu algu paaugstināšanu, bet aicina atklāti Saeimā diskutēt par šo sabiedrībai svarīgu, kaut arī neērtu jautājumu.

Viņš arī sacīja, ka komisijā notika diskusijas par šo likumprojektu un neviens no komisijas deputātiem nebija “ne pilnīgi apmierināts, ne priecīgs” par to, kā izskatās šis sākotnējais piedāvājums, tomēr vairākums piekrita tam, ka šī diskusija ir jāsāk un tai jānotiek atklāti.

Debatēs deputāti arī pievērsās jautājumam par Ministru kabineta noteikumiem, pēc kuriem pērn notika algu palielinājumu vairāku valsts kapitālsabiedrību vadītājiem.

Deputāti kritizēja šādu atalgojuma palielinājumu, Elīna Siliņa uzsvēra, ka koalīcijas deputātiem ir jāuzņemas atbildība arī par savu ministru lēmumiem, tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti Ministru kabinetā. Viņa uzsvēra, ka noteikumi bija diskutabli, vienlaikus vēršot uzmanību, ka arī opozīcijai šie grozījumi nevarēja būt pārsteigums.

Arī parlamentārietis Andrejs Judins (V) uzsvēra, algas palielinājums līdz tādiem apmēriem, kā tas notika, viņaprāt, nav pieņemams. Savukārt deputāts Boriss Cilevičs pauda viedokli, ka pēc valdības atbalstītajām izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, deputātiem “nav citas izejas kā tikai atbalstīt šo valdības ačgārno rīcību”. Vienlaikus viņš aicināja parlamentāriešus domāt ne tikai par to, lai “saglabātu valdības un koalīcijas seju”, bet domāt arī par sociālo taisnīgumu.

Tikmēr deputāte Daina Kazāka (RP) akcentēja, ka ir nepieciešama kopīga centralizēta valsts atalgojuma sistēma valsts pašvaldību un kapitālsabiedrību valžu amatiem un ir jāveido viena caurskatāma, taisnīga, atbildīga atalgojumu sistēma publiskajā sektorā strādājošiem vadītājiem.

Iepriekš FM skaidroja, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība ekonomiskās krīzes apstākļos ir kļuvusi nekonkurētspējīga un pastāv risks zaudēt valdes locekļus ar augstu kompetences līmeni, atbilstošu darba pieredzi, speciālām zināšanām un izglītību. Valdes locekļu atlīdzība 2009.gadā tika samazināta par 52%.

Lai motivētu valdes locekļus turpināt darbu kapitālsabiedrībā, grozījumi likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām paredz pārskatīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu, paaugstinot to no seši uz desmit.

Kā ziņots, pērn novembrī valdība atbalstīja grozījumus noteikumos par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību, kas paredzēja: valsts uzņēmumos ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus latu, valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi varēs saņemt atalgojumu arī par cita amata pildīšanu uzņēmumā. Šo iespēju izmantojušas kapitālsabiedrības “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvenergo” un “Latvijas Valsts meži” (LVM).

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) uzdeva Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību “Latvijas Dzelzceļš” un “Latvenergo” valdes locekļu atalgojuma palielināšana. Viņš aicināja ministrijas šo jautājumu izvērtēt un nākt klajā ar sabalansētāku un piezemētāku risinājumu. Premjers arī vērsa uzmanību, ka Saeimā virzītais likumprojekts paredz krietni zemākus algu griestus, nekā pašreiz kapitāldaļu turētāji attiecīgajās kapitālsabiedrībās ir noteikuši.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+