Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. maijs, 2015
Drukāt

Saeimā noraida priekšlikumu pilnībā atteikties no TUA piešķiršanas pret nekustamā īpašuma iegādi

ipasums1-rasa

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien noraidīja nacionālās apvienības (NA) “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšlikumu no Imigrācijas likuma izslēgt punktu, kas paredz piešķirt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pret nekustamā īpašuma iegādi.

NA atbalsta, ka TUA tiek piešķirta par ieguldījumiem kapitālsabiedrībās, taču uzskata, ka TUA nav jāizsniedz par to, ka tiek iegādāts nekustamais īpašums Latvijā. Politiskais spēks pret to iebilst, jo uzskata, ka tādējādi tiek mazinātas vietējo iedzīvotāju iespējas iegādāties nekustamo īpašumu, turklāt nav skaidrības, cik legāla ir šī nauda un vai tā tiešām nonāk valsts budžetā.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) gan vērsa deputātu uzmanību, ka paaugstinātais slieksnis jau tagad ir samazinājis darījumus ar nekustamā īpašuma iegādi. Piemēram, 2014.gadā ir saņemti kopumā 2250 pieteikumi, no kuriem 59 ir iesniegti pēc jaunās sistēmas, kad iemaksu slieksnis ir noteikta 250 000 eiro apmērā. Savukārt šogad līdz 8.maijam ir saņemti 117 iesniegumi. Tas nozīmējot, ka noteiktais jaunais slieksnis pieteikumu skaitu ir samazinājis divdesmitkārtīgi. Viņš pauda pārliecību, ka jaunais slieksnis ir atbilstošs. Turklāt šī nauda tiek izmantota, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Drošības policijas veiktajām pārbaudēm, īstenotu reemigrācijas plānu, kā arī būtu līdzekļi pirmā mājokļa programmas īstenošanai.

Komisijai par šo priekšlikumu bija jābalso. Par normas izslēgšanu balsoja divi deputāti, pret nebija neviens, bet atturējās pieci. Līdz ar to priekšlikums tika noraidīts.

Atbalstīts netika arī vēl cits NA priekšlikums, kas paredzēja, ka dokumentus TUA pieprasīšanai nedrīkstēs iesniegt krievu valodā, kā tas ir patlaban. Pašreizējā likuma norma paredz, ka dokumentus var iesniegt latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. NA rosināja izslēgt vārdu “krievu”. Tomēr Pilsonības un migrācijas dienests norāda, ka aptuveni 80% pieprasījumi tiek iesniegti krievu valodā. Un gadījumā, ja pieprasījumi būtu jātulko, tie būtu gan lieki izdevumi, kā arī tas būtu milzīgs administratīvais slogs. Par šo priekšlikumu balsoja divi deputāti, pret bija četri, bet vēl divi atturējās.

Šī priekšlikuma vietā tika atbalstīts iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) ierosinājums šo normu papildināt, ka uzaicinātājs izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumu sniedz tikai latviešu valodā.

Kopumā grozījumiem Imigrācijas likumā ir iesniegti 68 priekšlikumi. Saeimas komisija šodien izskatīja 22 priekšlikumus un nākamajā sēdē cer izskatīt atlikušos.

Komisijas deputāts Jānis Ādamsons (SC), sākoties komisijas sēdei, aicināja vispār neskatīt priekšlikumus un pagarināt to iesniegšanas termiņu, tādējādi sagaidot, kad tiks publiskoti jaunākie dati par uzturēšanās atļauju iesniegšanu kopš pagājušā gada 1.septembra, kad spēkā stājās jaunās normas. Viņš arī uzsvēra, ka likums ir ticis pieņemts šantāžas rezultātā. Ja grozījumi tiks pieņemti pirms datu publicēšanas, var izrādīties, ka deputātu darbs būs bijis veltīgs, pauda Ādamsons.

Deputāti balsoja par šo ierosinājumu, taču noraidīja to. Ādamsons gan rosināja grozījumus sadalīt vairākās daļās, taču arī šis priekšlikums neguva atbalstu.

Starp atbalstītajiem priekšlikumiem ir Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas priekšlikums papildināt punktu, kas paredz ārvalstu investoriem nomaksāt nodokļus un nodevas. Proti, patlaban ir noteikts, ka uzņēmumam, kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro, katrā saimnieciskajā gadā valsts budžetā nodokļos vai nodevās ir jāiemaksā 40 000 eiro. Šis punkts ir papildināts ar nosacījumu, ka uzņēmumam par nepilnu saimniecisko gadu valsts un pašvaldības budžetā ir jāsamaksā vidēji ne mazāk kā 2000 eiro mēneši. Punkts papildināts, jo vairākiem ārvalstu iedzīvotājiem, nodibinot uzņēmumu, neesot problēmu gadā samaksāt nodokļos 40 000 eiro, bet pēc gada kā attaisnotos izdevumus saņemt šo summu atpakaļ. Līdz ar to reāli valsts budžetā šī summa nemaz neienāk.

Nākamajā komisijas sēdē būs jālemj par priekšlikumiem, kas saistīti ar sliekšņu vai citu ierobežojumu noteikšanu TUA izsniegšanai apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Piemēram, deputāts Gunārs Rusiņš (VL/TB/LNNK) rosinājis, ka TUA izsniedz līdz pieciem gadiem, ja persona ir iegādājusies īpašumu Latvijā un viņai pieder viens funkcionāli saistīts apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība Rīgā vai Jūrmalā ir ne mazāka par 300 000 eiro, bet citās administratīvajās teritorijās – ne mazāka par 250 000 eiro. Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) rosinājis noteikt konkrētas pašvaldības, kurās jāiegādājas īpašums, un to kopējā vērtība ir ne mazāka par 180 000 eiro.

Kā ziņots, grozījumi Imigrācijas likumā paredz valdībai tiesības apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par ieguldījumu veikšanu jaunas vai jau pastāvošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi. Vairāki deputāti priekšlikumos grozījumiem Imigrācija likumā arī rosina mainīt nekustamā īpašuma vērtību, par kuru piešķirt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+