Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. jūlijs, 2014
Drukāt

Saeima gatavojas atgriezt “padomju laikus”
 ar uzņēmumu padomēm (19)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica

Aizsedzoties aiz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, Saeimā tiek bīdīts cauri jauns Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums, kas cita starpā paredz valsts uzņēmumos atjaunot padomes, kas savulaik tikušas dēvētas par partiju “barotavām”.

Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP), kas pagājušonedēļ Saeimas sēdē ziņoja par šo likumprojektu, gan sola, ka jaunās padomes no vecajām atšķiršoties kā diena pret nakti. “Faktiski vienīgais kopīgais tām būs vārds “padome” un tas, ka tajās strādā cilvēki, nevis citplanētieši,” apgalvoja deputāte. Iepriekš padomes galvenokārt tika kritizētas par diviem trūkumiem. Pirmkārt, amati tajās tika piešķirti partijām pietuvinātiem cilvēkiem, kuriem bieži vien nebija nekādas saistības ne ar konkrēto jomu, ne uzņēmējdarbības vadību. Otrkārt, padomju locekļi saņēma nesamērīgi lielas algas. Tādēļ šīs struktūrvienības tautā jau bija iesauktas par “partiju barotavām”. Kalniņa-Lukaševica apgalvo, ka jaunais likumprojekts šos trūkumus novērsīšot: “Pirmkārt, atšķirīgas būs funkcijas, jo padomes būs atbildīgas par stratēģisko plānu izstrādi un kontroli. Otrkārt, likumā tiek stingri noteikts, ka padomē tiek virzīti nozares profesionāļi, kā arī noteikti atalgojuma veidošanās principi, lai tas būtu samērīgs.”

Saeimā otrajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka par padomes locekli drīkst būt fiziskā persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina padomes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi. Kalniņa-Lukaševica atzina, ka šie kritēriji ir diezgan vispārīgi un, visticamāk, uz trešo lasījumu tie tiks padarīti stingrāki, kā arī precizēti īpašos Ministru kabineta noteikumos.

Plānots, ka padomes locekļu atlīdzību noteiks akcionāru sapulce un Ministru kabineta izdoti noteikumi, ņemot vērā atalgojumu līdzīga izmēra privātajās kapitālsabiedrībās vai nozarē kopumā. Reizi gadā padomes locekļi drīkstēs saņemt prēmiju, bet ne vairāk kā četru mēneša atlīdzību apmērā.

Likums paredz, ka uzraudzības modelis ar padomju atjaunošanu no 2016. gada 1. janvāra attieksies tikai uz lielākajiem uzņēmumiem. Taču kopumā padomju atjaunošana varētu notikt trijos līdz desmit lielākajos uzņēmumos.

Tāpat likums paredz izveidot īpašu koordinācijas institūciju, kas izstrādās valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas, sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumus par darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem, konsultēs Ministru kabinetu, nodrošinās informācijas publiskošanu par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām, kā arī ikgadēja publiska pārskata sagatavošanu par valstij piederošajiem aktīviem. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, vai šī institūcija tiks veidota kā atsevišķs birojs vai kā struktūrvienība kādā no ministrijām vai Pārresoru koordinācijas centrā.

Kalniņa-Lukaševica un citi padomju atjaunošanas aizstāvji apgalvo, ka to pieprasa OECD, jo organizācija uzstājot, ka uzņēmumiem jābūt pārvaldītiem no politikas atdalītā veidā. Šo viedokli OECD pārstāvji šī gada aprīlī esot pauduši vēstulē ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP), par to esot runāts arī ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Valsts uzņēmumu padomes tika likvidētas 2009. gada jūnijā, Valda Dombrovska pirmās valdības laikā. Taču augsne šim lēmumam pēc “Jaunā laika” frakcijas uzstājības tika sagatavota jau Ivara Godmaņa koalīcijā, kaut arī toreizējais premjers tam pretojies visiem spēkiem. “Ak tad tagad viņiem OECD prasības parādījušās. Bet vai tad pirms pieciem gadiem nebija OECD?” ironiski jautāja Godmanis. Tomēr viņš nevēlējās sīkāk komentēt pašreizējās koalīcijas vēlmi atjaunot padomes. “Tā būtu tikai tāda atriebīga tīksmināšanās. Lai sniegtu profesionālu vērtējumu, jāiepazīstas ar piedāvāto likumprojektu,” paskaidroja ekspremjers.

Daudz skarbāka savos izteikumos ir Saeimas deputāte Ilma Čepāne (“Vienotība”), kas pirms pieciem gadiem “Jaunā laika” rindās bija galvenā cīnītāja par padomju likvidēšanu. Tagad viņa “Vienotības” frakcijā palikusi gandrīz viena. “Būtībā mēs atgriežamies pie 2009. gada situācijas. Likums neparedz kritērijus ne valdes locekļu, ne padomes locekļu atalgojumam. Un priekšā vēl ir trešais lasījums. Tādēļ es aicinu kolēģus nekautrēties, bet iesniegt priekšlikumus, ka padomes tiek izveidotas jau ar 2015. gada 1. janvāri, nevis ar 2016. gada 1. janvāri, jo daudziem no šeit sēdošajiem, kas netiks pārvēlēti, tās noderēs,” Saeimas debatēs ironizēja Ilma Čepāne. Balsojumā pret padomju atjaunošanu bija tikai Čepāne, Andrejs Judins (“Vienotība”) un Augusts Brigmanis (ZZS).

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Atvainojos – var…

  2. Lauku Avīze atkal demonstrē savu izcilo latviešu valodas prasmi. Atgriezt vat konservu kārbu…

  3. birokratija pampst Atbildēt

    Bet kolektīvā bezadbildība stāv kā mūris starp birokratiem un publiku.

  4. Turpinājumā- padomes valsts un pašvaldību aģentūrās,muzejos,kinoteātros,namu pārvaldēs!

  5. Pret padomju atjaunošanu valsts uzņēmumos Saeimā nobalsoja tikai Ilma Čepāne,Andrejs Judins (“Vienotība”) un Augusts Brigmanis (ZZS)! Tātad arī visi NA Saeimas frakcijas deputāti dzi
    ļā vienprātībā (ieskaitot,protams,Ingunu Rībenu) atbalstīja “Vienotību”! Izskatās,ka nav pat vairs jājautā,kuru intereses aizstāv NA! Nav vajadzīgs NA vairs ne tikai lats,bet arī progresīvais ienākuma nodoklis un samazinātā PVN likme pārtikai!Ejam pa Dombrovska nosprausto kursu!

  6. Vai,vai ,vai! Visvairāk pārsteidz balsojums! Vai Saeimā tikai tik vien deputātu,kuri necer, ka varbūt viņiem nāksies pierukšķēties pie atjaunotajām silēm?

  7. Balsojumā par padomju atjaunošanu nebija pret neviens pats Nacionālās apvienības deputāts??????!!!!

  8. Bez valdēm un padomēm,vēl arī īpaša koordinācijas institūcija?! Cik daudz gan jaunu darba vietu būs savējiem!!!! Un kādos tempos,lai paspētu vēl līdz Saeimas vēlēšanām!!! Nāksies izskatīt Saeimā steidzamības kārtā!

  9. Apetīte rodas ēdot Atbildēt

    Ar ministriju parlamentāro sekretāru amatiem eksministriem,Vienotībai vairs nepietiek!

  10. Jaunās padomes atšķirsies no vecajām kā diena pret nakti! Bet valdes tajā pat laikā tiks saglabātas kā partiju barotavas?! Ar visām divkāršotajām algām,prēmijām un pat milzīgajiem sociālajiem pabalstiem,pēc darba līgumiem ar nozaru arodbiedrībm? Bez saistības ar konkrēto jomu?!Bez konkursiem?

  11. Algas valsts uzņēmumu valdēm valdība jau dubultoja! Tik pat lielas algas nāksies maksāt arī valsts uzņēmumu valdes pārraugošajām padomēm! Bet nauda taču kokos neaug!

  12. Visu varu Padomēm un komisāriem! Atbildēt

    “Ekonomikas ministrija(EM) rosinās atjaunot pirms diviem gadiem likvidētās padomes valsts uzņēmumos,šovakar ziņoja Latvijas televīzijas raidījums “De facto”.
    “Mēs noteikti nāksim ar ierosinājumu,pretrunīgi vērtētu,atjaunot valsts uzņēmumos padomes,kas atbilst labiem pārvaldības principiem. To likvidācija nebija tas labākais lēmums no uzņēmumu pārvaldības principu vadības viedokļa”,raidījumam teica EM valsts sekretārs Juris Pūce.”
    Skat.”EM rosinās atjaunot likvidētās uzņēmumu padomes”,TVNET/LETA/LTV “De fcto,22:25,24.aprīlī 2011.

  13. Lielie ” reformatori” un cīnītāji pret oligarhiem gatavo sev vietas padomēs?

    • Kā tajā dziesmā. Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala…
      Šķiet, ka, piesedzoties ar OECD, deputāti sagatavo sev atkāpšanās ceļu.
      Tas, ka bijušie politiķi ir padomēs, nav nekas neparasts. Taču pie mums tas izpildījums ir un diemžēl arī paliks perverss.

  14. A kas kaitēja padomju laikam?ndzīvot bija daudz vieglæk nekā šajaā zagļu pilnajā miskastē!

  15. skaidrs , ka padomes būs pie vadības siles tikušo partijas biedru barotavas.Kādi tur speciālisti ? Vai tas izglītībā kāds domāja par speciālistiem ? Te pedagoģijas priekšgalā antropologs, te ekonomists, te lingviste…. Kur pedagogs ? ko ?

  16. Cik saprotu tad tagad jaatceļ valdes locekļi ar mistiskām algām , kas vērstas uz sevi un tā vieta radam padomes, valsts uzņēmumos, kuras pārvalda cilvēki ar atiecīgo nozaru zināšanām ar partiju nesaistītiem, kas nes pilnu atbildību par nolaidību, vai izsaimniekošanu. Viņu pienākums ir nest peļņu valstīj, ne savai kabatai un algai jābūt samērīgai, nevis miljonāru radīšanai pāris gadu laikā, kas ir valsts naudas piesavināšanas un uzņēmumu isaimniekošana

  17. Padomes jeb Supervisory Board ir paredzēts kā jēdziens Komerclikumā, un tur precīzi pateikts kāda ir Padomes atbildība.
    Padomi ieceļ Akcionāru sapulce – valsts uzņēmumu gadījumā – ministrija. Par kādu politisku atdalīšanu tad var būt runa?
    Kas tad būs tie varenie pārstāvji padomēs, ja ne partijas biedri? Ar atbilstīgiem “pienākumiem “pret partiju ko tie pārstāv?
    Ir jau piemēri kā ar šo problēmu tiek galā, bet tas jau jāskatās piem. Zviedrijā kur STYRELSE AKADEMIEN ir profesionāļu grupa, kas piedāvā kandidātus gan Valžu, gan Padomju amatos…..
    Tik mums – tas nesasniedzams līmenis, diemžēl

  18. Ka tik Čepānei nav taisnība

Draugiem Facebook Twitter Google+