Latvijā
Politika

Saeima lems par obligātās aizsardzības mācības ieviešanu vidusskolās 16

Foto – Dainis Bušmanis

Saeima drīzumā lems, vai aicināt Ministru kabinetu pakāpeniski iekļaut valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidusskolās.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien atbalstīja lēmumprojektu par Izglītības un zinātnes ministrijas un Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotā plāna ieviešanu. Tajā paredzēta obligātas militārās mācības iekļaušana izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā.

Saeimas lēmuma projekts paredz, ka no 2018./2019.gada tiktu piedāvāts apgūt šo mācību izglītības iestādēs kā pilotprojektu. No 2020. līdz 2024.gadam piedāvātu apgūt mācību kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu. Savukārt no 2024.gada šo mācību iekļautu kā obligātu priekšmetu valsts vispārējās vidējās izglītības standartā un valsts profesionālās izglītības standartā noteiktajā izglītības saturā.

Komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) aģentūrai LETA teica, ka Saeima šo lēmuma projektu varētu skatīt tuvākajā laikā.

Jau ziņots, ka komisija šai tēmai jau veltījusi vairākas sēdes. Deputāti jau iepriekš vienojās, ka mācības teorētiskā daļa jāorganizē 10. un 11.klasē, bet militārā nometne notiktu pēc 11.klases, nevis 12.klases.

AM aprēķinājusi, ka valsts aizsardzības mācības īstenošana kā obligāts priekšmets skolās gadā izmaksātu līdz 17 miljoniem eiro. Patlaban gan nevar pateikt cik liels finansējums būtu nepieciešams, ja mācību ieviestu kā obligāti piedāvājamās izvēles priekšmetu. Kā nesen komisijā norādīja Jaunsardzes un informācijas centra vadītājs Aivis Mirbahs, tad šādus aprēķinus nevar veikt, jo nav zināms cik skolas pieteiksies šīs mācības ieviešanai.

AM jau iepriekš bija aptaujājusi Latvijas skolas par gatavību ieviest valsts aizsardzības mācību. Tobrīd no 410 skolām aptuveni 100 skolas atsaukušās piedāvājumam par aizsardzības mācības ieviešanu.

AM piedāvātais modelis paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis šo mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru. Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām. Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.

Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos – valstiskā audzināšana, Dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana.

AM aprēķinājusi, ka mācībai vidusskolās nepieciešamas 320 mācību stundas, no kurām militārajam blokam tiktu atvēlētas 260 stundas.

LA.lv