Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Saeima atkal atliek lemšanu par Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju

Foto - LETAFoto - LETA

Saeima ceturtdien atkārtoti svītroja no darba kārtības jautājumu par Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju, aģentūra BNS uzzināja parlamentā. Ceturdienas darba kartībā bija iekļauts jautājums par Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju, kura izskatīšanu atlika jau pirms nedēļas, bet ar 49 deputātu balsīm par un 38 balsīm pret jautājums atkal tika svītrots no darba kārtības.

Latvija nekvalificējas un pagaidām nevar kvalificēties visiem hartas 4.panta punktiem. Šis pants “Tiesības uz taisnīgu atalgojumu” 1.punktā nosaka strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Šis pants Labklājības ministrijas (LM) skatījumā būtu ratificējams daļēji, atzīstot strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par virsstundu darbu un strādājošo vīriešu un sieviešu tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgas vērtības darbu.

Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija iepriekš izsaukusi skaļas diskusijas starp tiesībsargu Juri Jansonu un LM, punktā, kas nosaka iedzīvotāju tiesības uz taisnīgu atalgojumu. Tiesībsargs aicināja ratificēt hartu pilnā apmērā un tās prasību apmierināšanai palielināt minimālo algu Latvijā līdz 300 latiem pašreizējo 200 latu vietā.

Par šo jautājumu parlamentā bija paredzēts lemt jau pirms nedēļas, bet tas izslēgts no Saeimas darba kārtības. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens norādīja, ka tas darīts, jo deputāti vēlējušies iedziļināties vairākos diskusijas izraisījušajos hartas pantos. Turklāt hartā noteiktais nav vēlamības formā, bet ir reāli jāapzinās, vai valsts hartas prasībām spēj kvalificēties.

Lolita Čigāne(attēlā), kas arī bija viena no deputātēm, kura parakstīja lūgumu atlikt šā jautājuma izskatīšanu, paskaidroja, ka deputātiem vēl jāvienojas par labākiem mehānismiem, ar kuriem samazināt sociālo nevienlīdzību pēc būtības, nevis vienkārši pieņemt deklaratīvas normas.

“Pašlaik mēs strādājam koalīcijā kopā, lai viens otru pārliecinātu, ka konkrēti, taustāmi mehānismi, kā mazināt sociālo nevienlīdzību un nabadzību, ka tiem vajadzētu dot priekšroku, nevis runāt par deklaratīvām lietām,” teica Čigāne.

Konkrētus mehānismus varētu ieviest 2014.gadā un 2014.gada budžeta ietvaros, paredzēja Čigāne. Patlaban gan konkrētu risinājumu vēl nav, bet ir skaidrs, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklī ir vajadzīgi progresivitātes principi, uzsvēra deputāte.

“Mums ir jāsaprot, ka tad, kad mēs runājam par sociālo nevienlīdzību, mums ir jādomā par to, kā dot motivāciju cilvēkiem pašiem mēģināt izķepuroties,” sacīja Čigāne un atzina, ka šiem cilvēkiem ir nepieciešams atbalsts, bet ar pabalstu palīdzību cilvēkus var novest “zināmā mērā apburtā lokā, no kura viņi netiek ārā”.

Latvija tāpat vien daļēji atbilst to hartas pantu prasībām, kas nosaka tiesībām uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību, vecu cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību.

Latvija, apņemoties aizsargāt savu iedzīvotāju sociālās tiesības, hartu parakstījusi 2007.gada 29.maijā.

Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961.gada 18.oktobrī Turīnā un stājās spēkā 1965.gada 26.februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis. 1997.gada 29.maijā Latvija parakstīja hartu un 1991.gada protokolu ar hartas labojumiem. 2003.gada 26.septembrī stājās spēkā 1991.gada protokols ar hartas labojumiem.

Pārskatītajā hartā ir iekļautas visas tiesības, kas paredzētas 1961.gada hartā un tās 1988.gada papildu protokolā, paplašināta šo tiesību darbības joma, kā arī ir iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.

Pašlaik hartu pilnā apmērā ratificējušas vien dažas valstis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+