Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
29. janvāris, 2015
Drukāt

Saeima vērtēs ieceri par piecu īpašumu atdošanu ebreju kopienai (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.

Debatēs parlamentārietis Atis Lejiņš (V) atsaucās uz senu latviešu tautas gudrību, ka “sveša manta laimi nenes”, un norādīja, ka ebreju īpašumu restitūcija ir saistīta ar ļoti neordināro situāciju, kad kopiena līdz šim nevarēja pieprasīt savus īpašumus atpakaļ tāpēc, ka tās vairs nebija. Tādējādi viņš netieši atsaucās uz nacistiskās Vācijas īstenoto holokaustu un PSRS okupācijas laikā izsūtītajiem ebrejiem. Politiķis uzsvēra nepieciešamību veikt valstsvīra vai valstssievas cienīgu rīcību, par spīti tam, ka to neatbalsta sabiedriskā doma.

Savukārt deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) atgādina, ka Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir atdevusi ebreju kopienai vairākus īpašumus un sniegusi arī cita veida atbalstu. Tas tika darīts, veicot sarunas ar Latvijas ebreju kopienu, savukārt tagad ir izveidota cita ebreju kopiena, kuras biedru vairākums ir ieradušies no citām bijušajām padomju republikām, un viņi “nekādi nevar pārmantot Latvijas pilsoņu īpašumus”.

Deputāts Gunārs Kūtris (NSL) norādīja, ka partija “No sirds Latvijai” (NSL) atbalsta vēsturisko taisnīgumu, taču “mēs nevaram izskaidrot sabiedrībai, kāpēc tieši šie īpašumi mazinās vēsturisko netaisnību, nevis kādi citi. Izskatot sabiedrībai tik jūtīgu jautājumu kā īpašumu jautājumi, ir svarīgi, ka tie tiek nopietni apspriesti un sabiedrībai izskaidroti. Ja reiz risinām šo lietu, tad nevis atmetot dažus īpašumus, bet izvērtējot visus iespējamos rīcības veidus”. Tādā veidā viņš pamatoja, kāpēc NSL deputāti atturējās balsojumā par likumprojektiem.

Likumprojektos rosināts lemt par piecu īpašumu atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei – par ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, par ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, par ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, par ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī par bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.

Īpašumus plānots nodot, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.

Tāpat komisijām būs jāvērtē likumprojekts, kurā rosināts atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.

Piecus no minētajiem likumprojektiem Saeimā iesnieguši deputāti Ojārs Ēriks Kalniņš (V), Atis Lejiņš (V), Artis Rasmanis (ZZS), Solvita Āboltiņa (V) un Lolita Čigāne (V). Vienu likumprojektu Čigāne nav parakstījusi, bet to ir parakstījis deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Kā ziņots,Latvijas Avīze” šomēnes rakstīja, ka Ārlietu ministrija Saeimai nodos likumprojektu par ebreju īpašumu restitūciju, kas it kā esot Latvijas pateicība par NATO klātbūtni valstī.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) neslēpa, ka Saeimā tiks iesniegts ministrijas sagatavotais likumprojekts par dažu ēku nodošanu ebreju draudžu un kopienu īpašumā, kas ebreju organizācijām un biedrībām piederēja pirms Otrā pasaules kara.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Latvija nevienu īpašumu ebrejiem nekad nav atņēmusi atšķirībā no Vācijas un PSRS. Visus šos īpašumus Latvija ir ieguvusi pilnīgi likumīgi vienlaicīgi ar brīvības un neatkarības atgūšanu un tāpēc mūsu valdībai nav nekādu pienākumu un pat tiesību izdāļāt valsts īpašumus. Vienīgais lēmējs šajā jautājumā var būt tauta. Tāpēc, ja ebreju kopienas tik ļoti uzstāj, tad šis jautājums ir jālemj referendumā.

  2. “esot Latvijas pateicība par NATO klātbūtni valstī.”Tā kopiena ,kura tika nodibināta 2003.gadā galvenokārt sastāv no no Krievijas sabraukušajiem krievvalodīgajiem ebrejiem,kuri visu laiku aktīvi uzstājas pret NATO un Latvijas dalību ES,bet ir fanātiski Kremļa pielūdzēji.Tad par ko mēs taisāmies viņiem pateikties?Brīnums kāpēc ASV tik ļoti vēlas tos īpašumus dāvināt tieši šiem krievu fašisma atbalstītājiem,lai gan vārdos apgalvo ,ka neatbalsta Krievijas politiku.Dāvināsim vien,gan jau atkal piedzīvosim krievu tanku bučotāju izgājienus,kad pie mums parādīsies “zaļie cilvēciņi”.Lojālie ebreji jau Latgalē pamazām organizē Tautas republiku ar visiem simboliem.

  3. Vakar raidījumā ”Sastrēgumstunda” jau bija skaidri redzams, ka autori šai apkaunojošai rīcībai ir no Vienotības un kvēlākie atbalstītāji ir ZZS. Vēlētāji cerams pienācīgi novērtēs un atcerēsies cīnītājus par ”vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu”.

    • Vajadzētu atdot sinagogu ēkas Ebreju reolģiskaijai organizācijai, jo 2003.gada nodibinatai ebreju kopienai nmav nekāda sakara ar bijušajiem neatkariās Latvijas ebrejiem, pie tam starp iebtrukusajiem bija KP ideologi un tādi kas piedalījās represijas pret Latvijas tautam un arī savejiem tauitiešiem. Bet galvenais ir japierada mantošanas tiesības ka sabiedriskai organizācijai. Ja nevar to pieradit, tad var lūgt Latvijas tautu uzdavināt šos nekustamos ipašumus, betto vat izlemt tauta referendumā

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+