Latvijā
Politika

Saeima attiecina likumus arī uz eņģeļiem 16


Latvijas reģionu apvienības (LRA) frakcijas deputāts Ivars Brīvers atgādināja kolēģiem, ka stājoties amatā, viņi devuši zvērestu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. “Piedāvātais likumprojekts ir kārtējais precedents, kuru pieņemot, mēs nevis stiprināsim, bet vājināsim latviešu valodu,” uzsvēra Brīvers, kurš pats savulaik darbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā.
Latvijas reģionu apvienības (LRA) frakcijas deputāts Ivars Brīvers atgādināja kolēģiem, ka stājoties amatā, viņi devuši zvērestu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. “Piedāvātais likumprojekts ir kārtējais precedents, kuru pieņemot, mēs nevis stiprināsim, bet vājināsim latviešu valodu,” uzsvēra Brīvers, kurš pats savulaik darbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā.
Foto LETA

Saeima šodien nodeva skatīšanai Tautsaimniecības komisijā grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai atvieglotu jau agrīnā stadijā esošiem uzņēmumiem iespējas pretendēt uz dažādiem valsts atbalsta mehānismiem. Sekojot uzņēmēju žargonam, grozījumu autori likumā privātos investorus sauc par “biznesa eņģeļiem”. Tas izraisījis citu deputātu neapmierinātību.

Latvijas reģionu apvienības (LRA) frakcijas pārstāvis Ivars Brīvers atgādināja kolēģiem, ka stājoties amatā, viņi devuši zvērestu stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. “Piedāvātais likumprojekts ir kārtējais precedents, kuru pieņemot, mēs nevis stiprināsim, bet vājināsim latviešu valodu,” debatēs teica Brīvers, kurš pats savulaik darbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā.

Deputāta sašutumu izraisījis likumprojekta autoru piedāvājums normatīvajā aktā lietot uzņēmēju žargona terminu “biznesa eņģeļi”. Tas ir no angļu valodas (business angels) ievazāts apzīmējums privātajiem investoriem, kuri gatavi ieguldīt savu kapitālu, pieredzi vai zināšanas jaunuzņēmumā, nepretendējot uz kompensāciju neveiksmes gadījumā. Latvijā ir reģistrēts pat organizācija “Biznesa eņģeļu asociācija”, bet lielākoties šis apzīmējums tiek izmantots sarunvalodā. Brīvers izpētījis, ka pat ASV un Lielbritānijā šāds apzīmējums normatīvajos aktos netiek lietots. “Un pat ja tā būtu, tas nebūtu arguments, lai šo nejēdzīgo vārdu savienojumu lietotu Latvijas likumos. Tāpat arī fakts, ka šādu jēdzienu jau lieto sarunvalodā. Ja likumos rakstīt visus tos vārdus, kādi tiek lietoti ikdienā, tad pieklājīgā sabiedrībā nemaz šos likumus nedrīkstētu lasīt,” norāda deputāts, aicinot likumprojekta autorus vispirms konsultēties ar Terminoloģijas komisiju un tad nākts atgriezties Saeimā ar uzlabotu grozījumu projektu. Brīvers arī piedraudēja – gadījumā, ja šis jēdziens tiks atstāts, viņš pieprasīs, lai likuma ievadā tiktu definēts arī termins “eņģelis”.

Neskatoties uz Brīvera iebildumiem, vairums klātesošo tomēr atbalstīja Jaunuzņēmumu likuma grozījumu nodošanu komisijai. “Starp lasījumiem mēs konsultēsimies ar valodniekiem un pilnveidosim neskaidros jēdzienus,” pēc sēdes solīja viens no likumprojekta autoriem Jānis Upenieks (“Vienotība”).

Jaunuzņēmumu likums stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī. Pašlaik Latvijā darbojoties aptuveni 320 jaunuzņēmumu, kas kopumā esot spējuši piesaistīt investīcijas vairāk kā 200 miljonu eiro apmērā. Jaunie grozījumi ļaus jaunuzņēmumu nozarei paplašināt atbalsta saņēmēju loku. Pirmkārt, tiks paplašināts kvalificēta riska kapitāla investora definējums, ļaujot atbalstam kvalificēties arī tiem jaunuzņēmumiem, kuri saņēmuši vismaz 15 000 eiro agrīnas riska kapitāla investīcijas no “biznesa eņģeļiem” un akcelerācijas programmu ietvaros. Otrkārt, ja līdz šim par atbilstošām tika uzskatītas tikai investīcijas jaunuzņēmuma pamatkapitālā, tad līdz ar grozījumiem atbalstam varēs kvalificēties arī tie jaunuzņēmumi, kas riska kapitāla ieguldījumus saņēmuši kā konvertējamo aizdevumu un akciju emisijas uzcenojumu. Treškārt, likumprojekts paredz izmaiņas, kas skar pašu jaunuzņēmumu, palielinot investīcijas saņemšanas periodu. Tādejādi, ja jaunuzņēmuma sākotnējā investīcija ir bijusi vismaz 150 tūkstoši eiro liela, uzņēmums varēs kvalificēties nevis uz vienu atbalsta periodu, bet uzreiz uz diviem. Tāpat paredzēts, ka atkārtotu ieguldījumu gadījumā investors varēs būt arī saistīta persona.

LA.lv