Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. janvāris, 2016
Drukāt

Saeimā turpinās spriest par Vējoņa rosinātajām izmaiņām likumos drošības stiprināšanai (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē trešdien, 13.janvārī, turpinās lemt pirms otrā lasījuma par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinātajām izmaiņām vairākos likumos nacionālās drošības stiprināšanai, liecina parlamenta darba kārtība.

Grozījumi paredz pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcību valsts ārēja apdraudējuma gadījumā. Likumu grozījumi paredz – ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savus pienākumus kara laikā, tad Valsts prezidenta ieceltais virspavēlnieks pārņem nepieciešamās funkcijas un vada valsts aizsardzību.

Prezidents iesniedzis grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā.

Likumu grozījumi rosināti, lai pilnveidotu valsts institūciju rīcību valsts apdraudējuma gadījumā.

Izstrādātie likumprojekti paredz regulējumu Ministru kabineta darbības nodrošināšanai kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, virspavēlnieka kompetenci kara laikā, kā arī valsts institūciju savstarpējo sadarbību un aizliegumu nepretoties gadījumā, ja ārējs ienaidnieks veicis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti. Grozījumi apspriesti Valsts prezidenta paspārnē izveidotajā Tiesiskās vides pilnveides komisijā, kā arī ar citiem konstitucionālo un starptautisko tiesību ekspertiem.

Prezidents izteicis cerību, ka likumprojekti būs labs pamats Saeimas darbam, izvērtējot un pilnveidojot nacionālās drošības jautājumus. Tāpat Vējonis sola arī turpmāk raudzīties, lai viņa likumdošanas iniciatīvu sagatavošanas posmā notiktu dialogs ar partijām.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Likumā jāparedz apmēram tādu pantu. Jebkuram kara daļas komandierim, satiekot mūsu valsts teritorijā svešu kara spēku ir pienākums un tiesības to apbruņot un sagūstīt, nepakļaušanas gadījumā iznīcināt, negaidot nekādus speciālus rīkojumus no visādiem virspavēlniekiem, kas paliek savā vietā. Sveši kara spēki var pārvietoties mūsu valsts teritorijā ar ieročiem ne kara gatavībā un mūsu kara daļu, ar mūsu karogiem, pavadījumā. Tām nedrīkst būt lielākam, teiksim, par bataljonu.

  2. Beidzot atmodušies ! Bet varēja neatmosties… 🙁
    Tam visam bija jābūt gatavam jau pirmajās
    minūtēs pēc neatkarības atjaunošanas !!!
    Tomēr pri-Hvatizēšana bija prioritāte ?

    • jā ,tā bija jabūt ,abāk vēlu nekā …. ir jau vel daudz juridisku nianšu kuru pārzināšana varbūtējam pretiniekam ļauj gūt pārsvaru. Arī Pieminētā norāde uz pienākumu ,negaidī pavēli un atbruņot vai iznīcināt ,tā ietverta ASV JKK vai tā ir LV ….? Skaidrs ka atsauce uz Pavēles vai kā citādi nozīmē zaudējumu ..jo sakari tiks bloķēti.

Draugiem Facebook Twitter Google+