Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. marts, 2014
Drukāt

Saeima pret Krievijas agresiju Ukrainā (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (no kreisās), Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica un Atis Lejiņš piedalās Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas ārkārtas kopsēdē, kurā deputāti lemj par jautājumiem, kas saistīti ar saspringto situāciju Ukrainā.

Reaģējot uz pēdējo dienu notikumiem, Saeima šodien ārkārtas sēdē gatavojas apstiprināt paziņojumu “Par Krievijas agresiju Ukrainā”.

Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisijas kopīgi sagatavotajā paziņojumā deputāti stingri nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā un uzsver Latvijas atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai. “Krievija ar savu militāro klātbūtni citas valsts teritorijā pārkāpj starptautiskās normas un pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994. gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997. gada Ukrainas un Krievijas Federācijas Draudzības un sadarbības līgumu. Šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, kuras mērķis ir izraisīt militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju,” teikts paziņojumā.

Saeima arī aicina Krieviju izbeigt visu veidu provokācijas un agresiju, kā arī nekavējoties izvest savu karaspēku atpakaļ uz bāzēm un ievērot starptautiskos līgumus. Savukārt Eiropas Savienību un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju mudina nekavējoties izvietot Ukrainā robežu novērošanas misijas, kas kontrolētu noslēgto vienošanos ievērošanu.

Vakar šis dokuments tika vērtēts Eiropas lietu un Ārlietu komisiju kopīgā sēdē. Pret šādu paziņojumu iebilda vienīgi “Saskaņas centra” (“SC”) pārstāvji. Viņi pat bija sagatavojuši savu alternatīvu paziņojumu.

“Mēs nosodām jebkuru vardarbību, tāpat kā karaspēka izmantošanu politiskā dialoga vietā. Tajā pašā laikā uzskatām, ka Latvijas politiķiem jāizvairās no pārsteidzīgu paziņojumu pieņemšanas, kā arī no atzinības vai nosodījuma paušanas, kas pamatota subjektīvās sajūtās vai neapstiprinātiem un nepierādītiem apgalvojumiem,” “SC” pozīciju izklāstīja frakcijas pārstāvis Sergejs Potapkins. Tāpat saskaņieši apgalvoja, ka nav nekādu pierādījumu, ka Ukrainā darbotos Krievijas militārie spēki, turpretim Krievijas telekanālos paustās ziņas par Ukrainā it kā notiekošajām krievvalodīgo apspiešanām gan saskaņieši minēja kā drošu un pierādītu faktu. “SC” pārstāvji pauda pārliecību, ka revolūcijas ceļā izveidotā Ukrainas jaunā valdība neesot leģitīma pārstāvēt visu Ukrainas tautu un vispār pie varas tur esot nākuši “šovinistiski spēki”.

“Interesanti, ka reāli braucošs karaspēks tiek apzīmēts kā “subjektīvs viedoklis”,” par saskaņiešu “argumentiem” izbrīnu pauda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP). Savukārt Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Dzintars Rasnačs atgādināja, ka “SC” ir noslēgts sadarbības līgums ar Krimas konflikta agresoru – Krievijas dominējošo partiju “Vienotā Krievija”. “Droši vien šajā līgumā ir kādas saistības, kas viņiem liek izteikt šādus priekšlikumus,” sprieda Rasnačs.

Pārējās frakcijas atbalstīja sagatavoto paziņojuma projektu, atsevišķiem deputātiem izsakot arī vairākus ieteikumus šā dokumenta papildināšanai. Piemēram Iveta Grigule (ZZS) un neatkarīgā deputāte Inga Bite ierosināja dokumentā vērsties arī pie Latvijas sabiedrības, aicinot cilvēkus saglabāt mieru un savstarpēju toleranci. “Noteikti nebūtu pareizi par Krimā notiekošo vainot krievu tautības cilvēkus kopumā. Tās ir agresīvas varas pretlikumīgas darbības, nevis visas sabiedrības rīcība,” uzsvēra Bite.

Krievijas agresija Krimā un tās iespējamās sekas uz Latvijas nacionālo drošību vakar tika vērtētas arī koalīcijas sēdē. NA piedāvājusi veikt vairākus ārkārtas pasākumus, piemēram, ierobežot prokremlisko kara propagandu Latvijas mediju telpā; apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem; uzlabot zemessardzes aizsardzības spējas un kāpināt zemessardzes lomu iekšējās drošības stiprināšanā; valdībai spert visus soļus, lai nodrošinātu NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijas teritorijā; nodrošināt maksimālu caurredzamību ārvalstu finansējumu plūsmai nevalstiskajām organizācijām, nepieciešamības gadījumos ieviešot arī ierobežojumus. Koalīcijas partneri gan šos nacionāļu priekšlikumus esot uztvēruši ar piesardzību un aicinājuši tos pagaidām nevirzīt tālāk, lai varētu ar tiem iepazīties sīkāk. Kā pēc sēdes informēja NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš – partija pagaidīs partneru viedokli, bet, ja tas tiks vilcināts, tad NA pati gatavošot likuma grozījumus vismaz par uzturēšanās atļauju piešķiršanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem un Kremļa propagandas ierobežošanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vienus zagļus un bandītus Ukrainā nomainīja citi zagļi un bandīti.Tagad par gubernatoriem tiek iecelti šīs notikušās jezgas finansētāji-krimniālie oligarhi,Taqču viņi ir labie,jo grib Eiropā,bet ES grib Ukrainas tirgu.
    Vai tas.ka [ie dumpiniekiem tos kūdīt ierodas ārvalstu vēstnieki atbilst starptautiski pieņemtām diplomātijas normām?Vai dumpja finansēšana citā suverenā valstī atbilst starptautiskajā tiesību normām.
    Pasākums būs izgāzies un tagad jāatrod vainīgais,Taņiboks,Vācijas pilsonis Kličko un zagle Timošenko nebūt nepārstāv visus ukraiņus/

  2. Ja neredzi – uzliec brilles , brauc un skaties!

  3. Savukārt Eiropas Savienību un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju mudina nekavējoties izvietot Ukrainā robežu novērošanas misijas….
    tas jau dzirdēts un redzēts Dienvidslāvijā,Irākā,Afganistānā…
    Pie viena uz zoba paķers SC.Tie taču var piesaukt Krieviju aizstāvēt krievus Latvijā?
    Latvijas valdība atgriežas pirms Ulmaņa – Kārļa laikos.Kādam trekns kauliņš atlec no haizivju dzīrēm.Par tautu neviens nedomā.Pēc koalīcijas – kaut vai plūdi?

  4. Jāatpelna granti un iespējams jaunā mītnes zeme.

  5. Pasūtījums no rietumu vēstniecības.

Draugiem Facebook Twitter Google+