Latvijā
Izglītība

Saeimā sola naudu specializētajām skolām1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Evija Trifanova/LETA

Valdošā koalīcija pirmdien esot vienojusies, ka specializētajām skolām, kurās padziļināti var apgūt mūziku, valodas, mākslu, matemātiku vai citus mācību priekšmetus, papildu finansējums tomēr būs arī pēc 2020. gada 1. septembra.

Specializētās skolas arī turpmāk varēs saņemt papildfinansējumu, taču tikai tad, ja izpildīs noteiktus kritērijus, kuri gan vēl jāizstrādā, norāda izglītības ministre Ilga Šuplinska.

“Latvijas Avīze” jau rakstīja (“45 skolu nākotne – neskaidra”, “LA”, 2019.13.05.), ka skolas cēla trauksmi par valdības noteikumiem, kas paredz papildfinansējumu tikai līdz nākamā gada septembrim. Šobrīd skolas, kurās padziļināti apgūst mūziku, saņem par 30% lielāku finansējumu nekā “parastās” skolas. Citām specializētajām skolām finansējums ir par 20% lielāks.

Vakar pārpildītā sēžu zālē par specializētajām skolām lēma arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības paziņoja, ka deputātu pienākums esot atvainoties specializēto skolu pārstāvjiem. Atbildīgās komisijas deputāti pat neesot zinājuši, ka specializētajām skolām papildu finansējuma vairs nebūs. “Šī situācija nav pieļaujama, finansējums ir jāatrod. Jādod skaidra atbilde, ka nauda būs,” viņš pavēstīja. Vakar valdību veidojošo partiju sadarbības padomē esot panākta vienošanās, ka papildfinansējums padziļinātajām izglītības programmām tiks saglabāts. Nekādi konkrēti lēmumi par to, kādus normatīvos aktus mainīt, lai situāciju labotu, gan nav pieņemti, vēlāk “Latvijas Avīzei” atzina R. Dzintars.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks paskaidroja, ka viens no kritērijiem papildfinansējuma saņemšanai būs izstrādāta un licencēta skolas autorprogramma, kas paredz padziļinātu mācību priekšmetu apguvi. Tāpat jānosaka augstāki sasniedzamie mācību rezultāti šīm skolām mācību priekšmetos, kur skola specializējas. Kurš un kā pārbaudīs, vai šie augstākie rezultāti tiešām sasniegti? Uz šo jautājumu G. Catlakam nebija “labas atbildes”. Jo specializēto skolu kontekstā šobrīd runa ir par pamatskolas programmām, bet pēc 9. klases centralizēto eksāmenu nav, līdz ar to nav objektīva vērtējuma.

5. jūnijā plānota Izglītības un zinātnes ministrija un specializēto skolu pārstāvju tikšanās, lai spriestu gan par kritērijiem, kas skolām būs jāizpilda, gan par specializēto skolu vietu jaunajā izglītības saturā.

I. Šuplinska gan lika saprast, ka padziļināti apgūt dažādas prasmes bērni var ne tikai specializētajās skolās, bet arī, piemēram, interešu izglītībā. Turklāt valstī ir vēl 89 skolas, kurās arī licencētas autorprogrammas, kas nozīmē kādu mācību priekšmetu padziļinātu apguvi, bet tās neprasa papildu dotāciju no valsts.

Saistītie raksti

Saeimas komisijā tika arī diskutēts arī par to, vai bērniem nāk par labu mācības specializētajās izglītības programmās, jo tajās, kā norādīja I. Šuplinska, “bērnam ir nemitīga pār­slodze”. Citi klātesošie iebilda, ka bez paaugstinātas slodzes nekas nav sasniedzams. Turklāt ir bērni, kuri mācās “parastajā” skolā un mūzikas vai sporta skolā. Tad slodze sanākot tāda pati vai pat lielāka.

Rīgas Centra Humanitārās vidusskolas direktore Iveta Rudzīte norādīja, ka specializēto skolu slodzi bērnam izvēlas paši vecāki. “Cilvēki deklarējas puķu veikalā, lai tikai bērni iegūtu šo izglītību!” viņa sacīja. Kā zināms, Rīgā skolēni skolās iekļūst pēc mikrorajonu principa: tiek ņemta vērā viņu dzīvesvietas deklarācija.

LA.lv