Kultūra
Kultūrpolitika

Saeima atbalstījusi jauna Kultūras centru likuma projektu0

Foto – Leta

Saeima ceturtdien, 4.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Kultūras centru likuma projektu, kas nosaka kultūras centru statusu Latvijā, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību un attīstības iespējas.

“Kultūras centriem ir būtiska loma, paplašinot kultūras pieejamību pašvaldībās un uzturot dzīvas mūsu tautas tradīcijas. Spilgts piemērs tam ir Dziesmu un deju svētki, kas nav iedomājami bez aktīvās kultūras centru līdzdalības. Tieši kultūras centri ir mājvieta daudziem amatiermākslas un tautas mākslas kolektīviem. Vēl aizvien nav likuma, kas noteiktu kultūras centru statusu un regulētu ar to darbību saistītus jautājums, tādēļ, lai stiprinātu kultūras centru lomu, svarīgi pieņemt šo likumu,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Kultūras centrs ir pašvaldības dibināta sabiedrībai pieejama daudzfunkcionāla starpnozaru kultūras iestāde vai iestādes struktūrvienība, un tā pamatdarbība ir orientēta uz lokālo kultūrvidi un vietējo mērķauditoriju, paredz Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts.

Likumprojekts aptver jautājumus par kultūras centru darbības mērķi, funkcijām, dibināšanu, pienākumiem, tiesībām, finansējumu, kā arī valsts un pašvaldību kompetenci kultūras centru jomā. Paredzēts, ka katrs kultūras centrs būs jāiekļauj kultūras centru reģistrā, lai vienkopus nodrošinātu informāciju par pašvaldību dibinātajiem kultūras centriem.

Jaunā likuma projekts paredz arī ieviest kultūras centru brīvprātīgu akreditāciju. Lai to saņemtu, kultūras centriem būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Plānots, ka akreditāciju izsniegs uz pieciem gadiem un par tās kārtības izstrādi būs atbildīgs Ministru kabinets. Akreditētās iestādes varēs saņemt valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus ar kultūras centru attīstību saistītu projektu un programmu īstenošanai.

Kā iepriekš uzsvēra A.Adamovičs, jaunā likuma projektam vēl nepieciešami pilnveidojumi, lai lemtu par efektīvāko atbalsta veidu: “Svarīgi, lai jaunais regulējums neradītu papildu šķēršļus, bet gan nodrošinātu atbalstu. Būtiski ir neapdalīt mazos kultūras centrus, kam šis atbalsts ir jo īpaši svarīgs. Tāpat aktuāls ir jautājums par brīvprātīgu vai obligātu kultūras centru akreditāciju, par ko iepriekš komisijas sēdē izskanēja pretrunīgi viedokļi. Jāskata plašāk arī jautājums par juridisku personu un privātpersonu dibinātiem kultūras centriem.”

Pašlaik paredzēts, ka likums attieksies uz pašvaldību dibinātiem kultūras centriem, kuri tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts un pašvaldības. Latvijā ir 119 pašvaldības, ko veido 110 novadi un deviņas republikas pilsētas, proti, Rīga, Jūrmala, Valmiera, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Daugavpils, Jēkabpils un Jelgava. Pašvaldībās kopumā ir izveidoti un darbojas 579 kultūras centri, norādīts likumprojekta anotācijā.

Lai Kultūras centru likums stātos spēkā, tas jāskata Saeimā vēl otrajā un trešajā lasījumā.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
Atvērs pētījumu par totalitārisma traumu izpausmēm Baltijas rakstnieku darbos
21 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi
22 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
No Kurzemes līdz Rīgai: Staltu dzimtas stāsti
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Budžeta dēļ valdība nekritīs. Vai vislielākā nemiera cēlāja ir “JKP”?
1 stunda
LL
Lato Lapsa
Latvijā
Savās mājās 90.gadu manierē aplaupīts pazīstams Ventspils uzņēmējs 1
4 stundas
SK
Skaties.lv
Ekonomika
VIDEO. Servisā salauž planšetdatoru un prasa par remontu 340 eiro
1 stunda
SK
Skaties.lv
Pasaulē
Autovadītājs izdzīvo pēc smagas sadursmes ar baļķvedēju
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Satversmes tiesa ierosina lietu par valsts noteikto GMI – 53 eiro mēnesī
1 stunda