Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
15. septembris, 2016
Drukāt

Saeimā debates, kas var būt “latvietis” pēc pases (5)

pase2_db_4

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, kas paredz atvieglot pilsonības reģistrāciju ārvalstniekiem ar latvisku izcelsmi.

Grozītais likums dod iespēju mainīt tautības ierakstu uz “latvietis” vai “lībietis (līvs)” arī personai, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību ar nosacījumu, ka tā var apliecināt savu latvisko izcelsmi. Līdz šim mainīt tautības ierakstu varēja persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss.

Veikt tautības ieraksta maiņu ārzemnieki Latvijā nevar, bet, ja šīs personas nāk no valstīm, kur tautības ieraksts netiek fiksēts, tām nepastāv arī iespēja mainīt tautību pēc šo valstu likumiem. Neskatoties uz to, ka attiecībā uz šīm personām izpildās citi Pilsonības likuma nosacījumi, tautības ieraksta dēļ Latvijas pilsonību tās var iegūt, tikai nodzīvojot atbilstošu gadu skaitu un nokārtojot naturalizācijas procedūru, teikts likumprojekta anotācijā.

Personai, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, likums jau patlaban nosaka pienākumu ar dokumentiem apliecināt latvisko izcelsmi un latviešu valodas zināšanas.

Saeima no likumprojekta šodien izslēdza otrajā lasījumā iekļauto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu „latvietis”. Šāda iespēja bija plānota Latvijas pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot valsts valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai.

Saeimas debašu laikā deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) izteicās, ka viņam nebūtu žēl, ka kolēģa Andreja Judina (“Vienotība”) pasē būtu ieraksts “latvietis”, taču viņam būšot ļoti žēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ierēdņu, kuriem varētu nākties pārbaudīt, vai pretendents ir atbilstošs ierakstam “latvietis”, kā arī piederīgs latviešu kultūrai.

Deputāts ironiski prognozēja, ka PLMP ierēdņiem nāktos pārbaudīt to, kā ieraksta “latvietis” pretendenti dejo plaukstiņpolku, vai to, cik tautasdziesmu prot. “Tas varētu ierēdnim būt par smagu,” ironizēja Līdaka.

Tāpat politiķis pauda pārliecību, ka to, vai pretendents jūt piederību latviešu kultūrai, pierādīt ir ļoti sarežģīti. “Jums būtu grūti noteikt, kādas ir manas patiesās jūtas pret jums [Judinu]. Jūs varat nojaust tās, bet tās noteikti nav pierādāmas. Sajūtas nekādi nevar kalpot par pierādāmu faktu,” uzskata Līdaka.

Savu kritiku neslēpa arī Inguna Rībena (NA), kura priekšlikumu nodēvēja par vienu no absurdākajiem Saeimas vēsturē, kas teju novedīšot pie 1918.gada Latvijas Republikas pamatu graušanas. “Vai tiešām nav nekādu robežu?” viņa retoriski vaicāja.

Rībena izteicās, ka priecātos, ka ar tik vienkāršiem veidiem varētu palielināt latviešu skaitu. Viņa arī ironiski ierosināja uzņemt vairākus miljonus imigrantu. “Pamācīsim latviešu valodu, un latvietis gatavs, nebūs vairs jārisina demogrāfijas problēmas. Absurds,” izteicās parlamentāriete.

Tikmēr Judins vairākkārt uzsvēra, ka nav paredzēti nekādi pārbaudījumi, lai noskaidrotu, cik lielā mērā persona izjūt piederību latvietībai. “Tas ir pašidentifikācijas jautājums. Ja persona uzskata, ka ir latvietis, nevienam nav pamata apšaubīt viņa attieksmi,” pauda Judins.

Arī vairāki citi konkrētās normas atbalstītāji uzsvēra, ka likuma izmaiņu mērķis nav ieviest kādas latvietības pārbaudes, bet gan demonstrēt latviešu un valsts atvērtību, kas varētu veicināt sabiedrības saliedētību, taču viņi palika mazākumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. … Kas par savartitsu muldejumu … kas var saprast, kas ir noticis, kas pienemts un kas atstats … te jau vajadziga vai pat advokata palidziba, vai jaizlasa pats pienemums!!!

    … ‘ … sodien … izsledza otraja lasijuma ieklauto normu, kas paredzeja pilsonim bez latviskas izcelsmes mainit savu tautibas ierakstu pret ierakstu LATVIETIS’ … ja dzivojis Bezabrene 15 gadus un prot valsts valodu un piedalas musu kultura u.t.t.

    … Labi ! Mes izdzivosim viltigo spiedienu, kas rodas no pasaules klaidoniem !!!

  2. Nav !!!!TĀDA KRIEVA,KURŠ gribētu un SPĒTU !! pārvērsties par latvieti.NEVIENS un NEKAD !!!Izlikties priekš izdevīguma,to gan var,BET ,ja būs jāizšķiras par ko nopietnu starp krievisko un latvietību, bez variantiem,krieviskais ņems virsroku !Aeī pašam Judinam! Citādi tas būtu PRET gēnos iekodēto un vecāku ieguldīto !!Pie tam tā būtu statistikas viltošana !!!!Krievijas TV jau nez kapēc noreaģēja,ka krievu pilsoņiem liedz kļūt par latviešiem.Ja būtu otrādi,- brēktu,ka gribam okupantus asimilēt. Tās ir bpupu mizas,JO raždjonnij polzac,ļetac – ņe možet !!!!!!
    Jautājums Judinam un Co : “KURĀ gorodā vai ciemā var atrast TĀDU kaut vienu krievu? Un KURAM un KAPĒC tas vajadzīgs,jo nekur,pat pasē to neraksta!
    JA jūties kā letiņš,tad ne jau ar likumu,bet ar TIKUMU un DARBĪBU !!!!!
    Deputātiem darīt nav ko???Lai palīdz RD un Ušakam ielas labot un sakārtot OkupāCIJAS MUZEJU !!!
    lAI PIEŅEM LIKUMUS KAS neļauj BŪT nekur !!! PAR DEPUTĀTU bez LABĀM VALSTS VAL.ZINĀŠANĀM.

  3. Nācija ir vēsturiski radusies noteikta etnosa kopa, bet tautība ir piederība šai noteiktai vēsturiskai kopībai.Tāpēc jau pastāv krievi, vācieši, franči, angļi, lietuvieši, latvieši, igauņi un citas tautības ar savu atšķirīgo valodu, kultūru, reliģiju un noteiktu teritoriju, kuru tie vēsturiski apdzīvo un uz šo pazīmju pamata ir nodibinājuši savas nacionālas valstis – Krieviju,Vāciju, Franciju, Angliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, utt. Pamatnācija šajās valstīs parasti dominē gan pēc skaita, gan pēc valodas un kultūras pazīmēm. Piederību noteiktam etnosam raksturo arī noteikta ģeneoloģiskā sabiedrības struktūra. Tāpēc piemēram, vācietis, kura senču izcelsme 3 paaudzēs pieder vācu tautībai, nu nekādi nevar pēkšņi kļūt par latvieti tikai tāpēc, ka viņš atbraucis no Vācijas un 15 gadus nodzīvojis Latvijā. Tas būtu absurds!

  4. latviesi ir tie kas 90 gadu sakuma gaja un pieradija ka vinu vecaki un vecvecvecaki ir dzimusi latvija .Kada vella pec krieviem un parejiem vajag pase rakstit.Tapat vini nesapratis,musu mentalitati. es dzivoju irija 15 gadus un es negribu nemt dubult pilsonibu .Man vecaistevs bija legionars un es nezinu vai tas utes kas ir valdiba vispar var nesat vardu latvietis

  5. Krievvalodīgie vienalga negribēs būt latvieši, arī ja neviens nevar paskaidrot kas tie tādi Latvijā dzīvo, jo viņi (krievijieši) iedomājušies, ka latvieši ir kāda tīra rase un latviešus idiotiski sauc par LATVIJIEŠIEM.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (5)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+