Partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Foto-LETA

Saeimā iesniedz parakstus par Kopdzīves likuma iniciatīvu 41

Šodien, 15. janvāri, partijas “Latvijas attīstībai” valdes priekšsēdētājs un iniciatīvas “Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā” autors Juris Pūce iesniedzis Saeimā minētās iniciatīvas parakstus, lai uzsāktu Kopdzīves likuma apspriešanu parlamentā, portālu la.lv informēja J.Pūce.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Kopā par Kopdzīves likuma iniciatīvu parakstījušies 10 276 cilvēki, un tuvākajā laikā izstrādātais likumprojekts tiks skatīts Saeimā.

J.Pūce skaidro, ka valsts esošai varai, pieņemot Kopdzīves likumu, ir iespējams nodemonstrēt izlēmību un ieņemt aktīvu lomu sabiedrībā nozīmīgu problēmu risināšanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Saeimai šī ir lieliska iespēja pierādīt, ka tā spēj risināt Latvijai nozīmīgas problēmas un nodrošināt vienlīdzīgu tiesisko aizsardzību visām Latvijas ģimenēm. Ir jābeidz šķirot ģimenes labajās un ne tik labajās. Valstij ir jārada tiesisks regulējums, reaģējot uz sabiedrībā notiekošajām tendencēm – šobrīd lielākā daļa bērnu dzimst ārpus laulības un pāri aizvien mazāk izvēlas slēgt laulības saites, tādējādi negūstot tiesisku aizsardzību no valsts. Atbilstoši 2014. gadā Latvijas Zvērinātu notāru padomes un pētījumu centra “SKDS” veiktajai aptaujai, 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu. Tāpat arī viendzimuma ģimenēm, kuras ir daļa no mūsu sabiedrības, šobrīd nav nekāda valsts aizsardzības mehānisma. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka Kopdzīves likums Latvijā tiek pieņemts un ģimenes – aizsargātas,” skaidro J.Pūce.

Latvija šobrīd ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurā nepastāv Kopdzīves likums vai tam līdzīga juridiska forma.

Iniciatīvas autori norāda, ka šobrīd valsts apgrūtina nelaulātu pāru dzīvi, bieži vien radot necilvēcīgas situācijas. Piemēram, partneris, kura nelaulātais dzīvesbiedrs cietis negadījumā, nedrīkst pieņemt nepieciešamos medicīniskos lēmumus sava dzīvesbiedra vietā. Nelaulāts dzīvesbiedrs nesaņem sava partnera kopšanas tiesības invaliditātes gadījumā. Nelaulāti dzīvesbiedri nesaņem nodokļu atvieglojumus, nevar mantot, nesaņem atbalstu no valsts vai pašvaldības dzīvesbiedra bojāejas gadījumā.

Kopdzīves likums paredz šis un vēl daudzas neuzskaitītas, bet daudzām ģimenēm aktuālas problēmas, risināt. Kopdzīves likuma projekts ir izstrādāts pēc Igaunijā pieņemtā Kopdzīves likuma parauga. Tas paredz iespēju nelaulātiem pāriem iespēju pie notāra reģistrēt savu kopdzīvi, kas nodrošinās atbilstošas civilas un administratīvās tiesībās. Papildus tam Kopdzīves likumprojekta iniciatīvā iestrādāts mehānisms, kas paredz arī faktiskā kopdzīvē dzīvojošu pāru tiesības uz valsts aizsardzību.