Mobilā versija
+6.9°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
27. oktobris, 2017
Drukāt

Saeimā atgriezusies “politiskā griba” (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Ritvars Jansons

Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, Saeimā atgriezusies “politiskā griba” pabeigt otrā pasaules kara dalībnieku likumu. Vakar tas tika izskatīs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, novembra sākumā plānots to apstiprināt arī Saeimā, lai nākamā gada budžetā varētu iestrādāt pieteikumu izskatīšanai nepieciešamos līdzekļus. Īpašus pabalstus veterāniem gan valsts nesola – materiāls atbalsts būšot atkarīgs no pašvaldību atsaucības.

Pirmajā lasījumā Otrā pasaules kara dalībnieku likums Saeimā tika apstiprināts jau pagājušā gada vasarā. Kaut arī likums ir kodolīgi īss (tas sastāv tikai no sešiem pantiem un neaizņem pat vienu A4 lapu), tomēr politiķiem bija nepieciešams vairāk kā gads, lai atrisinātu vairākus neskaidros jautājumus. Šim nolūkam tika izveidota pat īpaša darba grupa vēsturnieka un deputāta Ritvara Jansona (NA) vadībā.

Galvenais strīdus objekts ir par personu loku, kuras būtu atzīstamas par Otrā pasaules kara dalībniekiem. Jansona vadītā darba grupa galu galā piedāvājusi šo statusu piešķirt Latvijas pilsoņiem, kuri bija Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji arī 1940. gada 17. jūnijā un Otrā pasaules kara laikā piedalījās bruņotās cīņās PSRS, Vācijas vai citu valstu militārajos formējumos. Šāda definīcija izslēdz padomju gados iebraukušos nepilsoņus vai naturalizējušos Latvijas pilsoņus, kuri karā piedalījās kā PSRS vai nacistiskās Vācijas pilsoņi. “Šiem cilvēkiem Latvija nevar piešķirt Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, jo tādā veidā mēs uzņemtos atbildību arī par okupētājvalstu rīcību,” paskaidroja R. Jansons. Pret šādu veterānu dalīšanu iebilst “Saskaņas” pārstāvji. “Šī ir politiska izšķiršanās nevis sausi juridisks jautājums. Ja mēs vieniem veterāniem piešķiram statusu, bet citiem – ne, tad likumprojekts nesasniegs savu mērķi – veicināt sabiedrības vienotu attieksmi pret Otro pasaules karu un tā dalībniekiem,” teica deputāts Boriss Cilevičs (“Saskaņa”). Komisijas vairākums tomēr atbalstīja darba grupas piedāvāto variantu.

Likumprojekts paredz, ka Otrā pasaules kara dalībnieki saņems noteikta parauga apliecības un piemiņas krūšu nozīmi, bet nekāds pabalsts vai citādāka materiāla palīdzība no valsts puses netiek plānota. Tā vietā likumā noteikts, ka pašvaldībām ir tiesības (bet ne pienākums) noteikt šiem cilvēkiem kādas sociālās garantijas, piemēram, piešķirot pabalstus vai atvieglojumus. Vairāki deputāti arī pauda cerību, ka šis likumprojekts reģionos veicinās vienlīdzīgāku attieksmi pret veterāniem. Arī “Latvijas Avīze” jau rakstījusi, ka, piemēram, Aleksandra Bartaševiča (“Saskaņa”) vadītā Rēzekne tradicionāli ap 9. maiju dāsni tērējas padomju pusē karojošajiem, bet par latviešu leģionāriem “piemirst”.

Dažādi varianti likumprojektiem par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu parlamentā tiek vērtēti vismaz piecus gadus, bet ekspertu vidū diskusija par šo jautājumu ilgst jau kopš neatkarības atgūšanas. Paši sirmie veterāni jau joko, ka diez vai sagaidīs šī likuma pieņemšanu. “Līdz šim parlamentā pietrūka politiskās gribas. Tas tiešām ir sarežģīts politiskas un juridisks lēmums, jo pirmo reizi vēsturē tiek vienādoti abās frontes pusēs karojušie,” vilcināšanos skaidro R. Jansons. Viņš ir optimistisks, ka likums otrajā lasījumā varētu tikt pieņemts nākamceturtdien, bet galīgajā lasījumā – novembra beigās, lai plānotos izdevumus varētu pagūt iestrādāt arī nākamā gada budžetā. Tieši neskaidrība ar finansējumu pašreiz esot vienīgais, kas šī projekta virzību varētu aizkavēt.

Pēc Iekšlietu ministrijas aptuvenām aplēsēm Latvijā šobrīd kopumā varētu būt ap 3000 cilvēku, kuriem pienāktos likumā noteiktais statuss. Lai to iegūtu viņiem būs jāvēršas ar pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kas sadarbībā ar citām institūcijām un ekspertiem izvērtēs pieteikumus un četru mēnešu laikā pieņems lēmumu. Šiem mērķiem PMLP nākamajos piecos gados būšot nepieciešami vairāk kā 312 000 eiro.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. pagaidīja kamēr apmirst un tagad tēlo rūpes …

  2. Kam šis likums vajadzīgs, tā arī nesapratu no raxta.
    Kurš man var atņemt kaut, piem., Angolas karotāja statusu, ja es tur biju un manas nozīmītes, apbalvojumi, uzšuves un ievainojumi ir īstie, ja ir. Kam man vēl citas?

  3. lLatvija 2. pasaules karā nav piedalijusies.

Draugiem Facebook Twitter Google+