Saeima lems par VDK dokumentu publisku pieejamību 0
Apzinoties likumprojekta nepilnības, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma izskatīšanai parlamentā virzīt priekšlikumu par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu nodošanu arhīvam to publiskas pieejamības nodrošināšanai.
Saeimas komisija šodien pirms pirmā lasījuma izskatīja likumprojektu, kura mērķis ir nodrošināt PSRS okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu, publiskojot Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) un LPSR VDK dokumentus ar to zinātniskajiem komentāriem, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz, ka visi LPSR VDK dokumenti, kuri pašlaik glabājas SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, līdz 2018.gada 1.jūnijam tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, kur tie būs pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami.
Komisija lēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā, vienlaikus paredzot īpašas darba grupas veidošanu, kuras uzdevums būs analizēt un piedāvāt labākos risinājumus mērķa sasniegšanai, izvairoties no juridiskām kolīzijām. Paredzēts, ka komisiju vadīts deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
VDK zinātniskās izpētes komisiju sēdē pārstāvēja Juris Stukāns. Viņš uzsvēra, ka jau sen bija nepieciešams VDK dokumentus nodot valsts arhīvam un ka neesot nekāda pamata dokumentus glabāt kaut kur citur, tādējādi tos faktiski slēpjot. Stukāns pauda, ka komisijas darbu dokumentu nodošana arhīvam neietekmēs.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis gan uzsvēra, ka, domājot par dokumentu nodošanu arhīvam, ir jādomā par to, kā un cik ilgā laikā tas vispār iespējams, turklāt jāapzinās, ka tam būs nepieciešami resursi.
“Pirmajam solim būtu jābūt, ka arhīva speciālisti novērtē dokumentus. Ja pieņem likumu, tad jālikvidē Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. Trešā lieta – arhīvam jāapzinās visi ierobežojumi, kas noteikti VDK aģentiem, ieņemt dažādus amatus. Proti, funckijas, ko tagad pilda SAB, kļūtu par arhīva funkcijām,” skaidroja Maizītis.
Uz komisijas priekšsēdētājas Ineses Laizānes (VL-TB/LNNK) jautājumu par iespējamo dokumentu digitalizāciju, tādējādi esošās funkcijas saglabājot Totalitārisma seku dokumentēšanas centram, Maizītis atkārtoti uzsvēra, ka tas nozīmēs izmaksas. “Neesmu gatavs atbildēt, cik tas maksā, lai visu informāciju, ne tikai VDK aģentu kartotēku, bet arī arhīva lietas, digitalizētu. Ja tās tiek digitalizētas, to var izdarīt, bet tie noteikti nav pāris tūkstoši eiro,” piekodināja Maizītis.
Arī Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvji par šādu ieceri izteicās skeptiski, uzsverot, ka arhīva darbinieki nebūtu gatavi uzņemties SAB funkcijas, pirms vēlēšanām izvērtējot kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK. Tāpat dokumentu nodošana un digitalizācija prasītu lielus cilvēkresursus un darba stundas. Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) gan pauda pārliecību, ka vairākus tūkstošus cilvēkus varētu noteikti atrast, lai veiktu šo darbu.
Kritiskāko viedokli par likumprojektu pauda Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone, aicinot deputātus likumprojektu izskatīšanai pirmajam lasījumam nevirzīt. Viņa uzsvēra, ka pašreizējā likumprojekta versija rada likuma kolīzijas risku, turklāt, ja likumprojekts tiktu apstiprināts, tiktu radīta “paralēla sistēma tai, kas jau darbojas”.
Vilsone skaidroja, ka jau vairākos likumos ir noteikts, kas un kā jādara ar VDK dokumentiem, tāpat paredzot to zinātnisku izpēti līdz noteiktam termiņam. Viņa tāpat pauda, ka piedāvājums sašaurina esošo kārtību, faktiski paredzot tikai sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu.
Jansons kā likumprojekta autors nepiekrita Vilsonei, uzsverot, ka, izstrādājot likumprojektu, tā autori ļoti respektējuši esošās likuma normas, un kopumā, viņaprāt, tas neradītu problēmas ar esošo normatīvo regulējumu.
Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka, pat ja likumprojekts Juridiskā biroja ieskatā nav perfekts, tas “tomēr ir diskusiju rāmis”. Viņa ir pārliecināta, ka saistībā ar VDK dokumentiem ir jāpienāk atklātības laikam. Saeimas spīkere ieteica likumprojektu virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, arī apzinoties, ka likumprojekts nav perfekts un ka vēl būs jāveic daudz darba.
Maizītis atgādināja, ka laikā, kamēr tiks diskutēts par jaunām likuma normām, ir jāapzinās, kas šajā periodā notiks – vai dokumenti tiek nodoti arhīvam, vai notiek pētniecība, jo VDK zinātniskās izpētes komisija līdz šim iepazinusies tikai ar dokumentu aprakstiem, nevis pašiem dokumentiem.
Komisijas vairākums, atzīstot, ka likumprojekts ir nopietni pilnveidojams, lai izvairītos no Juridiskā biroja aktualizētajām potenciālajām likuma kolīzijām, tomēr nolēma virzīt likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
