Foto: Tatjana Vlasova © 2013

Vija Beinerte: Saeima nav tirgus laukums vai cirks 40

Kad 4. maija vēlā pēcpusdienā pabeidzu strādāt pie sarunas ar Egilu Levitu, pēkšņi sapratu: cik zīmīgi! Jautājums par to, kas būs nākamais Latvijas Valsts prezidents, var izrādīties tik pat svarīgs un izšķirīgs kā 1990. gada 4. maija balsojums.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Uzzinājis, ka esmu nointervējusi Levitu, mans draugs, Lisabonas universitātes profesors, arī jurists, politologs un diplomāts, atsūtīja man ziņu: “Levits kā prezidents Latvijai būtu milzīgs ieguvums.”

Protams, ir arī citi viedokļi. Tiesa, pagaidām nav nācies dzirdēt nevienu loģiski pamatotu argumentu, kāpēc Latvijai vajadzētu nevis Levita, bet kāda cita. Toties La.lv portālā zem mūsu sarunas pirmās daļas kāds ir ierakstījis komentāru: “Ja tīmeklī par Egilu Levitu vienoti zākājas jau trīs troļļu armijas – Kremļa, rudie tankisti un tie ar hūtītēm –, tad jau TIK ļoti nobijušies, ka Latvijas tautai un valstij vēl ir nākotne.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jā, kopš Egils Levits izteicis gatavību kandidēt uz prezidenta amatu, arī man ir līdzīga sajūta. Par Levitu liecina viņa veikums: Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors, pirmais Augstākās Padomes padomnieks, pirmais tieslietu ministrs pēc Satversmes darbības atjaunošanas, pirmais vēstnieks Vācijā pēc valsts atjaunošanas, pirmais vēstnieks Austrijā un Šveicē, pirmais Latvijas pārstāvis Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pirmais Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības tiesā; ar viņa pūlēm ir tapuši daudzi svarīgi likumprojekti, viņš ir arī Satversmes preambulas autors; cilvēks, kas skaidri redz situāciju Latvijā, precīzi un kodolīgi formulē svarīgākos valsts iekšpolitikas un ārpolitikas uzdevumus un zina, kā tos īstenot. Vīrs ar stāju un mugurkaulu, starptautiski atzīta autoritāte.

Tomēr kādam viņš traucē. Kas ir Kremļa troļļi un kas slēpjas aiz hūtēm, puslīdz skaidrs. Īstenībā, lielas atšķirības starp vieniem un otriem nav. Ja nu vienīgi apmaksas apmērā, taču ne avotā. Bet kas īsti ir rudie tankisti? Zinātāji man paskaidro, ka tā esot rudā lapsa, kas pagājušajās vēlēšanās Kurzemē dabūjusi pa nagiem un tagad ejot kā tanks. Tiesa, uz augsto krēslu pati vairs necerot, tomēr kādu labumu no tā sev gribot izsist. Un vēl daži saka, lai es netērējot veltīgi laiku, Levits tik un tā netikšot ievēlēts, jo hūte ar lapsu par visu jau esot vienojušies, gan jau pēdējā brīdī nākšot klajā ar kādu sen samēģinātu triku.

Taisnība Egilam Levitam: “Latvijas politikas galvenā problēma ir tā, ka pie varas tikušie domā īslaicīgi: kāds labums no tā būs man tagad un nekavējoties. Valsts prezidentam ir jādomā ilgā perspektīvā un nesavtīgi.”

1990. gada pavasarī LPSR Augstākajā Padomē bija 201 deputāts. Lai pieņemtu Egila Levita iniciēto un uzrakstīto deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, bija nepieciešamas 134 balsis jeb divas trešdaļas no deputātu skaita. Toreiz mēs uzgavilējām katram nākamajam “par”, skaļi skaitot līdz. Atceros, kāda neaprakstāma laimes sajūta pārņēma, kad sapratām – pirmā, sen gaidītā un daudziem gandrīz vai neticamā uzvara ir izcīnīta. Tie 138 deputāti, kas toreiz nobalsoja par neatkarību, uz laiku laikiem ir ierakstījuši savu vārdu Latvijas vēsturē. Un arī tie, kas nobalsoja pret, ir ierakstījuši.

Tagad, lai Egils Levits kļūtu par Latvijas Valsts prezidentu, ir nepieciešama 51 balss. Runā, ka deputātu balsis varot nopirkt. Neņemos apgalvot, klāt neesmu stāvējusi. Taču gluži noteikti zinu, ka nav tādas naudas, par ko varētu nopirkt tīru sirdsapziņu.

Reklāma
Reklāma

Balsojums būšot aizklāts. Taču vēsture liecina, ka “nekas nav slepens, kas reiz netiktu atklāts”. Un pat ja pirmajā brīdī to nezinās visi, katrs pats to zinās. Sirdsapziņa mēdz dedzināt. Atminiet Jūdu ar viņa 30 grašiem.

Cerības vieš sabiedrības aktivitāte, kas, kandidāta paša vārdiem runājot, “liecina, ka lielai daļai cilvēku ir apnikusi politiķu nemitīgā “shēmošana” un intrigas. Cilvēki ir noilgojušies pēc godīgas, atklātas, racionālas politikas.”

Ieklausieties šajos vārdos, Āboltiņas kundze, Šadurska kungs, godātie deputāti! Jums ir iespēja parādīt, ka Saeimā ir godprātīgi un krietni cilvēki, kam patiesi rūp Latvijas liktenis. Jums ir iespēja pierādīt, ka Saeima nav tirgus laukums vai cirks, kur vīrs pelēkā mētelī pēkšņi no hūtes izvelk trusi.