×
Mobilā versija
Brīdinājums +26.0°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
1. marts, 2018
Drukāt

Saeima noraida iniciatīvu par bilingvālās izglītības saglabāšanu (28)

Foto Timurs Subhankulovs/Latvijas AvîzeFoto Timurs Subhankulovs/Latvijas Avîze

Saeima šodien noraidīja vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstītu iniciatīvu Latvijā saglabāt bilingvālo izglītību.

Iniciatīvas pārstāve Jeļena Bačinska iepriekš Saeimas komisijas sēdē, uzsverot mazākumtautību tiesības izglītoties savā valodā, pauda pārliecību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātā izglītības valodas reforma patlaban nav jāvirza un ir nepieciešams izskatīt vairāku tūkstošu iedzīvotāju parakstīto iesniegumu par bilingvālās izglītības saglabāšanu.

Saeima pagājušajā nedēļā konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā – tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk – no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Ņemot vērā, ka kontekstā ar plānoto mācību procesa plānojumu vidusskolā un vispārējās vidējās izglītības mērķi sagatavot jauniešus sekmīgām studijām augstskolā ir paredzēts neturpināt vidusskolas posmā īstenot mazākumtautību izglītības programmas, Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā – ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.

Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.

Grozījumi precizē arī procentuālo īpatsvaru no kopējā mazākumtautību izglītības programmu izglītojamo skaita tiem izglītojamajiem, kuru pedagogu darba samaksas finansēšanai var papildus piešķirt valsts budžeta mērķdotāciju, ņemot vērā, ka pēc likuma spēkā stāšanās šajā aprēķinā varēs iekļaut tikai mazākumtautību izglītības programmās pamatizglītības posma izglītojamos.

Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm. Tāpat tiek paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Pievienot komentāru

Komentāri (28)

  1. Sen jau bija laiks izbeigt to ampelēšanos ar tiem šovinistiem1

  2. grafists (īstais) Atbildēt

    Lai tie cūkas krievi labāk ieved atpakaļ “bilingvālo izglītību” savā impērijā.

    • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!

    • Ах ты блядь! Опять! Да когда же ты сдохнешь тварь! Прекрати воровать чужие ники, сука паскудная! Atbildēt

      Again! But when will you die? Stop stealing other people’s nicks, you bitchy bitch! Fuck you, freak!!!

  3. Eto nachalo grazdanskoj vojni! Gotovtesj, vsjo toljko nachinaetsja.

    • Kāda tur ” graždanskaja voina”?Parasts okupantu mēģnājums atjaunot savu virskundzību pār okupēto teritoriju.Ņeproiģot vaš fašiszm!!!!

  4. В советское время вы, суки, учились на родном латышском языке! Никто вам этого не запрещал!!! Atbildēt

    I vi nazivajete to vremja okkupacijej?!

  5. KAUNS, KAUNS, KAUNS! “Mācīties – mocīties” – šie vārdi krievu plakātos izsaka viņu attieksmi un kādēļ ne tikai pie latviešu ārstiem nevar sarunāties latviski, jo mācīties, tās taču ir mokas. Lai mācās latvieši runāt krieviski!

  6. It ka dom. latvietim.
    Ne tu latvietis, ne bijusais zemessargs, bet gan prasts d. lidejs. Pats zini kam.

  7. Viss pareizi ! Un uz priekšu -uz pilnīgu izglītības iegūšanu Latvijā valsts izglītības iestādēs tikai latviešu valodā. Kā visur pasaulē ! privātās skolas ? pašu vecāku uzturētas vai to valstu,kurā apmācīsies sponsorētas -lūdzu,gan arābiski,gan itāliski,gan korejiešu u.t.t. valodās ,tai skaitā -krievu !

  8. Man gribētos vērst uzmanību uz apsurdo situāciju, kādā mēs dzīvojam, jo lai gan Satversmē ir notiekts, ka vienīgā valodā Larvijā ir LATVIEŠU VALODA reālajā dzīvē pastāv divas valodas – krievu valoda, kura nav valsts valodā. Vai vēl ir kāda valsts, kurā oficiālā valoda tiek pazemināta un bērni mācās dzimtaja valodā, vai šeit ir iespējams runāt par sabiedriedības integrāciju, ja ir situācija, ka bērns mācās nevis valsts valodā, bet gan svešvalodā vai mēs varam prasīt, lai viņš tādā paša mēra cienā valsti kurā tas dzīvo.
    Ne vienā cita valstī tāda situācija nepastāv. piemērām Vācijā visas valsts skolās mācības notiek valsts valodā, bet ja gribi mācīties Latviešu valodā ir privātās skolas.
    Man bija apsurdā situācijā devindesmitājos gados, kad stājos vienā augstskolā, tur tika nošķirti studēt gribētāji, kas nāca no kievu skolām un latviešu skolām, no krievu skolām nākušajiem tika samazinātas Latviešu valodas prasības. Es sajutos, ka būtu mazvērtīga , jo mana dzimtā valodā ir LATVIEŠU valoda. Jo šī situācija bija diezgan apsurda, jo pieļāva, ka cilvēks ar vājām valsts valodas zināšanas varēja studēt par valsts līdzekļiem, bet es nevarēju.Tagad es uzskatu, ka tā bija diskriminācija.
    Pāreju uz mācībām Latviešu valodā es uzskatu par likumsakarīgu, jo šādā veidā mēs varan runāt tikai par sabiedrības intigrāciju.

  9. Vācijā, jā gribi mācīties dzimtajā valodā, tad ir privātskolas un par to jāmaksā vecākiem, bet valsts skolās visas mācības notiek valsts valodā, bet protestu akcijas tur nenotiek.
    Vai Krievijā ir latviešu valsts skolas, kuras atmaksā Krievijas valsts, tur prasa tomēr, lai visi zinātu valodu.
    Cilvēkiem ir jāsaprot, ka dzīvojot Latvijā un iegūstot izglītību būtu pienākums to darīt valsts valsts valoda.
    Vienā no Augstskolām deviņdesmitajos gados bija apsurda situācija, ka tie kas ieguvuši izglītību krievu valodā viņi eksāmenu, kārtoja citā telpā, kur bija samazinātas prasības latviešu valoda, ta bija Latviešu diskriminācija, jo nevienā citā valstī šāda situācija nebūtu, ja gribi studēt, tad zini valsts valodu tādā līmeni, kurā var kvalitātīvi iegūt izglītību. Jāciena valsts kurā Tu dzīvo

  10. d e k o l o n i z ā c i j u ! Atbildēt

    Kāpēc Krievu impērijā nervar mācīties baškīru, čečeņu, ingušu, dagestāniešu, kabardiešu, kalmiku, karēliešu, čerkesu, jakutu, mari, mordoviešu, osetiešu, tatāru un udmurtu valodā ?

    • Представь себе, они таки учатся на родном языке!!! Удивительно, правда!? Atbildēt

      Hrena tebe lisogo!!!

  11. Krievu valodai nedraud mazākuma tautības valoda. Jo tiem kuri nezin tad ir tāda valsts kā krievija ar miljoniem iedzīvotāju kuri vismaz pagaidām neplāno izmirt. Atšķirībā no libiešu un latgaļu valodām.

    • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!

    • Ещё раз по буквам. Прекрати воровать чужие ники, сука! Atbildēt

      Ponjatno?!

  12. Vajadzētu koriģēt izmantotos terminus. Krievi nav NEKĀDA MAZĀKUMTAUTĪBA.
    Lielākoties, izņemot pirmās brīvvalsts laikā ieradušos, viņi ir okupanti, masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušie un viņu pēcteči.
    Ja tā nebūtu, sen jau situācija būtu cita, visi runātu valsts valodā, nepakļautos kremļa propagandai un nesapņotu par Latviju kā par Raškas-Paraškas guberņu. Ir , protams, daži, kuri tādi nav. Visu cieņu viņiem. Bet to ir mazākums.
    Vairākums ir tie, kas te joprojām piekopj viņu dzimtenē iegūtos paradumus, gan darbā, gan uzvedībā uz ielas, politikā. Bet patiesībā taču ir tik vienkārši. Nepatīk- neviens taču nav atcēlis reisus uz visus Rašku. Bet nē. Prom nebrauc, bet cilvēcīgi izturēties – to nē.

  13. Vai Krievijā ir iespējams mācīties latviešu vai kādā citā valodā?Nē taču!

    • domājošs latvietis Atbildēt

      Vispār pat Krievijā Maskavā arī kādreiz bija latviešu skola. Man kauns, ka es dzīvoju visrusofobiskajā valstī pasaulē – valstī, kur vismaz trešdaļai dzimtā valoda ir krievu, bet Daugavpilī vai tepat Daugavgrīvā pat lielākajai daļai. Ir krievu skolas, kas pēc oficiālā reitinga ieņem vienu no augstākajām vietām Latvijā (piem., Daugavpils vidusskola-licejs vai Rīgas 13., 10. vidusskola, Rīnužu vidusskola). Nē, tās ir jāslēdz!
      Man vispār pēc tā visa ir kauns, ka esmu piedzimis kā latvietis, gribas vispār aizmirst nahuj latviešu valodu un kopš pagājušā gada vairs nevalkāju sarkanbaltas lentītes, kā arī pieņēmu lēmumu izstāties no Zemessardzes, kur aktīvi dienēju vairākus gadus.
      Aicinu saprātīgus, domājošus latviešus (ja tādi ir palikuši), nevis debilus, kas raksta te komentārus, uz to pašu. Tiešām kauns būt latvietim pēc tā visa!!!!

    • domājošs latvietis Atbildēt

      Vispār pat Maksavā kādreiz bija latviešu skola – kas tur ir slikts?
      Man vispār ir kauns, ka dzīvoju visrusofobiskajā valstī pasaulē. Valstī, kur trešdaļai iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu, bet Daugavpilī vai tepat Daugavgrīvā – pat lielākajai daļai, un tie nav nekādi okupanti. Starp krievu skolām ir, kas pēc oficiālā reitinga ieņem augstākas vietas Latvijā (Daugavpils vidusskola-licejs, 13., 10. vidusskola, utt.). Nē, tās obligāti ir jāslēdz!
      Man, lasot šos komentārus, vispār ir kauns, ka esmu piedzimis par latvieti un gribas vispār aizmirst nahuj latviešu valodu. Kādreiz uzskatīju sevi par Latvijas patriotu, bet pagājušā gada vairs nenēsāju sarkanbaltsarkanas lentītes un pieņēmu lēmumu izstāties no Zemessardzes, kur esmu dienējis vairākus gadus.
      Aicinu saprātīgus, domājošus latviešus (ja tādi ir palikuši), nevis debilus, kas raksta šos komentārus, uz to pašu. Es neesmu Kremļa aģents, rakstu, ko domāju. Tiešām kauns!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+