Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. aprīlis, 2016
Drukāt

Saeima pieņem apjomīgus Imigrācijas likuma grozījumus

Foto - LETA/ReutersFoto - LETA/Reuters

Fotogrāfija saņēmusi Pulicera balvu

Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki iesniegtie priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Tādējādi parlaments noslēdzis apmēram pusotru gadu ilgo darbu, kopš grozījumi 11.Saeimā tika nodoti izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Grozījumu izskatīšanas laikā 12.Saeimā iestrādātās izmaiņas skars vairākus likuma aspektus.

Ministru kabinetam (MK) piešķirtas tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Valdība, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, varēs izdot noteikumus, kuros paredzēs, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana. Ierobežojumus varēs noteikt attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) vēl 2014.gadā nosūtītajā vēstulē atbildīgajai komisijai skaidroja, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un iespējamos tās ietekmes riskus uz nacionālo drošību un valsts ekonomisko attīstību, šāds mehānisms MK ļaus operatīvi reaģēt uz minēto jomu apdraudējuma risku. To gan būs paredzēts izmantot tikai izņēmuma gadījumos, lai novērstu riskus, kas saistīti ar valsts un sabiedrības vienotības apdraudējumu un ar organizētās noziedzības un nelegālās uzņēmējdarbības pieaugumu.

Kā viens no riskiem tiek minēta iespējamā pilsoniskās sabiedrības sašķeltība. Tāpat, trešo valstu valstspiederīgajiem ar vienotu etnisko izcelsmi koncentrējoties noteiktās teritorijās, prognozējama tādu problēmu attīstība kā slēgtu, pašpietiekamu kopienu veidošanās, kuru integrācija var būt apgrūtināta vai pat neiespējama. Iekšlietu ministrija iepriekš norādīja arī uz to, ka, palielinoties imigrācijas intensitātei, pieaug etnisko konfliktu un naida noziegumu izdarīšanas riski. Tāpat norādīts, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem akceptētā mehānisma ieviešana neradīs cilvēktiesību ierobežojumus.

Likumā tagad noteikts, ka ārzemnieks termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt arī tad, ja ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada viņš būs nopircis ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Līdz ar to mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Daļēji saglabājot jau pašlaik likumā noteikto un veicot arī papildinājums, apstiprinātā redakcija nosaka, ka nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 80 000 eiro. Ja divi nekustamie īpašumi būs iegādāti ārpus minētajām teritorijām, katra nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 40 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība būs mazāka par norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkstēs būt zemāka par 250 000 eiro, bet, ja ārzemnieks būs iegādājies divus nekustamos īpašumus, – katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkstēs būt zemāka par 125 000 eiro.

Spēkā paliks pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.

Iepriekš atbildīgās komisijas sēdē Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V) skaidroja, ka ārpus Rīgas nekustamais īpašums par šādu summu nav pieejams vietējiem iedzīvotājiem. Tolaik pašvaldībās tika novērotas problēmas ar jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecību. Tomēr esot jāsaprot, ka jaunajās mājās netiek būvēti tikai ekskluzīvie dzīvokļi, kas nozīmē, ka šajos jaunajos projektos būs pieejami dzīvokļi arī vietējam iedzīvotājam, iepriekš pauda amatpersona.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) komisijas kolēģu uzmanību iepriekš attiecīgajā sēdē pievērsa tam, ka šī norma tomēr var ietekmēt vietējo nekustamo īpašumu tirgu un atkal var tikt mākslīgi palielinātas cenas, cerot uz uzturēšanās atļauju tīkotājiem. “Mēs esam redzējuši, ka īpašumu vērtība tiek mākslīgi piemērota uzturēšanās atļauju pieprasītājiem,” iepriekš komisijas sēdē teica Dombrava.

Ar minētās normas akceptēšanu daļēji atbalstīta Latvijas Darba devēju konfederācijas izteiktā ideja par atļauju ārzemniekiem iegādāties divus nekustamos īpašumus. Toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vēstulē atbildīgajai komisijai savulaik skaidroja, ka šodien akceptētā valdības rosinātā diferenciācija dos iespēju aktivizēties privātmāju un jauno projektu (dzīvokļu) nekustamo īpašumu tirgum ārpus Rīgas un Pierīgas, vienlaikus nepaaugstinot mājokļu cenas galvaspilsētā un tās apkārtnē. Tādējādi netiks apdraudētas vietējo pircēju iespējas iegādāties mājokļus privātmāju, jauno dzīvokļu un Rīgas centra dzīvokļu segmentā.

Nacionālās apvienības divi pārstāvji valdībā – tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) un kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) – MK vēstulei tolaik pievienoja atsevišķās domas, kurās norādīja, ka neatbalsta rosinātās izmaiņas. Šāds priekšlikums varētu būtiski ietekmēt mājokļu cenu pieaugumu un to pieejamību vietējiem pircējiem, tādu uzskatu savulaik pauda politiķi.

Tāpat arī veiktas izmaiņas kārtībā, kādā termiņuzturēšanās atļauju varēs iegūt, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrībā. Noteikts, ka, lai šādā veidā iegūtu uzturēšanās atļauju, papildus vēl jāsamaksā nodeva valsts budžetā – 10 000 eiro. Viens apakšvariants nosaka, ka uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādā situācijā uzturēšanās atļauju varēs piešķirt ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem būs veicis noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro.

Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, un uzņēmuma gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro, tad pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro. Tāpat 100 000 eiro varēs ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā, kopā nodarbinās vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniegs 10 miljonus eiro.

Likumā arī iekļautas normas par to, kādām minimālajām nodokļu summām jābūt iemaksātām valsts vai pašvaldību budžetos, ja ieguldījumi veikti kapitālsabiedrībās. Šīs summas ir vismaz 40 000 vai 100 000 eiro gadā atkarībā no tā, kāda līmeņa ieguldījumi veikti.

Tāpat likumā nostiprināta Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) loma informācijas sniegšanā saistībā ar lēmumiem par ārzemnieku tiesībām vai tiesību liegumu ieceļot un uzturēties Latvijā. Attiecīgās izmaiņas likumā bija rosinājis pats MIDD.
Likuma izmaiņas ļaus izmantot arī MIDD sniegto informāciju, piemēram, par to, vai ārzemnieks apdraud valsts drošību. No apstiprinātajiem grozījumiem izriet, ka uz MIDD sniegtās informācijas pamata atbildīgās amatpersonas, iespējams, varētu pieņemt lēmumus par izbraukšanas rīkojumiem un termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas atteikumiem.

Pašlaik likumā kā kompetentās valsts iestādes, uz kuru pamata iespējams pieņemt attiecīgos lēmumus, minētas Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts policija vai attiecīgas kompetences iestāde ārvalstīs. Savukārt šodien apstiprināts MIDD vadītāja Induļa Krēķa rosinājums likumā noteikt, ka kompetento valsts iestāžu sarakstam tiek pievienots arī Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Ārzemniekiem, kuriem atbilstoši likumā minētiem specifiskiem nosacījumiem izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, to varēs anulēt, ja viņu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds pārsniegs 150 eiro. Tas gan neattieksies uz likumā minēto izņēmuma situāciju, nosaka šodien akceptētās izmaiņas.

Noteikts, ka Valsts robežsardzes amatpersona varēs aizturēto ārzemnieku ievietot speciāli iekārtotās un aprīkotās Valsts policijas telpās jeb īslaicīgās aizturēšanas vietā, ja pastāvēs bēgšanas iespējamība vai ārzemnieks radīs draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tur aizturētajam ārzemniekam būs nodrošināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas sadzīves apstākļi un uz viņu attiecināmi īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi.

Īslaicīgās aizturēšanas vietā neievietos ārzemnieku, kas ir mazāk aizsargāta persona – nepilngadīga persona, persona ar invaliditāti, persona vecumā, kuru sasniedzot Latvijā piešķir vecuma pensiju, grūtniece, viens no vecākiem, ar kuru kopā ir viņu nepilngadīgais bērns (bērni) un persona, kas pārcietusi nopietnu psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību.

Tāpat noteikts, par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemnieku samaksātā nauda jāieskaita “Ekonomikas attīstības programmas” kontā. Šo līdzekļu izmantošanas mērķus noteiks gadskārtējā valsts budžeta likumā, kā prioritāro izmantošanas mērķi norādot šīs budžeta programmas administrēšanas izdevumu segšanu. Attiecīgie maksājumi jāveic, ja atļauja tiek izsniegta par ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai iegādātiem bezprocentu valsts vērtspapīriem par likumā noteikto summu.

No likuma izslēgta norma, ka Latvijas vai citas Šengenas valsts vīzai jābūt ielīmētai ārzemnieka ceļošanas dokumentā, tādējādi nodrošinot normatīvā akta atbilstību Eiropas Savienības (ES) regulu prasībām saskaņā ar ES tiesas interpretāciju. Veiktas arī citas izmaiņas attiecībā uz vīzu, tostarp ilgtermiņa vīzu regulējumu un ārzemnieku tiesībām uzturēties Latvijā.

Daļēji atbalstot deputāta Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) iesniegto priekšlikumu ar Saeimas Juridiskā biroja precizējumiem, noteikts, ka tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem piešķirs ārzemniekam, kurš būs saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā studējošais Latvijas augstskolas akreditētas pilna laika maģistra vai doktora studiju programmas pēdējo divu studiju semestru laikā, ja šajā laikā nebūs studiju pārtraukuma. Attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu, ja maģistra studiju programmas ilgums būs viens gads, tad atļaujai būs jātiek piešķirtai studiju programmas apguves laikā.

Tāpat pēc Latkovska priekšlikuma ārzemniekam noteiktas tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz sešiem mēnešiem, ja Latvijā iegūts maģistra vai doktora diploms. Savukārt pēc Kozlovska ierosinājuma veiktas izmaiņas citā jomā – Imigrācijas likumā noteikts, ka ārzemnieka uzaicinātājs uz Latviju izsaukuma apstiprināšanai nepieciešamo iesniegumu un paskaidrojumu sniedz tikai latviešu valodā.

Akceptēts deputāta Edgara Putras (ZZS) priekšlikums, ka, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanas atļauju, ārzemniekam valsts budžetā būs jāsamaksā 5000 eiro. Tas attieksies uz uzturēšanas atļauju atkārtotu izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi, ja attiecīgais ieguldījums turpina pastāvēt.

Likumā veiktas arī citas, tostarp tehniska rakstura, izmaiņas.

Taču tika noraidīti Imigrācijas likuma grozījumiem iesniegtie priekšlikumi par iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa palielināšanu vai samazināšanu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai. Saeima neatbalstīja deputāta Edvīna Šnores (VL-TB/LNNK) priekšlikumu no 250 000 eiro līdz 300 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma vērtību termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Tajā pašā laikā netika atbalstīts arī Saeimas deputāta Arta Rasmaņa (ZZS) priekšlikums, kas paredzēja, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā iegādājies un viņam ārpus Rīgas pilsētas pieder divi funkcionāli nesaistīti apbūvēti nekustamie īpašumi, kuri nodoti ekspluatācijā ne vēlāk kā piecus gadus pirms nekustamā īpašuma iegādes, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka kā 150 000, bet viena nekustamā īpašuma vērtība ne mazāka par 60 000 eiro. Saskaņā ar Rasmaņa ierosinājumu tas gan būtu iespējams, ja Rīgā un Jūrmalā iegādāta nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 eiro, savukārt, ja īpašums iegādāts citā administratīvajā teritorijā, tā kadastrālā vērtība iegādes brīdī ir ne mazāka par 30 000 eiro.

Pašlaik likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ārzemniekam jāiegādājas nekustamais īpašums, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.

Rasmanis arī rosināja noteikt, ka ārzemniekam, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, būtu jāsamaksā valsts budžetā 5000 eiro, taču Saeima šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Tāpat noraidīts deputāta deputāta Riharda Kola (VL -TB/LNNK) priekšlikums, kas būtu noteicis, ka termiņuzturēšanās atļauju nevarētu saņemt tad, ja ārvalstnieks finansiālo darījumu būs īstenojis ar līdzekļiem, kas pilnībā vai daļēji būs nākuši no Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī nereģistrētām kredītiestādēm. Tas attiektos uz gadījumiem, kad ārzemnieks būtu veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, iegādājies nekustamo īpašumu, slēdzis darījumu par pakārtotām saistībām Latvijas kredītiestādē vai iegādājies īpašam mērķim noteiktus bezprocenta valsts vērtspapīrus.

Parlaments noraidīja deputātu Edgara Putras (ZZS) un Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikumu paplašināt izņēmuma gadījumus, kuros izsniegtai termiņuzturēšanās atļaujai nenosaka reģistrācijas termiņu. Likumā noteikts, ka termiņuzturēšanās atļauju, kuras derīguma termiņš ir ilgāks par vienu gadu, reģistrē katru gadu. Taču likumā arī paredzēts izņēmums, ka termiņuzturēšanās atļaujai nenosaka reģistrācijas termiņu, ja persona to saņēmusi, iegādājoties bezprocentu valsts vērtspapīrus par 250 000 eiro un samaksājusi valsts budžetā 25 000 eiro.

Putra rosināja šo izņēmuma statusu attiecināt arī uz gadījumiem, kad termiņuzturēšanās atļauja ir piešķirta par pakārtotām saistībām ar kredītiestādi ne mazāk kā 280 000 eiro apmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un valsts budžetā ir iemaksāti 25 000 eiro. Tāpat atļaujai nebūtu noteikts reģistrācijas termiņš, ja tā būs izsniegta par iegādātu īpašumu 250 000 eiro vērtībā.

Atbalstu nesaņēma arī Kola un “Vienotības” deputāta Ata Lejiņa rosinājums no Imigrācijas likuma svītrot normu par iespēju ārzemniekam termiņuzturēšanās atļaujas dokumentus iesniegt krievu valodā. Attiecīgais priekšlikums paredzēja, ka ārzemniekam TUA pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti būtu jāiesniedz latviešu, angļu, franču vai vācu valodā. Šajā kontekstā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvji iepriekš atbildīgajā komisijā norādīja, ka aptuveni 80% pieprasījumi tiek iesniegti krievu valodā. Un gadījumā, ja pieprasījumi būtu jātulko, tie būtu gan lieki izdevumi, kā arī tas būtu milzīgs administratīvais slogs.

Tāpat atbalstu neguva deputāta Šnores rosinājums likumā palielināt nepieciešamās summas, kādas ir jāiegulda kapitālsabiedrību pamatkapitālā, lai varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Viņš rosināja palielināt otrajā lasījumā atbalstītās summas, kas jāiegulda kapitālsabiedrībās, – no 10 000 eiro uz 15 000 eiro, no 50 000 eiro uz 60 000 eiro un no 100 000 eiro uz 120 000 eiro. Tāpat noraidīts Šnores priekšlikums palielināt minimālās summas, kādas šajos gadījumos likums prasīs nomaksāt nodokļos.

Parlaments neatbalstīja arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšlikumu no desmit uz trīs samazināt to ārzemnieku skaitu, kas var pretendēt uz termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu par ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

Tika noraidīts arī deputāta Jāņa Ruka (LRA) priekšlikums, kas dotu tiesības Saeimai lemt par ierobežojumu noteikšanu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai kādas trešās valsts valstspiederīgajiem.

Nacionālās apvienības iesniegtais un 11.Saeimā 2014.gadā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem par nekustamā īpašuma iegādi. Taču šodien pieņemtajā likumā VL-TB/LNNK rosinājums vairs nav iekļauts, jo Saeimas deputātu vairākums iepriekš grozījumu izskatīšanas gaitā atbalstīja piedāvātās normas satura izmaiņas, pēc būtības izslēdzot nacionālās apvienības piedāvājumu no normatīvā akta.

Šodien pieņemtie grozījumi stāsies spēkā 2016.gada 1.jūlijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+