Mobilā versija
+3.9°C
Hugo, Uga, Uģis
Piektdiena, 17. novembris, 2017
12. oktobris, 2017
Drukāt

Saeima noraida pretrunīgi vērtētos grozījumus OCTA likumā (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Saeima šodien noraidīja valdībā atbalstītos grozījumus, kas paredz, ka transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA) jāiegādājas transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti, piemēram, lauksaimniecības darbos, bet netiek izmantoti ceļu satiksmē.

Valdību veidojošās partijas jau iepriekš vienojušās, ka šo priekšlikumu parlaments noraidīs un “sūtīs atpakaļ” uz valdību.

Kā iepriekš informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB), attiecīgie grozījumi attiektos uz tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās, pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes un citi transportlīdzekļi.

Latvijā arī turpmāk OCTA apdrošināšana nebūs jāiegādājas gadījumos, ja automašīna netiek izmantota, skaidroja LTAB.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši 2014.gada 4.septembra ES Tiesa spriedumam direktīvā minētais jēdziens “transportlīdzekļu lietošana” aptver jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, tādējādi šis jēdziens var attiekties arī uz traktora manevru saimniecības pagalmā, lai šķūnī novietotu piekabi, ar kuru šis traktors ir aprīkots.

ES Tiesa secināja, ka OCTA apdrošināšanai ir jāsedz zaudējumi, kurus ir izraisījis transportlīdzeklis, to lietojot, ciktāl tā lietošana atbilst transportlīdzekļa dabiskajai funkcijai.

Ņemot vērā ES spriedumu, FM izstrādāja atbilstošus grozījumus likumā, paredzot, ka turpmāk OCTA būs nepieciešama arī, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamam traktoram, bet tā joprojām nebūs nepieciešama automašīnai, kas stāv garāžā un netiek izmantota ceļu satiksmē.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt satiksmes negadījumos cietušo personu aizsardzību arī tādos gadījumos, kad negadījums ir noticis ārpus publiskiem ceļiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Mūsu kretīniskie ierēdņi atradīs jebkuru veidu, ka no nabadzīgiem izspiest naudu un pazinos, redz, tās ir ES direktīvas utt. APRIEBIES – izsviet tādus no jebkādu amatu ieņemšanas valsts institūcijās!!!

  2. Zv. advokāte Iveta Ļaksa Atbildēt

    Finanšu ministrija atsaucas uz 2014. gada 4. septembra Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Finanšu ministrija gan nav norādījusi konkrētu lietas nosaukumu, bet pieļauju, ka tā ir Slovēnijas lieta Damijam Vnuk pret Zavarovalnica Triglav d.d. Šajā lietā ir būtiski apstākļi, proti, 2007. gada 13. augustā, šķūņa bēniņos kraujot siena ruļļus, ar piekabi aprīkots traktors, lauku saimniecības pagalmā braukdams atpakaļgaitā, lai novietotu piekabi šajā šķūnī, apgāza kāpnes, uz kurām bija uzkāpis D. Vnuk, kā rezultāta viņš nokrita. D. Vnuk cēla prasību pret apdrošināšanas sabiedrību Zavarovalnica Triglav, ar kuru traktora īpašnieks bija noslēdzis līgumu par obligāto apdrošināšanu, par viņam nodarītā nemateriālā kaitējuma atlīdzību EUR 15 944,10. Šajā lietā ir būtiski ir tas, ka traktora īpašnieks bija noslēdzis līgumu par obligāto apdrošināšanu un apdrošinātāji nevēlējās maksāt un jautājums EST tiesai bija par to, vienkāršiem vārdiem sakot, vai jāatlīdzina, ja notikums nenorisinājās ceļu satiksmes apstākļos? Šajā lietā EST secināja, ka “tomēr no tā katrā ziņā neizriet, ka uz traktoru, kas aprīkots ar piekabi, attiecas minētās direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētais civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pienākums. Pirmkārt, saskaņā ar šo tiesību normu nepieciešams, lai šis transportlīdzeklis parasti atrastos dalībvalsts teritorijā – kas ir nosacījums, Otrkārt, piemērojot šīs direktīvas 4. panta b) punktu, DALĪBVALSTS VAR ATKĀPTIES no tās 3. panta attiecībā uz dažu veidu transportlīdzekļiem vai konkrētiem transportlīdzekļiem ar speciālu zīmi, kuru sarakstu attiecīgā valsts sastāda un dara zināmu pārējām dalībvalstīm un Komisijai”. (Pirmās direktīvas 3. panta 1. punkts: 1. katra dalībvalsts, ievērojot 4. pantu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka civiltiesiskā atbildība par to transportlīdzekļu lietošanu, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināta). Mani vēl pārliecinātu, ka šie grozījumi ir nepieciešami, ja norādītu uz statistiku attiecībā par to, cik ir bijuši gadījumi, kad cietušais ir vērsies pie apdrošinātāja, lai atlīdzinātu kaitējumu, kas nav noticis uz publiskajiem ceļiem un cik lieli zaudējumi tiek nodarīti garantijas fondam. Šāda informācija netiek sniegta, līdz ar to argumenti apdrošināt katru traktoru ir nepārliecinoši.

Draugiem Facebook Twitter Google+