Saeimā diskutē par nacionālo informatīvo telpu 2
Saeimā trešdien notiek publiska diskusija par sabiedrisko mediju pārvaldību un nacionālās informatīvās telpas aizsardzību. Dikusijas nosaukums ir „Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredze Latvijas reformas priekšlikumu gaismā. Latvijas reformas atsevišķi aspekti”.
12.Saeimas spīkere Ināŗa Mūrniece (NA) uzsvēra, ka trešās valstis Eiropas vienoto mediju tirgu izmanto pretēji kopējām Eiropas demokrātiskajām un atvērtības vērtībām. Viņa kā būtisku uzdevumu uzskata šīs situācijas novēršanu.
“Diemžēl mēs redzam, ka tas notiek. Mums ir svarīgi uzlabot mediju reģistrācijas procesu, lai medija jurisdikcija – vieta, kur tas ir reģistrēts – sakristu ar tā saimnieciskās darbības vietu, tā mediju auditorijas mērķa valsti,” sacīja I.Mūrniece.
Vēl pirms diviem gadiem Latvija bijusi teju vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā nebija savas atsevišķas par mediju politikas veidošanu atbildīgas institūcijas izpildvarā, nebija savas ilgtermiņa mediju politikas. Patlaban Kultūras ministrijā strādā Mediju politikas nodaļa un ir izstrādāti nepieciešamie politikas plānošanas dokumenti, kuru izskatīšana ir valdības darba kārtībā. No šo dokumentu virzības lielā mērā būs atkarīgs tas, kā mēs varēsim veidot savu nacionālo informatīvo telpu, uzskata Saeimas priekšsēdētāja. .
Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka Latvijai ir arī virkne mājasdarbu, un viens no tiem – izbeigt jau ilgstošo interešu konfliktu, kas līdz šim pastāvējis saistībā ar pašreizējo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma redakciju, proti, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu regulators vienlaikus ir arī sabiedriskā medija kapitāldaļu turētājs.
Semināra dalībnieki iepazīstas ar Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredzi Latvijas situācijas kontekstā. Pasākuma dienaskārtībā ir arī diskusija par priekšlikumiem Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldības reformai. Diskusijai var sekot tiešsaistē Saeimas mājas lapā.
Semināru un publisko diskusiju „Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredze Latvijas reformas priekšlikumu gaismā. Latvijas reformas atsevišķi aspekti” organizē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Kultūras ministrija un Konrāda Adenauera fonda Rīgas birojs.
