Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. jūnijs, 2014
Drukāt

Saeimā mokās ar zemes tirgus regulējumu
 (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas zemniekiem svarīgajos likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumus, kuri paredz stingrākas prasības lauksaimnieciski izmantojamās zemes pircējiem un spekulāciju ierobežošanu, Saeima nepieņems arī šodien, 19. jūnijā, pēdējā plenārsēdē pirms lielajām deputātu vasaras brīvdienām. Tādējādi pajūk arī plāns par likuma grozījumu stāšanos spēkā šā gada 1. jūlijā.

Kaut arī Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija un citas zemnieku organizācijas jau vairākkārt pauda bažas par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu čammāšanos ap šiem likuma grozījumiem, skubinot strādāt veicīgāk, tas nav paātrinājis likuma gatavošanu un pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Vēl trakāk – pagājušajā nedēļā, kad vēl bija izredzes virzīt likumprojektu pieņemšanai 19. jūnijā, komisijas sēde nevarēja notikt, jo no trīspadsmit komisijas deputātiem septiņi nebija ieradušies vai bija aizlaidušies pirms šī likumprojekta skatīšanas, tādējādi pārvelkot svītru arī šai pēdējai iespējai.

Zemnieku saeima lūgusi iejaukties Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, prasot sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 3. jūlijā. Pēc Jāņiem atsaukt deputātus darbā – tāds likumprojekta glābšanas plāns pašlaik ir. Bet, lai to īstenotu un lai zemniekiem svarīgos likuma grozījumus pieņemtu, jātiek skaidrībā par likuma grozījumu galīgo redakciju, ap kuru komisijā ņemas jau kopš gada sākuma.

Saeimas deputāts un likumprojekta galvenais referents Edvards Smiltēns (“Vienotība”) cer, ka komisijai tas izdosies, ja vien daži Nacionālās apvienības deputāti atkal neaizliks priekšā kāju, piemēram, uzstājot uz aizliegumu turpmāk pirkt zemi firmām, kas, pēc Valsts zemes dienesta datiem, ir vislielākās pircējas. Kā zināms, šajos uzņēmumos tiek ieguldīts ārzemju kapitāls vai arī tie pastarpināti pieder ārzemniekiem. Līdz šā gada 1. maijam uzņēmumi bija viens no veidiem, kā ārzemnieki tomēr varēja brīvi iegādāties lauksaimnieciski izmantojamu zemi un mežus.

Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) atzīst, ka jau gandrīz divus mēnešus ne vietējos uzpircējus, ne ārzemniekus, ne viņu starpniekus vairs nekavē nekas – nav pat to ierobežojumu, kuri bija formāli ieviesti kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Bet, pēc Edvarda Smiltēna domām, šāds Nacionālās apvienības priekšlikums neļautu turpmāk iegādāties zemi, piemēram, pašmāju būvmateriālu ražošanas uzņēmumiem, kam vajag zemi ražošanai nepieciešamo izejvielu ieguvei.

500 vai 2000 ha


Šonedēļ, divas dienas pēc kārtas komisijai sijājot 134 trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, lielākie strīdiņi kārtējo reizi izcēlās par maksimāli pieļaujamo zemes platību saimniecībā, būtībā par to pašu, kas reiz jau bija izlemts, pieņemot likumprojektu otrajā lasījumā. Toreiz nolēma, ka turpmāk viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties zemi līdz 2000 hektāru kopplatībā.

Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atzīst, ka par platību lielumu komisija esot spriedusi septiņas reizes un 16 stundas, taču līdz šim kompromisu neesot izdevies panākt. Tā turpinot, esot lielas izredzes pie likumprojekta atgriezties tikai augustā vai šīs Saeimas laikā to nepieņemt vispār.

Saeimas komisijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (Reformu partija) uzskata, ka 2000 hektāru ir par daudz un ka platībai jābūt četrreiz mazākai. Kā ierosina deputāte, 500 hektāri nepaliktu kā vienīgais maksimāli pieļaujamais saimniecības lielums – ik gadu to varētu paplašināt līdz 10 procentiem no jau esošo platību apjoma. Turklāt, ja pašlaik zemnieks apstrādā 700 hektārus, tostarp 400 hektāri ir viņa īpašumā, bet 300 hektāri nomā, tad pēc likuma stāšanās spēkā viņam būtu tiesības iegūt īpašumā zemi līdz 700 hektāru kopplatībā.

Šos platību ierobežojumus atbalsta arī Latvijas Zemnieku federācijā, kas pārstāv vairāk nekā 6000 lauksaimnieku, Latvijas Pašvaldību savienībā, Latvijas Biškopības biedrībā un vairākās citās nozares organizācijās. 2000 hektāru lielsaimniecību veidošana, viņuprāt, vēl straujāk iztukšos laukus – iedzīvotāji tos pametīs darba trūkuma dēļ. Pašlaik Latvijā pārsvarā ir tādas saimniecības, kuru platības nepārsniedz 100 hektārus. Par 500 hektāriem lielākas ir vien 0,2 procenti no saimniecību kopskaita. Taču ne šie iebildumi, ne Reformu partijas pārstāves ierosinājums nav atbalstīts. Komisijas deputāti balsojot lēma, ka trešajam lasījumam likumprojektā saglabās 2000 hektāru robežu, tiesa, ar piebildi, ka pašvaldībās platību ierobežojumus varēs pieregulēt pēc vietējiem ap­stākļiem.

Izsvītro kaimiņus 
un jaunzemniekus


Lielas nesaprašanās ir arī par zemes pirmpirkuma tiesībām. Kā atzīst Edvards Smiltēns, visgrūtāk esot izšķirties – vai nostiprināt šīs tiesības zemes pašreizējam nomniekam vai ļaut īpašniekam pārdot to pēc saviem ieskatiem. Lai nomniekam vispār būtu iespējas izmantot pirmpirkuma tiesības, likumprojektā paredz, ka zemes nomas līgumi jāreģistrē vietējās pašvaldībās, bet līgumi jānoslēdz rakstveidā vismaz uz pieciem gadiem.

Gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, pirmās rokas saraksts saīsināts, no tā izsvītroti pierobežnieki un jaunie zemnieki. Zemkopības ministrija tagad piedāvā pirmpirkuma tiesības izmantot kopīpašniekiem; Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam – Lauku attīstības fondam (LAF); valsts kapitālsabiedrībām, kam ar likumu noteikts zemes pārvaldības pienākums; nomniekiem. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs uzstāj, lai pirmā roka zemes iegādē būtu kopīpašniekiem; nomniekiem, turklāt tādiem, kam pirmpirkuma tiesības ierakstītas zemes nomas līgumos; Latvijas Zemes fonda pārvaldniekam – LAF.

Šaubas 
par zemes fondu


Apspriežot pirmpirkuma tiesības, komisijā tika izteiktas šaubas, vai Latvijas Zemes fonds, kam paredzēti neizmantotās zemes pircēja, iznomātāja un maiņas darījumu starpnieka loma, spēs ne vēlāk kā 2015. gada 1. jūlijā sākt darbību. Lai tā pārvaldnieks LAF varētu atsperties, tam jāpieņem darbā jauni darbinieki. Savukārt zemes pirkumiem vajag naudu, pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm – ap 14 miljoniem eiro. Par tiem turpmākajos 15 gados – līdz 2028. gadam – varētu nopirkt ap 40 000 hektāru, no kuriem daļu pārdotu vai iznomātu zemniekiem, bet atlikušo paturētu LAF īpašumā. Kamēr LAF spētu nostāties uz kājām, pēc Zemkopības ministrijas ieceres tā vietā zemi varētu pirkt valsts kapitālsabiedrības, piemēram, “Latvijas valsts meži”.

Ķīviņi var nebeigties


Vai Saeimai izdosies pieņemt likumprojektu 3. jūlijā un vai atkal neizcelsies ķīviņi, par to, vērojot komisijas sēdes, rodas lielas šaubas deputātu neizlēmīgā balsojuma dēļ. Par 2000 hektāriem, pirmpirkuma tiesībām un citām ar zemes tirgus regulēšanu saistītām lietām daļa komisijas deputātu balsojumos atturējās, tātad viņu nostāja vēl var mainīties. Tāds iespaids rodas, spriežot arī pēc komisijas balsojuma par pirmpirkuma tiesībām. Aizvakar balsojot, tika nolemts, ka trešajam lasījumam virzīs Zemkopības ministrijas vienkāršoto pirmpirkuma tiesību variantu. Toties vakar, vēlreiz pārbalsojot, tika atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Tāpēc, visticamāk, cīņa par zemes tirgus noteikumiem turpināsies plenārsēdē. Kaut arī komisijas deputātu vairākums neatbalstīja, piemēram, aizliegumu iegādāties zemi juridiskām personām, Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava pauž apņēmību par to vēlreiz runāt Saeimas plenārsēdē.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ārvalstu investoriem vajag lai Latvijā sagatavo zemi pārdošanai pa lielām paketēm, jo tā ātrāk un vieglāk uzpirkt. Lielsaimniecībās izaudzēto viņi tagad uzpirks ar prieku, līdz brīdim, kamēr uzsāks zemes uzpirkšanu. Tad gan mūsu “lielsaimnieki” ļoti ātri tiks pārsviesti pār bortu, tiks atteikti iepirkumi, viņiem eksporta tirgus tiks aizvērts, bet paši viņi ir nekonkurētspējīgi, ziemeļu puse tomēr, un ar parastu, intensīvi audzētu produkciju, kādas pietiek gan Spānijā, gan visur citur dienvidos. Mūsu lielsaimnieki sāks bankrotēt un izpārdot savas latifundijas un tas būs arī viss. Ar Latviju būs cauri. Un otrādi, ja pirkt varēs nelielas līdz 150 ha platības, tad tas ārvalstniekus maz interesēs un uzpirkt arī grūtāk. Turklāt tādās platībās arī biologisko produkciju var audzēt, kuras cenas tikai celsies un noiets rietumos būs vienmēr. Tā gan zemi, gan tautu, gan biznesu nezaudēsim.

  2. Galvenais šobrīd ir pieņemt likumu par maksimālo platību lielumu līdz 200 ha, pārējos sīkumus var piestrādāt pēc Saeimas brīvdienām. 200 ha dēļ lielie ārvalstu zemes uzpircēji neiesprings, bet, ja platības varēs pirkt pat tūkstošos, tad zemes cena tiks uzpūsta nekavējoties un mūsu vietējie zemnieki to izpārdos pat to īsti negribot, trūkuma dzīti. Tad gan ar Latviju būs beigas.

  3. Ja gribat glābt Latvijas zemi, tad nosakiet pēc iespējas mazāku platību, kāda drīkst būt vienas personas īpašumā, kaut vai 200 ha. Ja kāds vēlas lielāku platību, tad šis kāds vienmēr var to nomāt, bez griestu noteikšanas, bet zeme paliks Latvijas pilsoņu īpašumā. Jo mazākas platības, jo pieejamāka zeme arī jaunsaimniekiem, jo mazākas platības var iegūt īpašumā, jo mazāka būs lielo ārvalstu investoru interese. Piedodiet, bet 2000 ha ir tieši tas, kas vajadzīgs ārvalstu lielo zemes platību kārotājiem. Lūdzu nepieņemiet šo iznīcinošo Latvijai lēmumu.

  4. Hektārus tūkstošos! Latifundijas kā Dienvidamerikā!

  5. Hronisks vēlētājs Atbildēt

    Vienīgais traucēklis Vienotībai šeptēties-Nacionālā apvienība!

  6. Vēlēsim atkal tos pašus? Atbildēt

    Saeima mokās ne tikai ar zemes tirgus regulējumu vien!

  7. Pat lauku ceļus konsolidatori rosina likvidēt!

  8. Ir vēl viena lieta, par ko nerunā. Šis jaunais likums iznīcinās viensētas kā ģimenes dzīvesvietu vēl trakāk kā padomju laikos. Piemēram, pārdod lauku sētu – 11 ha zemes, 3 ha meža, māja, saimniecība ēkas, augļu dārzs, ceriņi, jasmīni, rožu krūmi, dīķis, labs ceļš līdz pagasta centram – ir viss, lai te varētu dzīvot ģimene. Taču zemes lielums pārsniedz 10 ha, kurus var pirkt jebkurš. Līdz ar to zemi (un visu īpašumu) drīkst pirkt tikai lauksaimnieks. Viņam mājas un viss pārējais nav vajadzīgs, pēc nedēļas ēkas un dārzu nošķūrē, paliek klaja vieta! Būs ainava kā Kazahijas stepē – lauki līdz apvārsnim un nevienas mājas! Nav māju, nav ģimeņu, nav bērnu – pagasta centrus un skolas likvidēs.

    • Zemes reformas mērķis skaidri un gaiši pasaka, ka ir jāveicina “Latvijas tradicionālā lauku dzīvesveida atjaunošana” nevis lielsaimniecību izveidošana, kas nav Latvijas kultūrvēsturiskā iezīme. Ja pieņems to, ko plāno par tiem ha, tad būs pretruna ar jau esošajiem likumiem.

  9. Ko jūs tur mokaties, paprasiet vienam riktīgam zemniekam kā to lietu labāk kārtot.

  10. Nesaprotu, kāpēc ir jāizvēlas tikai starp 500 vai 2000 ha (un kāpēc tāds lēciens)? Kapēc nevar būt 700 vai 1000 ha max? Kurš tos ciparus un uz kā pamata ir izdomājis? (Ceru, ka tie 2000 ha nenāk ka ideja no Eiropas).

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+