Foto: LETA

Saeima meklēs miljonu “Dvēseļu putenim” (papildināta) 4

Saeima meklēs “Dvēseļu putenim” vajadzīgo finansējumu 935 000 eiro apmērā, šodien vienojās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Deputāti piedāvāja dažādus variantus atbalstam, uzsverot, ka kaut kur vajadzīgā summa ir jāņem.

Nacionālā kino centra (NKC) vadītāja Dita Rietuma uzsvēra, ka NKC budžetā filmai likumīgi nav iespējams piešķirt finansējumu, jo simtgades filmu konkurss jau ir sācies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saeimas komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka tādā gadījumā naudu filmai varētu meklēt Kultūras ministrijas (KM) simtgades budžetā. Pēc deputāta teiktā, Saeima par šīs naudas pārdali varētu lemt arī par spīti KM iebildumiem.

Tikmēr deputāte Ilze Viņķele (V) norādīja, ka nepiekrīt tam, kādā veidā tiek finansēts “Dvēseļu putenis”, bet, viņasprāt, deputātiem nevajadzētu jaukties KM simtgades pasākumu saturā, pārdalot finansējumu, kas bijis paredzēts kaut kam citam. Viņķele tā vietā aicināja filmai piešķirt tā dēvētās deputātu kvotas. Tās paredz konkrētu naudas summu katrai frakcijai dažādu iniciatīvu īstenošanai. “Šīs kvotas ir jāatceļ. Ja nemaldos, tie pašlaik ir 2,2 miljoni eiro. Likvidējot kvotas, varētu piešķirt finansējumu filmai. Tādējādi ar vienas kroplības atcelšanu labotu citu,” situāciju raksturoja Viņķele.

Filmas veidošanu pozitīvi novērtēja arī opozīcijas deputāts. Ivans Klementjevs (“Saskaņa”) piekrita, ka nauda filmai ir jāatrod. Viņš ierosināja, ka filmai varētu novirzīt to finansējumu, kas palicis neizmantots, Latvijai nepiedaloties izstādē “Expo 2015”. Viņš norādīja, ka tas ir politiskās gribas jautājums.

Arī deputāts Valdis Skujiņš norādīja, ka naudu ir iespējams dabūt, ja tā tiešām ir vajadzīga. Vairāki deputāti atzīmēja, ka nupat uzfilmētais treileris izskatās ļoti kvalitatīvs un iespaidīgs.

Žurnāliste Māra Libeka, kura ir viena no filmas idejas virzītājām, norādīja, ka finansējumu filmai varētu ņemt no Kultūras ministrijas integrācijas pasākumu budžeta, kas, viņasprāt, netiek efektīvi izmantots. Viņai piekrita deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK).

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji atgādināja, ka filmu nozarei saistībā ar simtgadi jau ir piešķirts finansējums, tāpēc aicināja meklēt iespēju iekļauties šajā budžetā. NKC vadītāja Rietuma norādīja, ka simtgades konkurss jau ir sācies, tāpēc summu nav iespējams vēl pārdalīt.

Reklāma
Reklāma

Aptuveni miljonu eiro filmas veidotāji plāno piesaistīt no atbalstītājiem.

Pašlaik filmas veidotāji ir parakstījuši vienošanos ar Aleksandra Grīna tiesību turētāju. Tādējādi tiesības izmantot Grīna darbu līdz 2020. gada 31. decembrim ir filmas producentam un režisoram Dzintaram Dreibergam.

Filmas režisors Dzintars Dreibergs pašlaik ir pabeidzis darbu pie treilera, kuru rādīt potenciālajiem sadarbības partneriem un atbalstītājiem. Tā uzņemšanas laikā arī pārbaudīts, vai filmas komanda ir pietiekami spējīga, lai paveiktu milzīgo darbu. Balstoties šajā pieredzē, turpinās komandas komplektācija. Pašlaik pazīstamais kino speciālists Boriss Frumins scenāriju tulko angļu valodā.

Filmas scenāriste Māra Svīre pauda cerību, ka pēc tulkojuma scenārijs būs saglabājis Grīna darba būtību. Viņa arī kritizēja filmas treilera veidotāju, ka tur ir pārāk daudz kara ainu, bet galvenais esot “dvēsele”, kuru viņa nav sajutusi.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien spriež par filmas “Dvēseļu putenis” projekta īstenošanas gaitu. Parlamentam no valsts budžeta, iespējams, būs jāatvēl vēl aptuveni 1 miljons eiro filmas “Dvēseļu putenis” veidošanai, komisijas sēdē martā pauda filmas režisors un producents Dzintars Dreibergs.

Režisors pieļāva, ka vēl aptuveni vienu miljonu eiro būs iespējams piesaistīt no privātā sektora, iespējams, veidojot kopprodukciju. “Mēs esam satikušies ļoti agrīnā stadijā, jo darbu pie šī projekta sāku tikai pagājušā gada decembrī. Filmas izmaksas var ļoti mainīties atkarībā no scenārija – tā, vai ir paredzētas četras vai piecas cīņas,” stāstīja Dreibergs. Viņš arī norādīja – lai varētu piesaistīt finansējumu un runāt par kopprodukciju, ir jābūt rādāmam materiālam – scenārijam un filmas video rullītim.